Lai mazinātu darba tirgus disproporcijas, nepieciešamas būtiskas izglītības piedāvājuma izmaiņas

Autors: Evita Urpena
Avots: www.em.gov.lv

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, nākamajos gados situācija darba tirgū turpinās pakāpeniski uzlaboties - līdz 2022. gadam nodarbināto skaits palielināsies par aptuveni 50 tūkstošiem, bet bezdarba līmenis samazināsies līdz 6%.

Reklāma

Tomēr tautsaimniecības attīstību arvien būtiskāk ietekmē neatbilstības starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu  –  veidojas speciālistu pārpalikums humanitāro un sociālo zinātņu jomās, izteikti trūkst augstas kvalifikācijas dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu speciālistu un darbaspēka ar profesionālo izglītību, ievērojams skaits jauniešu nonāk darba tirgū bez profesijas un ir liels mazkvalificētā darbaspēka īpatsvars.

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens uzsver: “Lai sekmētu straujāku ekonomikas izaugsmi, Latvijai ir nepieciešams darbaspēks ar izcilu izglītību. Izglītības izvēle jauniešiem jāveic ļoti atbildīgi – rūpīgi apsverot, vai attiecīgajā profesijā Latvijā būs darbs. Ar dabaszinātņu, inženierzinātņu, kā arī profesionālo izglītību jau šobrīd ir vieglāk atrast labi atalgotu darbu”.

IZGLĪTĪBAS SISTĒMA UN DARBA TIRGUS DISPROPORCIJAS

Neatbilstība starp augstākās izglītības piedāvājumu un darba tirgus pieprasījumu. Turpmākajos gados palielināsies speciālistu pārpalikums humanitāro un sociālo zinātņu jomās (2022. gadā pārpalikums ~10 tūkst.), vienlaikus iztrūkums veidosies pēc dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu speciālistiem (2022. gadā iztrūkums ~16 tūkst.);

Iztrūkums pēc darbaspēka ar vidējo profesionālo izglītību. Pēdējo 10 gadu laikā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ar vidējo profesionālo izglītību sarucis par piektdaļu, līdzīgos tempos darbaspēka piedāvājuma samazinājums būs vērojams arī turpmāk. Tā rezultātā vidējā termiņā var veidoties darbaspēka ar vidējo profesionālo izglītību iztrūkums ~ 30 tūkst., pie tam iztrūkums būs vērojams praktiski visās izglītības tematiskajās grupās, it īpaši inženierzinātnēs un ražošanā;

Liels jauniešu īpatsvars, kas nonāk darba tirgū bez konkrētas specialitātes un prasmēm. Aptuveni 30% no vispārējo vidējo izglītību beigušajiem neturpina mācības augstākās izglītības līmenī, savukārt pieprasījums pēc šāda darbaspēka samazinās. Nemainoties šai proporcijai, 2022. gadā vairāk nekā 25 tūkst. jauniešu bez iegūtas profesijas vai prasmēm būs problēmas atrast darbu;

Liels mazkvalificētā darbaspēka īpatsvars. Pašlaik vairāk nekā 90 tūkt. jeb aptuveni 9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem bija pamatizglītība vai nepabeigta pamatizglītība, turklāt nav sagaidāms, ka tuvākā nākotnē to īpatsvars varētu samazināties.

Darba tirgus disproporcijas var saasināt demogrāfijas izaicinājumi. Saskaņā demogrāfijas prognozēm, iedzīvotāju skaits Latvijā līdz 2022. gadam var samazināties par vairāk nekā 60 tūkst., pie tam darbaspējas vecumā iedzīvotāju skaits samazināsies straujāk nekā kopējais iedzīvotāju skaits. Demogrāfijas tendences nākotnē var kļūt par nozīmīgu šķērsli izaugsmei.

Lai mazinātu darba tirgus disproporcijas, nepieciešamas būtiskas izglītības piedāvājuma izmaiņas, kas kompleksi risinātu gan izglītības piedāvājuma kvalitatīvos aspektus, gan nodrošinātu nepieciešamo ietekmes mērogu uz darba tirgu. Ņemot vērā to, Ekonomikas ministrija uzskata, ka līdz 2020. gadam izglītības piedāvājumam jāsasniedz šādi mērķi:

·         Vidējā vispārējā izglītībā ievērojami palielināt vidusskolēnu skaitu, kas spēj sekmīgi nokārtot eksāmenus (izpildīt vismaz 50% vai sasniegt B2 svešvalodas līmeni) matemātikā no 36% līdz 55%, dabas zinībās no 18% līdz 40% un svešvalodās no 28% uz 65% no centralizēto eksāmenu licēju kopskaita.

·         Augstākajā izglītībā jāpanāk augstskolu absolventu pieaugums eksaktajās un inženierzinātnēs no 20% līdz 30% no kopskaita.

·         Palielināt pieaugušo izglītībā iesaistītos no 5% uz 15% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju.

·         Samazināt jauniešu skaitu bez profesijas; panākt lai profesionālo izglītību izvēlas vismaz 50% pamatskolu beigušo

Detalizēti ar Ekonomikas ministrijas sagatavotajām darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm var iepazīties Ekonomikas ministrijas mājaslapā: https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/tautsaimniecibas_attistiba/informativais_zinojums_par_darba_tirgus_videja_un_ilgtermina_prognozem/.

Darba tirgus prognozes Ekonomikas ministrija izstrādā kopš 2008. gada. Darba tirgus prognozes balstās Ekonomikas ministrijas izstrādātiem tautsaimniecības attīstības un demogrāfijas mērķa scenārijiem. Mērķa scenārijs paredz nosacījumus, lai Latvijas tautsaimniecība vidējā termiņā savā attīstībā panāktu tādus izaugsmes tempus, kas nodrošinātu ikgadējo konverģenci uz ES vidējo līmeni vismaz par 2-3 procentpunktiem.

Preses konferencē rādītā prezentācija ir publicēta mājaslapā: https://em.gov.lv

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Citi raksti par šo tēmu:

Jaunmoku pils fasāde atguvusi ķieģeļsarkano mirdzumu - Foto (24.11.2024)

Dienvidkurzeme.Travel: Otaņķu etnogrāfiskajam ansamblim - 60 (24.11.2024)

Valmieras novads: Aicinām uz dzīvesziņas festivālu “Audz, pupa!” (24.11.2024)

Aicina aktīvāk apmeklēt patversmes un iesaistīties dzīvnieku labsajūtas veicināšanā (24.11.2024)

«Domina Shopping» direktores Dinas Bunces viedoklis par «Zemnieku saeimas» priekšlikumu slēgt lielveikalus svētdienās (24.11.2024)