Īpašības, ko elektroauto gadījumā izceļ visvairāk, ir klusā gaita, teicamais komforts un spēja braukt bez lokāliem izmešiem. Papildu pluss ir spēcīgais uzrāviens. Tās ir lieliskas iezīmes, taču sportiskas braukšanas cienītāji uz elektriskajiem auto joprojām raugās skeptiski. Tas galvenokārt saistāms ar faktu, ka trūkst modeļu, kas būtu pilnvērtīgi ekvivalenti līdz šim iecienītajām ātrajām kompaktās un vidējās klases mašīnām. Tomēr situācija tirgū pamazām mainās.
Tehniskās attīstības avangardā pagaidām ir Rimac Nevera, Pininfarina Battista un Lotus Evija – ekstrēmi dārgas un eksotiskas mašīnas. Tām seko nosacīti pieejamāki modeļi Audi e-tron GT un Porsche Taycan, taču arī par tiem jāmaksā sešciparu summas, tāpēc vairākumam interesentu tie automātiski izkrīt no iespējamo pirkumu saraksta. Tomēr progress iet uz priekšu, un drīz līdzās sportiskiem iekšdedzes auto parādīsies arī jauni elektriskie modeļi.
Reklāma
Atbalsta sistēmām jāpalīdz, nevis jātraucē
Piemērs tam, ko varētu gaidīt, ir Hyundai Ioniq 5 sportiskā versija N, ko pašlaik gatavo ražošanai. Paredzams, ka ar diviem elektriskajiem motoriem aprīkotais auto attīstīs jaudu līdz 600 ZS. Alberts Bīrmanis, kurš savulaik vadīja BMW Motorsport tehnisko izstrādi, bet pašlaik padomnieka statusā pārrauga Hyundai N saimes attīstību, vēl nav gatavs atklāt konkrētus tehniskos datus, bet sola, ka auto būs ātrs. Vienlaikus Bīrmanis uzsver, ka, veidojot jaunu elektrisko modeli, braukšanas prieks un dialogs ar mašīnu ir daudz svarīgāks nekā ieskrējiens no līdz 100 km/h. Kolīdz inženieriem izdosies sasniegt izvirzītos veiktspējas mērķus, Ioniq 5 N varētu kļūt par modeli, kas mainīs cilvēku priekšstatu par elektroauto.
Toms Timoško, žurnāla KLUBS auto apskatnieks un Latvijas Gada auto žūrijas loceklis, ir labi iepazinis daudzus augstas veiktspējas auto. Pēc viņa teiktā, Hyundai ienākšana karsto mašīnu tirgū 2017. gadā bija teju izcila, jo ražotājs bija lieliski sapratis, ko grib sportiskās braukšanas entuziasti. Viņi vēlas ātru, salīdzinoši pieejamu, taču tehniski uzticamu mašīnu, ar ko braukt būtu patīkami visos aspektos.
“Pirmais N sērijas auto – i30 N – bija lielisks piemērs tam, kādam jābūt karstajam hečbekam – mašīnai, kas demonstrē teicamu veiktspēju trasē. Turklāt i30 N spēja apmierināt ne tikai sportiskas braukšanas cienītāju vēlmes, bet nezaudēja arī praktiskumu un lietojamību ikdienā. Tas ir īpaši svarīgi, ja šāds auto ir vienīgais ģimenē. Pēc i30 N izlaišanas gan potenciālajiem pircējiem, gan konkurentiem uzreiz bija skaidrs, ka Hyundai ar šo segmentu neflirtē, īpaši, ja runā par modeļa Performance versiju,” saka Toms.
Viņš piebilst, ka viena no svarīgākajām veiksmīga sportiskā auto īpašībām ir gudri salāgotas vadītāja palīgsistēmas. Ideālā gadījumā tās dod vadītājam pietiekami daudz brīvības un iejaucas tikai nopietnu briesmu brīdī.
“Iespējams, ar kāda konkurenta mašīnu jūs sasniegtu labāku apļa laiku, taču, ja vēlaties vadīt mašīnu un uzlabot savas prasmes, tad diez vai gribat, lai jūsu vietā visu izdara elektronika. Jā, ir automobiļi, kuros stingra elektroniskā aukle ir vēlama, taču entuziastu mašīnās mehāniskajai un elektroniskajai daļai ir jābūt gudrā līdzsvarā,” saka Toms.
