Aizejošā civilizācija Teiču purvā – Siksola

Autors: Lietišķā Latgale
Avots: www.pimyusimlatgola.lv

Teiču purvā Murmastienes pagasta teritorijā atrodas Siksola – savdabīga sala, kas vēl pirms pāris gadu desmitiem bija visai unikāla, no ārpasaules nošķirta, bet visai blīvi apdzīvota vecticībnieku sādža, ko no visām pusēm ieskauj lielais Teiču purvs. Bet nu šo vietu var nosaukt par vienu no Latvijas dabas neskartajiem nostūriem. Raidījums „Pi myusim Latgolā” devās izbraucienā uz Teiču purvu, lai noskaidrotu, kā dzīve Siksolā aizrit šodien.

Teiču purvs, ir Latvijas lielākais purvs Teiču dabas rezervātā. 16 000 hektāru lielo platību praktiski nav skārusi cilvēku darbība. Purva vidū atrodas cietzemes sala, kas nosaukta par Siksolu.

Reklāma

Pēc pareizticīgo baznīcas reformas Krievijas impērijā 17. gadsimta vidū, un tai sekojošās vecticībnieku vajāšanas, Siksola kļuva par patvēruma vietu vecticībniekiem, kur izveidojās vesela kopiena ar savu dzīvesveidu un tradīcijām. Diemžēl līdz mūsdienām maz kas ir saglabājies no vecās godības.

Noslēpumainās purva salas iepazīšanu esam sākuši no Varakļānu novada Murmastienes, tā kā tieši no šīs puses stiepjas vienīgais ceļš, kas ieved lielā Teiču purva dziļumā.

Šis tas par dzīvi purva salā zināms vietējai novadpētniecei Valērijai Solzemniecei: „Kamēr nebija tās elektrības, ļoti pievilcīga bija tā Siksola. Tāds brīnums, ko braukt skatīties – kā tad dzīvo.”

Pievilcību Teiču purva Siksolai devusi gan neskartā purva daba, dziļās un no pārējās pasaules nošķirtās vecticībnieku sādžas dzīve, kā arī fakts, ka vēl līdz neseniem laikiem par salas vienīgo elektrības ieguves līdzekli kalpoja neliels vēja elektrostacijas ģenerators. Pateicoties salas iedzīvotājas Lidijas neatlaidībai, elektrība Siksolai tika pievilkta vien pirms 10 gadiem.

Laiks labs, ceļš labs, tāpēc no Murmastienes dodamies uz Siksolu. Mēģināsim noskaidrot, cik labas dzērvenes tur padevušās pērn un cik vispār tur, purva vidū ir iedzīvotāju. Pirms purva piestājam pie kādas saimniecības.

„Mana paaudze daudz ko nezina. It kā gribētu uzzināt, bet patiesībā nav no kā ievākt šo informāciju. Ļoti maz kas ir palicis,” stāsta vietējais lauksaimnieks, kura saimniecībā atrodas arī kādreizējā skolas ēka, uz kuru bērni caur purvu savulaik mērojuši ceļu arī no Siksolas. Vietējais lauksaimnieks, kurš te, purva malā izaudzis atceras laikus, kad caur lielo purvu līdz Siksolai tika mēģināts izbūvēt ceļu.

Tālāk mūsu ceļš ved uz vēl kādu vietu, kur dzīvo viens no vecākajiem Murmastienes pagasta iedzīvotājiem – Staņislavs Caune. Staņislavam ir 93 gadi. Viņš visu dzīvi ir bijis kalējs. Viņš piedzīvojis arī smago Otrā pasaules kara laiku, kad te pāri gājusi fronte.

„Agrāk tur Siksolā bija 19 saimnieku. Četras no saimniecībām bija latviešu, visi pārējie bija vecticībnieki. Pēc kara tā pa vienam visi aizbrauca projām, palika tikai vecie. Tagad tur īsti nav nekā. Jaunie aizgāja kolhozā. Tur taču nebija nekā, nebija veikala. Vienu laiku mana sieva šeit strādāja veikalā, tad tur aizveda preces viens vecis tur patirgot. Atminos, ka braucām uz Siksolas ezeru peldēties, kad bijām puiku gados. Tur ezers ir dziļš,” par Siksolu stāsta Staņislavs Caune. Tāpat Staņislavs piebilst, ka uz Siksolu ik pa laikam gar viņa mājām nobrauc arī pa kādam tūristu autobusam.

