2021. gadā Latvijas iedzīvotāji devās 8,3 milj. ceļojumu pa Latviju, par 34,6 % vairāk nekā 2020. gadā un iztērēja 299 milj. eiro, par 46,6 % vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
No tiem 5,9 milj. bija vienas dienas ceļojumi, par 23 % vairāk nekā gadu iepriekš. Visbiežāk (35,2 %) iedzīvotāji devās uz Pierīgu, kur populārākās apmeklētās vietas bija Jūrmala (9 %), Siguldas (4,1 %), Tukuma (3,1 %), Saulkrastu (3,0 %), Engures un Ogres (2 %) novadi.
Reklāma
Braucieni uz Vidzemi veidoja 16,2 % (populārākās vietas bija Cēsu novads – 4,8 % un Valmiera – 2,4 %), uz Kurzemi – 14,9 % (populārākais bija Kuldīgas novads – 2,7 %, Ventspils – 2,4 % un Liepāja – 2,1 %), uz Zemgali – 13 % (populārākās vietas bija Jelgava – 2,6 % un Bauskas novads – 2 %), Rīgu – 11,6 % un Latgali – 9,1 % (populārākā bija Daugavpils – 2,4 %).
Vienas dienas ceļojumos pavisam iztērēti 135,8 milj. eiro, par 5,7 % vairāk nekā gadu iepriekš. Visvairāk jeb 37,1 % no izdevumiem tērēti transportam, 24 % – pirkumiem, 17,6 % – ēdināšanas pakalpojumiem, 5,6 % – izklaides un kultūras aktivitātēm un 15,7 % – pārējiem izdevumiem. Vidējie izdevumi vienas dienas braucienā bija 23 eiro, samazinoties par 3,8 eiro.
Pērn vairākdienu ceļojumu skaits pa Latviju bija 2,4 milj., par 75 % vairāk nekā 2020. gadā. Rīgas kā galamērķa īpatsvars samazinājās par 2,5 % un bija vien 5,6 %. Populārākais braucienu galamērķis tāpat kā vienas dienas braucienos bija Pierīga – 27,5 %, kam sekoja Kurzeme (25,5 %), Vidzeme (17,9 %) Latgale (16,2 %) un Zemgale (7,3 %). Citas biežāk apmeklētās pilsētas un novadi bija Liepāja (7,5 %), Jūrmala (4,2 %), Ventspils, Salacgrīvas un Saulkrastu novadi (3,3 %) un Burtnieku novads (3,2 %).
2021. gadā iedzīvotāji visbiežāk (53,5 %) ceļoja atpūtas nolūkā (īpatsvara pieaugums par 10,9 %, salīdzinot ar 2020. gadu). Radu un draugu apciemošanas iemesls bija 38,3 % braucienu, īpatsvaram samazinoties par 8,7 %. 8,2 % braucieniem bija cits personīgs mērķis vai darījumu nolūks.
Pērn vieglo automašīnu vai motociklu izmantoja 90,2 % ceļojumu (īpatsvara pieaugums par 2,7 %, salīdzinot ar 2020. gadu), 6,6 % braucienu devās ar autobusu (samazinājums par 1,3 %) un 2,7 % – ar vilcienu (samazinājums par 1,4 %).
Pavisam vietējā tūrisma ceļojumos pavadītas 6,6 milj. nakšu, kas ir par 61,7 % vairāk nekā gadu iepriekš. Lai arī joprojām visbiežāk jeb 43,5 % braucienu nakšņoja pie radiem uz draugiem, tā īpatsvars ir samazinājies par 5,9 % salīdzinājumā ar 2020. gadu un par 28,6 % salīdzinājumā ar 2019. gadu. Savukārt par 7,3 % pieauga braucienu īpatsvars ar nakšņošanu vasarnīcās, salīdzinot ar 2020. gadu, un par 17 %, salīdzinot ar 2019. gadu. Viesnīcu un līdzīgu mītņu izmantošanas īpatsvars braucienos pieauga par 0,6 %, salīdzinot ar 2020. gadu, un par 5,8 %, salīdzinot ar 2019. gadu.
Vidējais uzturēšanās ilgums ceļojumā bija 2,8 naktis, par 0,2 naktīm mazāk nekā 2020. gadā. Maksas naktsmītnēs uzturējās vidēji 2,4 naktis, bezmaksas – 2,9 naktis.
Vairākdienu ceļojumu kopējie izdevumi pērn bija 163,3 milj. eiro, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā 2020. gadā. Visvairāk jeb 26,5 % tērēti naktsmītnēm, 24 % – transportam, 17,1 % – ēdināšanas pakalpojumiem, 4,6 % – izklaides un kultūras aktivitātēm un 27,8 % – pārējiem izdevumiem.
Vidējie izdevumi vairākdienu vietējā tūrisma ceļojumā pērn bija 68,3 eiro, palielinoties par 13 eiro salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Vidējie izdevumi diennaktī bija 24,7 eiro, par 6,2 eiro vairāk nekā 2020. gadā. Visvairāk (37,9 eiro) diennaktī tērēja iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem.
Biežāk vietējā tūrisma vairākdienu ceļojumos devās sievietes (55,5 %), iedzīvotāji 25–34 gadu vecumā (21,6 %), augstāko izglītību ieguvušie (49,3 %) un nodarbinātie (73,1 %).
.jpg "Piparkūku darbnīcas Brunavas mālotavā Bauskas TIC")
