Nozīmīgākais ieguldījums ekonomikas izaugsmē pērn - mājsaimniecību patēriņš un investīciju kāpums

Autors: Jānis Salmiņš
Avots: Ekonomikas ministrija

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes veikto iekšzemes kopprodukta (IKP) ātro novērtējumu šā gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, IKP ir palielinājies par 5%. Tas nozīmē, ka kopumā 2018. gadā ekonomika ir augusi par 4,8 procentiem. Nozīmīgākais ieguldījums izaugsmē pērn bija mājsaimniecību patēriņam un investīciju kāpumam.

Līdzīgi kā iepriekšējos ceturkšņos, arī pagājušā gada nogalē nozaru griezumā būtisks devums IKP pieaugumā bija būvniecības nozarei - kāpums par 24%. 4. ceturkšņa IKP ātrais novērtējums liecina arī par stabilu izaugsmi pakalpojumu nozarēs, ko sekmēja IT nozares attīstība, tūrisma un ar to saistīto nozaru pieaugums, kā arī pozitīvi darbības rādītāji transporta nozarē. Izaugsme turpinājās arī rūpniecībā – 4. ceturksnī rūpniecības apjomi pieauguši par 2%. Attīstības tendences rūpniecības apakšnozarēs gan ir ļoti atšķirīgas. Enerģētikas nozarē ražošana saruka, ko ietekmēja ievērojami mazāki saražotās elektroenerģijas apjomi. Savukārt apstrādes rūpniecībā saglabājās stabila izaugsme. Pieaugums 2018. gadā bija lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē – kokapstrādē, kā arī elektrisko iekārtu ražošanā, būvmateriālu ražošanā, ķīmiskajā rūpniecībā, transportlīdzekļu ražošanā, kā arī gatavo metālizstrādājumu ražošanā.

Prognozējams, ka šogad tautsaimniecības attīstības tempi var palēnināties. Izaugsmes tempus 2019. gadā ietekmēs aizvien pieaugošā nenoteiktībā ārējā vidē – ģeopolitiskā situācija reģionā, neskaidrība par Brexit vienošanās iznākumu, lēnāka izaugsme ES valstīs u.c. Lēnāks pieprasījuma pieaugums ārējos tirgos, kā arī strauji augošās darbaspēka izmaksas un lēnais produktivitātes kāpums aizvien vairāk iezīmē Latvijas ražotāju globālās konkurētspējas nozīmi turpmākai izaugsmei. 2019. gadā investīciju pieaugumu veicinās ES struktūrfondu ieguldījumi un privāto investoru realizētie projekti, vienlaikus straujāku investīciju pieaugumu ierobežos uzņēmēju nogaidošā attieksme saistībā ar pieaugošo nenoteiktību ārējā vidē, kā arī joprojām banku piesardzīgā kreditēšanas politika. Privātā patēriņa pieaugumu turpinās ietekmēt uzlabojumi darba tirgū – nodarbinātības un darba samaksas kāpums. Šogad, līdzīgi kā iepriekšējos divos gados, mājsaimniecību patēriņš varētu nodrošinot būtiskāko devumu kopējā ekonomikas izaugsmē. Nozaru griezumā 2019. gadā izaugsme saglabāsies apstrādes rūpniecībā, tomēr pieauguma tempi nebūs strauji, ko noteiks situācija eksporta tirgos. Līdzīgi kā investīcijām arī būvniecības nozarē pieauguma tempi būs lēnāki nekā 2018. gadā, taču joprojām salīdzinoši strauji. Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2019. gadā kopumā IKP pieauguma tempi varētu sasniegt 3,5 procentus.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.