TŪRISMA BIZNESS | Bizness

Kaziņas Bonijas siers no Jumurdas iegūst bronzu Pasaules sieru konkursā

Kaziņas Bonijas siers no Jumurdas iegūst bronzu Pasaules sieru konkursā

2026. gada 12. novembrī Kordovā, Spānijā, norisinājās pasaules siera konkurss World Cheese Awards, kur pirmo reizi piedalījās pieci amata siera ražotāji no Latvijas. Starp bronzas medaļu laureātiem - Kaziņas Bonijas smērsiers ar ķiplokiem.

Par pasaules siera konkursu

Pasaulē lielākais siera konkurss šogad norisinājās jau 38. reizi, piedaloties 5330 sieriem no 45 valstīm. Tos vērtēja neatkarīga žūrija - 270 tiesneši no 51 valsts, “aklajā” degustācijā izraugoties labākos pēc izskata, tekstūras, aromāta un garšas. Konkursā tiek piešķirtas bronzas, sudraba un zelta medaļas. No labākajiem 108 sieriem 14 tiesnešu “superžūrija“ publiskā vērtēšanas sesijā nosaka čempionu.

Latvija pasaules sieru konkursā

Šis notikums nav tikai dalība starptautiskā izstādē – tā ir iespēja apliecināt Latvijas ražotāju spēju radīt augstas kvalitātes produktus un veiksmīgi konkurēt starptautiskajā tirgū.

Līdz šim vienīgais amata siera ražotājs no Latvijas, kurš bija uzdrīkstējies piedalīties starptautiskā konkursā, ir SOIRA, kura sieri astoņus gadus pēc kārtas apbalvoti British Great Taste Awards konkursā. Šogad uzņēmuma līdzīpašniece Inga Āriņa-Vilne bija uzaicināta Pasaules siera konkursa superžūrijā. Viņai jāsaka liels paldies par iedrošinājumu, padomiem un praktisku palīdzību, piesakot un nosūtot piecu Latvijas amata sieru ražotāju sierus uz konkursu.

Mūsu čempions - Kaziņas Bonijas krēmsiers ar ķiplokiem

Mums šī bronza ir līdzvērtīga zeltam, jo ir kārtējais apliecinājums Latvijas uzņēmēju spējai ražot kvalitatīvu produkciju.

Kaziņas Bonijas sieru ražo Santa Lasmane, bioloģiskās kazu saimniecības “Sniķeri” īpašniece. Par siera meistari Santa kļuva pašmācības ceļā un arī mācoties pie siera meistariem Itālijā, apgūstot pieredzi viņu ražotnēs un uzņemot viņus savā saimniecībā. Šobrīd piedāvājumā ir dažādi smērsieri, svaigsieri, mīkstie un nogatavinātie sieri, kazas piens, jogurts, biezpiens un citi produkti. Saimniecība ir atvērta apmeklētājiem - iespējama sieru degustācija un virtuāla ekskursija pie kaziņām un siera tapšanas procesos, kā arī stāsts par to, kā meitene no Rīgas pārcēlās uz laukiem, sadraudzējās ar kaziņu Boniju un kļuva par siera meistari.

Nākamā gada konkursam jāsāk gatavoties jau tagad

Pēc konkursa katrs dalībnieks saņem vērtējumu savam sieram. Ieguvums ražotājiem ir arī izpratne par to, kā citās pasaules valstīs tieši tādi pat mazi ražotāji spēj gan konkurēt, gan eksportēt, gan pelnīt. Zināšanas un izpratne par kvalitatīvu sieru palīdz arvien labāk izmantot mūsu priekšrocības, kādas nav visur Eiropā - dabiskas ganības, izcilas kvalitātes piens, piena lopkopības tradīcijas. Mūsu sieru ceļš līdz plašai atpazīstamībai ir vēl tālu ejams, taču, esam sākumā, lai izkoptu savu, unikālu, Latvijas siera stilu, nemēģinot kopēt “lielā četrinieka” - Spānijas, Itālijas, Francijas un Šveices sierus.

Kā attīstās amata siera ražošanas nozare Latvijā?

Gandrīz vai ikviens amata siera ražotājs atzīst, ka pamatā ir patika pret to, ko dara. Patīk lauku sētas dzīvnieki, pašam sava saimniecība, un tas, ka izdodas radīt sierus, kas garšo gan pašiem, gan citiem.
Izaicinājumi šobrīd saistās ar vairākām lietām:

●    augstas ražošanas izmaksas un birokrātiskais slogs
Ražotāji atzīst, ka, piemēram, formalitāšu izmaksas jauna produkta novešanai līdz patērētājam  ir vienādas gan lielam, gan mazam ražotājam - netakarīgi, vai prognozējamais ražošanas apjoms ir 50kg vai daudzas tonnas. Arī nodokļu slogu daudzi atzīst kā nesamērīgi smagu. Tāpat mazie lauku uzņēmēji un mājražotāji saskaras ar ražošanas apjomiem nesamērīgām higiēnas, ražošanas telpu iekārtošanas un dokumentācijas prasībām. Lai gan ir arī labi piemēri sadarbībai ar PVD ierēdņiem, citviet kontrole nereti pārvēršas formālā prasību izpildes pārbaudē un sodīšanā.

●    aizkavēta siera kultūras attīstība
Padomju mantojuma ietekmē Latvijas siera kultūra ilgstoši bija balstīta galvenokārt divos masveidā ražotos produktos – Krievijas un Holandes sierā. Šī ierobežotā izvēle ne tikai kavēja daudzveidīgas siera kultūras attīstību, bet arī veidoja patērētāju paradumus – pircēji nav pieraduši pie plašas sieru daudzveidības un ne vienmēr spēj novērtēt amatniecības sieru kvalitāti un atšķirības. Taču situācija pakāpeniski mainās – vietējie siera meistari arvien pārliecinošāk atklāj savu potenciālu. Pieaug patērētāju interese un izpratne par kvalitatīvu sieru.

●    tehnoloģiskās zināšanas
Daļai ražotāju pietrūkst padziļinātu tehnoloģisko zināšanu par siera nogatavināšanas procesiem.

Risinājums – samērīgu prasību un nodokļu sloga piemērošana atbilstoši ražotāja mērogam, birokrātijas mazināšana un uzraudzība, kas balstīta konsultēšanā, nevis sodīšanā. Vienlaikus jāveicina godīga konkurence ar importētajiem produktiem, vietējo sieru atpazīstamība un ražotāju tehnoloģisko zināšanu pilnveide.

Pirmie panākumi iedvesmo arī citus amata siera ražotājus piedalīties starptautiskos konkursos, mācīties, apmainīties pieredzē, kopīgi pārrunāt izaicinājumus un virzīt savus risinājumus nozares attīstībai. 

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:

Par mums / about us | Ētikas kodekss | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2026 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2026 1st-studio.com

 
Total Timed::0.6673789sec.