Mazāk detaļu nozīmē spējāku paātrinājumu
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes Automobiļu katedras pasniedzējs Oskars Irbītis atzīmē, ka elektriskajiem motoriem ir raksturīgs augsts griezes moments, turklāt tas ir praktiski konstants visā apgriezienu diapazonā, tādējādi nodrošinot labu paātrinājumu, gan braucot nelielā ātrumā, gan uz šosejas. Piedevām ātru reakciju nodrošina ne vien elektromotora specifika, bet arī nelielais transmisijas komponentu skaits. “Iekšdedzes dzinējam ir lielāks inerces moments, jo tajā ir daudz kustīgu un rotējošu daļu. Lai aprēķinātu, kā tās iespaido dinamiku, tiek izmantotas pat īpašas formulas. Elektriskajā piedziņā kustīgu detaļu ir daudzkārt mazāk, tāpēc tā iegriežas straujāk un aizture ir mazāka,” skaidro Oskars.
Sporta auto ir ātrs ne tikai taisnē
Tesla Model S visā pasaulē kļuva slavens, pateicoties iespaidīgam paātrinājumam, taču Toms Timoško uzsver, ka sprintera īpašības vien to nepadara par sporta auto vai īpaši interesantu tieši vadīšanas ziņā. “Tesla gadījumā uzrāviena rādītāji ir bijis spēcīgs pircēju pārliecināšanas arguments, taču dzīves realitāte ir tāda, ka šādam “virsrakstu sprintam” ikdienā nav pielietojuma. Turklāt pat daudzas parastas elektromašīnas tagad ieskrienas ātrāk nekā tā saucamie sporta auto,” skaidro Toms.
Viņš norāda, ka labam sporta auto pirmām kārtām ir augstvērtīga šasija un balstiekārta, līdzīgs svara sadalījums starp asīm un informatīvs stūres mehānisms. Tikai tad, ja auto apvieno šīs lietas, vadītājs ar mašīnu var saprasties intuitīvi un gūt no braukšanas īpašu prieku.
“Pašlaik elektrisko auto Ahilleja papēdis ir lielā pašmasa, taču es domāju, ka tehniskais progress šo problēmu pakāpeniski atrisinās. Šajā ziņā interesanti nākotnes priekšvēstneši ir McMurtry Speirling (1000 kg, 1000 ZS, aktīvā aerodinamika), kas uzvarēja šī gada Gudvudas festivāla sacensībās, Porsche sacīkšu Mission R, kā arī svaigākie Hyundai konceptauto N vision 74 un RN22e,” stāsta KLUBA auto apskatnieks.
“Pirmie varbūt ir ekstrēmi piemēri, bet RN22e ir vērts papētīt tuvāk. Hyundai ar to mēģina radīt trasei piemērotu ikdienas elektroauto, tajā skaitā aprobē jaunas rekuperācijas iespējas, efektīvāku akumulatora dzesēšanu, aerodinamiku, griezes momenta dinamisko pārdali. Ar vārdu sakot – strādā, lai pie stūres vadītājs baudītu īstu piedzīvojumu. Patiesībā gaisā virmo visādas interesantas idejas, piemēram, niansētāka sintezētā skaņa un pārnesumu pārslēgšanas imitācija, kuru uzdevums ir dot vadītājam vēl labāku automašīnas izjūtu. Elektriskā piedziņa paver plašas iespējas, un es domāju, ka tuvāko desmit gadu laikā mēs ieraudzīsim pilnīgi jaunas lietas. Cik no tām būs Ioniq 5 N – rādīs laiks, bet potenciāls te ir liels,” uzskata Toms Timoško.
Smaguma centrs pa vidu ir būtiska priekšrocība
Oskars Irbītis piekrīt, ka elektromobiļu lielā masa sporta un sportisku auto gadījumā ir problēma, tomēr min arī kādu būtisku aspektu. “Tas, ka akumulators mašīnas masu palielina par vairākiem simtiem kilogramu, ir fakts, taču te jāņem vērā, kur un kā šī ekstra masa ir izvietota. Vairākumam elektroauto akumulatora bloki ir iebūvēti grīdā un atrodas starp asīm. Tādā veidā mašīnai izveidojas zems smaguma centrs, un, tā kā masas centrs atrodas auto vidū, spēkrats ir pakļauts mazākiem inerces momentiem, veicot pagriezienus. Tas pozitīvi iespaido vadāmību – mašīnu ir vieglāk iegriezt līkumā, un tā stabilāk tur trajektoriju. Tā ka kopumā starp elektrisko piedziņu un sporta auto pretrunu nav. Jautājums vairāk ir par katra ražotāja prioritātēm un nākotnes redzējumu,” rezumē auto inženieris.
