Iegādājoties lietotu auto, uzticamība ir pati svarīgākā. Tomēr vietējā transportlīdzekļu tirgū uzticamības pakāpe dažādās valstīs var būt ļoti atšķirīga. carVertical eksperti īstenoja pētījumu 17 valstīs, aptaujājot 4500 cilvēku, lai noskaidrotu viņu domas par lietotu automašīnu tirgotājiem.
Respondentiem tika jautāts, vai viņi uzticas lietotu automašīnu tirgotājiem, vai viņi uzskata, ka ir droši iegādāties lietotu transportlīdzekli, un vai viņi sagaida, ka tirgotāji izpildīs solīto.
Reklāma
Visvairāk tirgotājiem uzticas briti
Centrāleiropā un Rietumeiropā pircēji tirgotājiem uzticas vairāk nekā Austrumeiropā, kur dažāda veida krāpniecība ir izplatītāka.
Cilvēki visvairāk uzticas tirgotājiem Apvienotajā Karalistē (uzticības rādītājs ir 122,2), Somijā (120,4), Slovēnijā (109,7), Vācijā (109,4), Slovākijā (107,5) un Čehijas Republikā (106,4).
Tomēr augsta uzticēšanās tirgotājiem nenozīmē, ka viņi ir šīs uzticības cienīgi. Apvienotajā Karalistē 14,5 % automašīnu tiek sagrozīti odometru rādījumi, kas liecina, ka lietotu automobiļu tirgus nav nemaz tik pārredzams. Tā kā briti uzticas tirgotājiem vairāk nekā citās valstīs, viņi var būt neaizsargātāki pret krāpniecību.
Kā skaidro Mats Buzelis (Matas Buzelis), autobūves eksperts un carVertical komunikācijas vadītājs, Apvienotā Karaliste ļoti atšķiras no pārējās Eiropas, jo importēto lietoto automašīnu īpatsvars šeit ir ievērojami mazāks.
"Apvienotajā Karalistē, kur tirgus importa daļa ir mazāka, retāk tiek veikti lietotu automobiļu pārrobežu darījumi. Tas nozīmē, ka risks iegādāties automašīnu ar sagrozītu odometra rādījumu var būt mazāks, bet Apvienotās Karalistes tirgū pastāv citas problēmas. Šajā valstī sliktu automašīnu iegādes pieredzi var sagādāt auto norakstīšanas fakta slēpšana vai problēmas ar nenokārtotu finansējumu," skaidro Mats Buzelis.
Viszemākā uzticamība ir Austrumeiropā
Vidēji uzticamu valstu vidū ierindojas Francija (102), Serbija (100,2), Latvija (94,5), Polija (94,2), Itālija (93,7), Horvātija (93,3) un Rumānija (92,8). Šķiet, ka pircēji šajās valstīs vairāk apzinās negodīgu tirgotāju esamību un mēdz būt piesardzīgāki, iegādājoties lietotu automašīnu.
Vismazāk tirgotājiem uzticas Igaunijā (88), Lietuvā (81,6), Ungārijā (80,5) un Bulgārijā (79,5).
Šajās valstīs ir sena ar automašīnām saistītu krāpšanas gadījumu vēsture. Daudziem transportlīdzekļiem ir sagrozīti odometru rādījumi, vai arī tie pagātnē cietuši smagos negadījumos. Tā kā daudzi šo valstu autovadītāji ir kļuvuši par negodīgu tirgotāju upuriem, vidējais uzticēšanās līmenis ir zems.
Buzelis atzīmē, ka lietotu automašīnu plūsma galvenokārt notiek virzienā no rietumiem uz austrumiem. Parasti transportlīdzekļu odometru rādījumi tiek sagrozīti valstīs, uz kurām tie tiek eksportēti, pēc tam tos iekļaujot lietoto automašīnu tirgū. Krāpnieciski tirgotāji piedāvā konkurētspējīgus darījumus, taču bieži vien neatklāj patieso transportlīdzekļu vēsturi.
Mileniāļi neuzticas lietotu automašīnu tirgotājiem
Saskaņā ar carVertical pētījumu 55 % autovadītāju, kuriem ir plašas zināšanas par automašīnu tehniskajiem aspektiem, uzticas tirgotājiem. Bet tie, kas sliktāk pārzina automašīnas, parasti uzticas mazāk (17,5 %).
Ja pircējs ir kvalificēts mehāniķis, viņš var izvairīties no automašīnām sliktā stāvoklī, neriskējot ar saviem līdzekļiem. Bet kādam, kura zināšanas par automašīnām ir ierobežotas, var būt grūtības uzticēties tirgotājiem, jo pašam nav iespēju pārbaudīt transportlīdzekli, lai izvairītos no slikta pirkuma.
Jaunākā paaudze tirgotājiem uzticas mazāk. Lietotu transportlīdzekļu tirgotājiem uzticas tikai 17,9 % iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 34 gadiem, salīdzinot ar 30,3 % cilvēku vecumā no 35 līdz 44 gadiem. Tas var liecināt, ka mileniāļi ir vairāk informēti par ar automašīnām saistītu krāpniecību un iespējamo kaitējumu, ko var radīt sliktā stāvoklī esoši transportlīdzekļi.
"Jaunākā paaudze turklāt ir vairāk pieradusi pie mūsdienīgas iepirkšanās internetā. Pircēji parasti var atgriezt pirkumu, ja tas neatbilst gaidītajam vai ja tam ir defekti. Tomēr noteiktās valstīs situācija ar lietotām automašīnām ir atšķirīga, un viss process ir daudz sarežģītāks. Iespējams, arī tas vairo neuzticēšanos," norāda Mats Buzelis.
