20. jūnijā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalījās Eiropas Savienības
(ES) Ārlietu padomes sanāksmē Luksemburgā, kurā ES ārlietu ministri diskutēja
par Arktikas reģionu, Sāhelu, situāciju bijušajā Dienvidslāvijas Republikā
Maķedonijā, Tuvo Austrumu miera procesu, kā arī vīzu liberalizāciju Gruzijas
pilsoņiem.
Diskusijā par Arktikas reģionu ES ārlietu ministri tika informēti par
Eiropas Komisijas (EK) un augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas
jautājumos Federikas Mogerīni (Federica Mogherini) kopīgo ziņojumu par
integrētu ES politiku attiecībā uz Arktiku.
Reklāma
E. Rinkēvičs pauda pārliecību, ka klimatisko izmaiņu dēļ Ziemeļaustrumu
kuģošanas koridora atvēršanās ir radījusi izmaiņas pieejā drošības un
aizsardzības jautājumiem Arktikas reģionā. Tādēļ Latvijai ir būtiski, ka
reģionā tiek uzturēts līdzsvars arī militārā jomā, balstoties uz starptautisko
tiesību normām un reģiona starptautisko nozīmīgumu.
“Latvija atbalsta aktīvāku un koordinētāku Eiropas Savienības iesaisti
Arktikas reģionā, ievērojot tā pieaugošo stratēģisko nozīmi. Ņemot vērā
Arktikas padomes nozīmīgo lomu reģionālajā sadarbībā, Eiropas Savienības
novērotāja statusa iegūšana tajā veicinātu efektīvāku Eiropas savienības
iesaisti Arktikas sadarbībā,” akcentēja ministrs.
Ministrs arī pauda Latvijas atbalstu Eiropas Komisijas un augstās pārstāves
skatījumam par prioritārajām jomām ES iesaistei Arktikā, kas skar klimata
pārmaiņas un Arktikas reģiona vides saglabāšanu; reģiona ilgtspējīgas attīstības
veicināšanu un atbalstu starptautiskajai sadarbībai Arktikas jautājumos.
Pēc kopīgas Baltijas valstu, Bulgārijas un Rumānijas ārlietu un iekšlietu
ministru iniciatīvas, Ārlietu padomes politiskajā diskusijā tika iekļauts
jautājums par vīzu liberalizāciju Gruzijas pilsoņiem.
“Gruzija ir izpildījusi nepieciešamās prasības bezvīzu režīma ieviešanai.
Latvija ir pārliecināta, ka apstiprinātais bezvīzu režīma apturēšanas mehānisms
un Gruzijas tiesībaizsardzības institūciju paustā gatavība sadarboties ar Eiropas
Savienību ir pietiekams pamats, lai pieņemtu lēmumu par bezvīzu režīma
noteikšanu Gruzijas pilsoņiem. Aizkavēšanās tā ieviešanā var mazināt Gruzijas
noturību pret ārējo spiedienu no valstīm, kurām ir negatīva attieksme pret
Austrumu partnerību,” uzsvēra E. Rinkēvičs.
E. Rinkēvičs vērsa uzmanību, ka mobilitātes jautājumi ir būtiska Austrumu
partnerības politikas sastāvdaļa, tādēļ ES dalībvalstu neizlēmība jautājumā par
bezvīzu režīma piešķiršanu Gruzijai var kavēt Austrumu partnerības politikas
veiksmīgu īstenošanu kopumā. Bezvīzu režīma piešķiršana apliecinās ES
uzticamību un spēju konsekventi īstenot Rīgas samitā pieņemtos lēmumus.“Ir
svarīgi atcerēties, ka ne tikai partnervalstīm, bet arī Eiropas Savienībai ir
jāspēj pildīt savas saistības,” nobeigumā sacīja E.Rinkēvičs.
Pirms ES Ārlietu padomes E.Rinkēvičs Luksemburgā rīkoja Baltijas un
Ziemeļvalstu ārlietu ministru darba brokastis, kuru centrā bija diskusija par
situācija Ukrainā un vīzu liberalizācijas jautājumu Gruzijas pilsoņiem.
Informācijai: Ārlietu padomes sanāksmes notiek reizi mēnesī.
Ārlietu padomi vada ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas
jautājumos Federika Mogerīni.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
