Viena no svarīgākajām lietām jebkuram autovadītājam ir iespēja labi pārredzēt apkārtni – jo īpaši, kad mašīna jānovieto stāvvietā. Ilgu laiku šajā piņķerīgajā procesā varēja paļauties tikai uz atpakaļskata spoguļiem, logiem aizmugurē un intuīciju. Vēlāk par lielu palīgu kļuva parkošanās sensori, bet īsta revolūcija notika, kad parādījās pirmās atpakaļskata videokameras. Kādus tehnoloģiju sasniegumus tās ir iemantojušas un kādas to funkcijas mums palīdz?
Kā viss sākās?
Reklāma
Vai zinājāt, ka pirmā automašīnā iebūvētā atpakaļskata kamera tika prezentēta 1959. gadā? Novatoriskais risinājums kļuva par Buick Centurion koncepta vizītkarti, un sistēma tika prezentēta kā luksusa aprīkojums. Savukārt 1972. gada Volvo konceptauto VESC aizmugures pārraudzība tika piedāvāta kā drošības rīks.
Neraugoties uz to, ka šī sistēma ir gana sena, uz tās debiju sērijveida automobiļos nācās krietni pagaidīt – pirmo reizi tā tika uzstādīta 1990. gadā Japānas tirgum paredzētajā Toyota Soarer. Vēl viens nozīmīgs pavērsiena punkts bija 2018. gadā, kad atpakaļskata kamera kļuva obligāta visām ASV pārdotajām mašīnām, un jaunās prasības galvenais arguments bija drošība.
Laika gaitā aizmugures pārraudzības sistēmas ir būtiski attīstījušās. Tagad tās ļauj redzēt ne tikai to, kas atrodas aiz automobiļa, bet arī tuvējo apkārtni. Tas ir iespējams, pateicoties 360 grādu apkārtskata sistēmām, kurās tiek izmantota nevis viena, bet vairākas kameras, kas uzstādītas dažādās transportlīdzekļa vietās.
Sākotnēji ar šīm sistēmām tika aprīkoti lielākoties dažādi luksusa klases pārstāvji, bet tagad – arī kompaktie auto, piemēram, Volkswagen Golf un mūžīgi populārais Toyota RAV4, kā arī viss Peugeot modeļu spektrs: sākot no mazā 208 līdz septiņvietīgajam 5008.
Ar attēlu vien nav gana
Lai gan videokamerai būtu jāpalīdz novērst sadursmi ar citiem transportlīdzekļiem un uzskriešanu statiskiem šķēršļiem un tādējādi jāaiztaupa bojājumi un visādas neērtības, praksē tā vienmēr tomēr nenotiek. Sistēma reāli spēj palīdzēt vien tad, ja rāda patiešām skaidru attēlu. Diemžēl šajā ziņā mēdz apbēdināt pat paši jaunākie modeļi.
“Progresu šajā jomā varētu salīdzināt ar mobilo tālruņu kameru attīstību. Sākotnēji attēls nebija diez cik labs, taču, ejot laikam, viss mainījās uz labo pusi, un tagad mēs varam baudīt lieliskus rezultātus. Diemžēl dažkārt, iekāpjot jaunā mašīnā un ieslēdzot atpakaļgaitu, kameras joprojām mēdz arī apbēdināt, turklāt problēmas nav tikai salīdzinoši lētos braucamajos,” norāda Guntars Pulss, žurnāla Profi Latvija redaktors un Latvijas Gada auto pastāvīgais žūrijas biedrs.
Viņš piemin būtiskākās funkcijas un apstākļus, kas nosaka, cik kvalitatīvs produkts ielikts mašīnā. “Lai autobraucējs redzētu labu attēlu, videokamerai ir jābūt kvalitatīvai un labi noregulētai. Atšķirības īpaši izpaužas sliktos braukšanas apstākļos – labā apgaismojumā un sausā laikā pieņemamu bildi rādīs arī pašvaka kamera, bet, ja līst un ir tumšs, attēls būs graudains, un autovadītājam šī sistēma neko daudz nelīdzēs. Tāpat nozīme ir pareizi noregulētam kontrastam, lai attēls nebūtu pārāk gaišs un tumšs, un objektīvam – no vienas puses, ir nepieciešams pietiekami plats skata leņķis, bet, no otras, attēls nedrīkst būt pārlieku izkropļots,” stāsta Guntars.
“Minēšu kosmisku piemēru. NASA reiz palaida satelītu, nenoņēmis objektīva vāciņu, tāpēc no tā nebija nekāda labuma. Līdzīgi ir ar atpakaļskata kamerām automašīnās. Ja tā ir uzstādīta aplamā vietā un skatu daļēji aizsedz buferis vai bagāžnieka vāks, reālais labums automātiski samazinās. Protams, svarīgi ir arī tas, lai kamera būtu tīra, bet, ja konkrētajā zemē ir daudz nokrišņu vai ja daudz brauc pa lauku ceļiem, tas nav tik vienkārši. Manuprāt, labākais risinājums ir kameras, kas tiek paslēptas, kad tās nelieto. Un pozitīvi ir tas, ka aizvien vairāk ražotāju kameras aprīko ar mazgāšanas sprauslām,” piebilst Guntars.
Viens no jaunākajiem modeļiem ar aizmugurējās kameras mazgāšanas funkciju – Peugeot 408 – šim nolūkam izmanto logu šķidrumu no kopējās tvertnes, un kamera tiek mazgāta tad, kad tiek aktivizēta.
Nozīme ir ne tikai kamerai
Atpakaļskata kamera ir tikai viena no apkārtnes pārraudzības sistēmas sastāvdaļām, tāpēc ir svarīgi, lai kvalitatīvi būtu visi elementi un lai tie vienmēr pildītu savus uzdevumus. Tas nozīmē, ka svarīga ir ne tikai videokamera, bet arī datu procesors un ekrāns. “Dažkārt kamera nodrošina teicamu attēlu, taču ekrānam nav tādas izšķirtspējas, lai to parādītu. Vajag, lai saskaņoti darbotos visa sistēma, jo tikai tad vadītājs vizuālo informāciju saņems bez kavēšanas un maldināšanas,” uzsver Guntars Pulss.
“Teiksim, Volkswagen Up ir neliels ekrāns, tāpēc nekāds perfektais palīgs tas nav. Bet konkrētajā gadījumā to varētu attaisnot ar pašas mašīnas kompaktumu. Plus arī šajā mašīnā visu var labi pārredzēt tāpat, jo tai ir lieli logi, plakani sāni un praktiski vertikāla aizmugure. No otras puses, arī pārlieku liels ekrāns var traucēt, jo ir grūti uztvert visu bildi. Manuprāt, optimāls izmērs būtu astoņas collas,” piebilst žurnālists.
Šajā ziņā autoražotāji patiešām sīvi konkurē, cenšoties automobilistiem piedāvāt labāko tehnoloģiju pakotni. Piemēram, jaunajam Peugeot 308 un drīzumā tirgū gaidāmajam Peugeot 408 augstas kvalitātes atpakaļskata kamera ietilpst standarta aprīkojumā, un pie tā pieder arī augstas izšķirtspējas 10 collu skārienekrāns.
Katrā ziņā kopš atpakaļskata kameru ieviešanas sērijveida automobiļos šajā jomā ir noticis ievērojams progress, un daži ražotāji tām pievērš pastiprinātu uzmanību, ņemot vērā visus auto ekspluatācijas aspektus. Tagad atliek gaidīt, ko vēl jaunu tie izdomās, lai mūsu ikdienu padarītu patīkamāku.
