Autors: Marta Mackeviča
Avots: Miltton.com
42% autovadītāji vīrieši Latvijā atzīst, ka kādreiz ir braukuši reibumā – 32% no viņiem norāda, ka nav pārsnieguši pieļaujamo 0,5 promiļu robežu, 9% atzīst, ka dažas reizes šo robežu ir pārsnieguši, bet 1% norāda, ka to pārsniedz vairākas reizes gadā. Igaunijā situācija ir ļoti līdzīga – 43% autovadītāji vīrieši norāda, ka kādreiz ir braukuši reibumā – 17% ievērojuši pieļaujamo promiļu robežu, kas Igaunijā ir 0,2 promiles, 21% dažas reizes ir pārsnieguši šo limitu, bet 5% atļauto promiļu robežu pārsnieguši vairākas reizes, liecina “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati.
Lai gan abās valstīs autovadītājas sievietes pie stūres reibumā sēžas daudz retāk, Igaunijas autovadītājas tomēr ir krietni apzinīgākas. 17% autovadītājas sievietes Igaunijā norādījušas, ka ir sēdušās pie stūres reibumā, no kurām 9% nav pārsniegušas pieļaujamo 0,2% robežu. Latvijā 24% autovadītājas – sievietes atzinušas, ka ir braukušas reibumā, 21% no viņām nav pārsniegušas pieļaujamo promiļu robežu.
Reklāma
Eiropas Transporta drošības padomes dati liecina, ka gan Igaunijā, gan Latvijā alkohola lietošanas dēļ ik gadu uz ceļiem iet bojā vairāk nekā desmit cilvēki. Ceļu satiksmes drošības direkcijas statistika liecina, ka pērn Latvijā ceļu satiksmes negadījumos, kuros vismaz viens autovadītājs bija reibumā, gāja bojā 22 cilvēki, bet 44 tika smagi ievainoti. Šī gada janvārī Latvijā ceļu satiksmes negadījumos, kuros vismaz viens autovadītājs bijis reibumā, ievainoti 11 cilvēki.
“Latvijā spēkā esošais normatīvais regulējums, kas pieļauj 0,5 promiļu slieksni pieredzējušajiem autovadītājiem un arī mūsu autovadītāju ieradums pārvērtēt savas auto vadīšanas spējas, sekmē negatīvo statistiku. Auto vadīšana un alkohola lietošana nav savienojamas lietas, jo cilvēks ne vienmēr spēj objektīvi izvērtēt, cik daudz un kāda stipruma alkoholu var dzert, lai iekļautos atļauto promiļu robežās. Igaunijā pieļaujamā alkohola koncentrācija asinīs visiem autovadītājiem ir 0,2 promiles, taču drošākais risinājums ir nulle,” uzskata Drošas Braukšanas Skolas direktors Jānis Vanks.
Eksperts aicina nebūt tolerantiem pret alkohola lietošanu pie stūres un atgādina, ka, redzot, ja kāds reibumā plāno sēsties pie stūres, svarīgi ne tikai aizrādīt un atrunāt pārgalvīgo braucēju, bet arī informēt atbildīgās iestādes.
“Drošība uz ceļiem nav savienojama ar alkohola lietošanu pie stūres, tāpēc regulāri īstenojam dažādas izglītojošas aktivitātes, ar kuru palīdzību cenšamies atgādināt par atbildīgas alkohola lietošanas nozīmi un iepazīstināt ar dažādām bezalkoholiskajām alternatīvām. Svarīgi atcerēties, ka iereibis šoferis apdraud ne tikai sevi, bet arī līdzcilvēkus.
Tuvojoties pavasarim, vēlos arī atgādināt, ka atbildīga braukšana neattiecas tikai uz autovadītājiem, bet arī uz motociklu, motorolleru, velosipēdu u.c. transporta līdzekļu vadītājiem,” uzsver “Carlsberg Baltic” izpilddirektors Rolandas Viršilas.
Analizējot pētījuma datus dažādās vecuma grupās, iespējams secināt, ka gan Latvijā, gan Igaunijā reibumā pie stūres biežāk sēžas gados vecāki autovadītāji, piemēram, Latvijā vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem, 28% autovadītāju atzinuši, ka sēdušies pie stūres reibumā, kamēr vecuma grupā no 60 līdz 74 gadiem šādu atbildi snieguši 35% autovadītāju. Igaunijā vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem 18% atzinuši, ka ir sēdušies pie stūres reibumā, bet vecuma grupā no 60 līdz 74 gadiem – 35%.
“Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indekss” ir bezalkoholiskā alus “Carlsberg 0.0” pētījums, kas tapis sadarbībā ar Drošas Braukšanas Skolu un pētījumu centru Norstat. Pētījumā, kas veikts 2024. gada janvārī Latvijā un 2023. gada nogalē Igaunijā piedalījās 1000 iedzīvotāji (katrā valstī) vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Pētījums veikts ar mērķi sekmēt atbildīgu braukšanu un izpratni par to, kas rada papildus riskus uz ceļiem, un kā tos novērst.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
