Imants Bergs: Augstskolu piedāvājums ir tikai 50% no izglītības eksporta

Autors: Marta Kive
Avots: www.turiba.lv

Jaunākais pētījums par augstākās izglītības eksporta ekonomisko nozīmi un ietekmi Latvijā liecina, ka tā ir strauji augoša Latvijas tautsaimniecības pakalpojumu nozare. Skaitļi šajā nozarē runā paši par sevi – 2015./2016. studiju gadā augstākās izglītības eksporta nozares radītā pievienotā vērtība Latvijas tautsaimniecībā ir 148 milj. eiro (0,61% no IKP)[1], no tiem 73 milj. eiro ir tiešie ienākumi, savukārt, 75 milj. eiro – netiešie. Ir aprēķināts, ka viens ārvalstu students studiju gada laikā vidēji iztērē 12 264 eiro ( 3 432 eiro – par mājokli, 5 136 – par studiju maksu, 3 696 – citi izdevumi).[2] Tendences liecina, ka, lai arī nozarē ir aspekti, kuros nepieciešami uzlabojumi, gan augstskolas, gan valsts ir apzinājušās augstākās izglītības eksporta nozīmīgumu un strādā pie nozares pilnveides.

Pieaugot studēt gribētāju skaitam, vēstniecībām trūkst kapacitātes

Reklāma

Jaunākās izmaiņas Imigrācijas likumā vērtējamas kā pozitīvas, jo būtiski atvieglo ārvalstu studentu piesaisti, mazinot birokrātisko slogu u.tml. Process, kas jāiziet studentam, kurš vēlas studēt Latvijā, ir kļuvis vienkāršāks, taču, augot studēt gribētāju skaitam, iezīmējas valsts iestāžu un vēstniecību kapacitātes trūkums, piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), kā arī Latvijas vēstniecībās ārvalstīs. Visspilgtāk tas izpaužas Uzbekistānā un Indijā. Ārlietu ministrija izprot situāciju un iespēju robežās izrāda pretimnākšanu, piemēram, laika posmos, kad ir lielākais studentu pieplūdums, vēstniecībās tiek norīkoti papildus konsuli, taču arī ministrijas resursi ir ierobežoti.

Augstākās izglītības eksporta apvienība kā labs sociālais partneris

Nenoliedzami, joprojām daudzi aspekti šajā nozarē ir pašu augstskolu rokās, piemēram, būtisku ieguldījumu nozares attīstībā sniedz Augstākās izglītības eksporta apvienība, ko 2011. gadā kopīgi nodibināja trīs augstākās izglītības iestādes – Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Biznesa augstskola Turība. Apvienības mērķis ir sadarbībā ar dažādām valsts institūcijām veicināt Latvijas augstākās izglītības eksporta attīstību, kā arī pārstāvēt Latvijas augstākās izglītības iestādes starptautiskās izstādēs. Šobrīd apvienība ir izaugusi, apvienojot jau 12 biedrus, un tā vērtējama kā labs sociālais partneris Izglītības un zinātnes ministrijai, Ārlietu ministrijai, kā arī PMLP.

Iekšējā konkurence tiek pakārtota kopējam labumam

Pateicoties augstskolu sadarbībai apvienības ietvaros, ir izstrādāti ārvalstu studentu atlases kritēriji, galvenās darbības vadlīnijas ārvalstu tirgos un tml. Lai gan no vienas puses augstākās izglītības iestādes savstarpēji konkurē, piedāvājot savus pakalpojumus/produktus ārvalstīs, piemēram, izglītības izstādēs šī konkurence ir pakārtota. Augstskolu pārstāvji apzinās, ka katra vārdam atsevišķi ārpus reģiona ir daudz mazāks svars, kā sadarbojoties, turklāt, tiek strādāts pie tā, lai Latvija kopumā var piedāvāt pēc iespējas plašāku piedāvājumu. Grūstīšanās ar elkoņiem tiek nolikta malā, lai kopīgais pienesums valsts ekonomikai būtu daudz lielāks.

Augstskolu piedāvājums ir tikai 50% no produkta

Runājot par augstākās izglītības eksportu, ir ļoti būtiski apzināties, ka augstskolu piedāvājums ir tikai 50% no produkta – atlikusī daļa ir tas, ko veido valsts un sabiedrība – vide, dzīvošanas izmaksas u.tml. To, protams, augstskolām ir grūtāk ietekmēt. Ja salīdzinām vairākas valstis, tad šajos 50% mums ir zināmas priekšrocības, proti, ja Vācijā un Somijā studijas ir bezmaksas, tad dzīvošanas izmaksas ir daudz augstākas kā Latvijā. Raugoties no šī aspekta, jāsaka, ka lielākie konkurenti Latvijai ir Lietuva, Polija un Čehija, arī Ungārija.

Izdevīgākas dzīvošanas izmaksas - 4. svarīgākais iemesls, kāpēc izvēlas studijas Latvijā

Jau pieminētajā pētījumā ir atspoguļoti arī iemesli, kādēļ ārvalstu studenti ir izvēlējušies tieši Latviju: visvairāk respondentu atzinuši, ka izvēlējušies Latviju, jo tā ir ES dalībvalsts, izdevīgākas dzīvošanas izmaksas kā iemesls ierindojas 4. vietā, valsts tēls un Latvijas izglītības sistēmas reputācija ierindoti salīdzinoši zemu – 12. un 13. vietā.[3] Šis rezultāts ļauj secināt, ka Latvijas šī brīža priekšrocības ir izteikti ekonomiska rakstura, tātad – īstermiņa. Latvijai ir jāstrādā pie valsts tēla, pie atpazīstamības pasaulē, jo, kamēr nebūsim atpazīstami, liela daļa studentu ies mums secen, un tas ir tikai loģiski. Kurš gan vēlētos sūtīt savu bērnu studēt uz valsti, par kuru neko nav dzirdējis, pat, ja tur ir ļoti kvalitatīva izglītība?!

Nākotnē augstākās izglītības kvalitātes līmenis pieaugs

Ja runājam par augstākās izglītības eksportu nākotnē, tad jāsaka, ka attīstības tendences noteikti būs mērenākas, proti, ja šobrīd eksporta pieaugums ir 20% gadā, nākotnē tempi samazināsies, taču saglabāsies augoša tendence. Sašaurināsies arī ārvalstu studentu pārstāvētā ģeogrāfija – ja šobrīd Latvijā studē jaunieši no vairāk kā 100 dažādām valstīm (daudzas no tām pārstāv tikai viens vai divi studenti), tad nākotnē ģeogrāfija visticamāk sašaurināsies, taču tas nenozīmē, ka saruks studējošo skaits. Prognozēju, ka kopējais augstākās izglītības kvalitātes līmenis pieaugs, tāpat arī izpratne par tās nozīmi valsts ekonomiskajā attīstībā.

Autors: Biznesa augstskolas Turība attīstības un starptautiskās sadarbības prorektors Imants Bergs

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Citi raksti par šo tēmu:

Jaunmoku pils fasāde atguvusi ķieģeļsarkano mirdzumu - Foto (24.11.2024)

Dienvidkurzeme.Travel: Otaņķu etnogrāfiskajam ansamblim - 60 (24.11.2024)

Valmieras novads: Aicinām uz dzīvesziņas festivālu “Audz, pupa!” (24.11.2024)

Aicina aktīvāk apmeklēt patversmes un iesaistīties dzīvnieku labsajūtas veicināšanā (24.11.2024)

«Domina Shopping» direktores Dinas Bunces viedoklis par «Zemnieku saeimas» priekšlikumu slēgt lielveikalus svētdienās (24.11.2024)