Pirms iebraukšanas purvā, mūsu uzmanību piesaista māja neliela meža malā, kur starp vistām un gaiļiem ganās arī zirgs. Tā ir Ošleju māja, uz kuras sliekšņa ar mums aprunāties izgājusi 85 gadus vecā Olga Grudule. Olga atminās, ka Siksolā dzīvojuši gan latvieši, gan krievi, kuri sadzīvojuši ļoti labi un draudzīgi, tomēr dzīve nemaz tik viegla tur nav bijusi. Pēckara gados siksaliešiem nav bijis ne elektrības, ne laba ceļa.

„Tur jau kādreiz bija daudz cilvēku,” stāsta Olgas kundze, „Tagad divi tur dzīvo. Jaunie visi aizgāja projām, vecie nomira. Man tur bija draudzenes, meitenes. Kādreiz, kad gāju ciemos, bija jābrien pa dziļu ūdeni, kā jau pavasaros. Tur nebija ne grāvju, nekā gar ceļa malām, ūdens stāvēja ilgi. Kara laikā tur pielika kokus, tad drusciņ tāds pamats bija, kur pāriet, bet bija ļoti slapjš. Gājām uz Barkavas baznīcu ar kājām. Kad mācījos Varakļānos vidusskolā, uz priekšu mūs visus, kas mācījās no šejienes veda zirgu pajūgos, bet atpakaļ gājām ar kājām caur purvu, lai būtu tuvāk. Siksolā viņi bija labi, visi strādāja. Viņiem bija tas zemes gabaliņš. Latviešiem bija vairāk. Bija divas jaunsaimniecības Justovičam un vēl.”

Arī Olgas kundze ir pamanījusi, ka uz Siksolu brauc tūristu autobusi, tomēr, viņa pati smejoties saka, ka nezina, ko tur tūristiem būtu redzēt. Agrāk tur esot bijušas vismaz laipas. Tāpat vietējā iedzīvotāja slavē Siksolas ezera skaistumu.

Atvadoties no Olgas kundzes, saulei vēl esot augstu debesīs, pa visai izdangātu ceļu iebraucam purvā. Pēc pāris kilometriem mums jāsasniedz Siksola. Ceļa malās, starp ciņiem zālē, vizuļo nelielas ūdens peļķītes, bet tālumā redzams Tolkajas ezers.

Seno krievu vecticībnieku dzīvesvieta šodien mūs sagaida klusa. No stāstiem par gandrīz 20 saimniecībām, tagad te nav redzams gandrīz nekas. Ceļš izvij līkumus garām 2 mājām. Izskatās, ka te dzīvība ir, tikai mājās nevienu nemana. Siltumnīca, sakopts dārzs un dārza galā brīnišķīgs ezers. Mājas galā bišu drava, bet uzreiz aiz tās kapsēta. Vien pāris krusti un daži pieminekļi. Nelielie Siksolas vecticībnieku kapi iekārtoti ainaviski skaistajā Siksolas ezera krastā.

Ceļš tālāk mūs izved klajumā, pie salā iekārtotā skatu torņa. No tā skats noteikti būtu iespaidīgs, tomēr vēl tūrisma sezonas sākumā, tornis ir slēgts.

Pa ceļam vēl satiekam vācu zinātniekus, kas te, uz Siksolu atbraukuši pētīt vaboles, bet citu dzīvību šodien diemžēl te nemana. Vienīgo šeit esošo divu māju saimnieki laikam snauž diendusu, vai arī aizbraukuši iepirkties, bet kaut kad, vairāku gadsimtu garumā te kūsāja dzīvība un stipra ticība.

Nu Siksolu var nosaukt par vienu no Latvijas neskartākajiem dabas nostūriem, ar nu jau aizejošu civilizāciju.

Visu raidījumu „Pi myusim Latgolā”, kurā devāmies Teiču purva dziļumos, klausies sekojot zemāk norādītajām saitēm:

http://www.pimyusimlatgola.lv/lg/pi-myusim/20-05-2016-siksola/

http://latgale.lv/lv/files/download?id=3443

http://www.lakuga.lv/2016/05/20/klausis-raidejumus-pi-myusim-latgola-40/

Raidījuma video fragmentu skaties:

https://www.youtube.com/watch?v=YKi6coHAOfE

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Citi raksti par šo tēmu:

Jaunmoku pils fasāde atguvusi ķieģeļsarkano mirdzumu - Foto (24.11.2024)

Dienvidkurzeme.Travel: Otaņķu etnogrāfiskajam ansamblim - 60 (24.11.2024)

Valmieras novads: Aicinām uz dzīvesziņas festivālu “Audz, pupa!” (24.11.2024)

Jaunmoku pilī notiks mākslinieces Anda_abstract “Lielo sveču apgleznošanas meistarklase” (24.11.2024)

Aicina aktīvāk apmeklēt patversmes un iesaistīties dzīvnieku labsajūtas veicināšanā (24.11.2024)