Iztēlojieties situāciju: jūs reklāmā esat pamanījis savu sapņu auto – vajadzīgajos gabarītos, patīkamā krāsā, ar jaudīgu dzinēju, kvalitatīvu un bagātīgu apdari, turklāt par cenu, kas nekož. Jūs dodaties uz autosalonu to pasūtīt, taču izrādās – nolūkotais spēkrats ir daudz, daudz dārgāks. Kāpēc tā?
Labākā versija – vismaz par trešdaļu dārgāka
Reklāma
Jā, protams, jūs jau zināt, ka reklāmās redzamā cena bieži vien ir par bāzes modeli ar visvājāko dzinēju un pašu minimumu aprīkojumā. Veicot vienkāršu tirgus izpēti, var atklāt, ka sadārdzinājums sākas no diviem trim tūkstošiem un pieaug līdz pat 30 procentiem no bāzes cenas, ļaunākajā gadījumā sasniedzot teju pusi.
“Cenas tiek noteiktas atbilstoši katra ražotāja politikai un arī stratēģiskajiem mērķiem. Piemēram, dienvidkorejiešu auto jūs varat salikt visu iespējamo papildu aprīkojumu, un tam nebūs seismiska iespaida uz gala skaitli. Toties kāda cita ražotāja modelis būs pilnīgi pliks, un vairumu ikdienā nepieciešamo komforta lietu nāksies piepirkt. Vēl trešais piedāvās vairākus aprīkojuma līmeņus, pa kuriem attiecīgi sadalītas papildu lietas. Var teikt, ka tirgū ir trīs mārketinga virzieni un ražotāji ar tiem spēlējas atbilstoši savam redzējumam,” saka Latvijas vadošā auto vēstures pārbaudes servisa AutoDNA vadītājs Agris Dulevičs.
Autoražotāji iet dažādus ceļus
Visbiežāk tiek izmantotas divas cenu veidošanas pieejas. Pirmā paredz vairākus aprīkojuma līmeņus. Tā ir raksturīga Japānas un Dienvidkorejas kompānijām, un uz to pakāpeniski virzās arī Renault. Tas nozīmē – cik aprīkojuma līmeņu, tik rindu cenrādī. Vislētākajai versijai ir vispieticīgākais aprīkojums, nedaudz dārgākai ir liela daļa populārākā aprīkojuma, un tad ir vislabāk aprīkotā, dārgākā un greznākā versija. Šādā cenrādī orientēties ir diezgan viegli.
Eiropieši, lielākoties vācieši, praktizē nedaudz citādu politiku: viņi norāda vistrūcīgākās versijas cenu, un visi komforta atribūti jāpērk papildus. Pastāv arī trešais piegājiens: auto pārdod ar maksimālu aprīkojumu, izvēlei atstājot vien panorāmas stikla jumtu vai lielākus riteņu diskus. Tomēr tas raksturīgi atsevišķiem modeļiem.
Taču ir arī tādi zīmoli, kas veiksmīgi apvieno visas minētās pieejas, piemēram, Mazda. Tās modelim CX-60 tiek piedāvāti vairāki aprīkojuma līmeņi, primāri koncentrējoties uz individualizēšanu un dizaina pielāgošanu. Šis japāņu ražotājs visās versijās standartā ieliek lielāko daļu komforta elementu, to skaitā apsildāmos sēdekļus un stūresratu, kruīza kontroli, navigāciju, savienojamību ar viedtālruni, atpakaļskata kameru, automātiskos tālās gaismas lukturus un vējstikla tīrītājus, kā arī citas ikdienā patīkamas ērtības. Savukārt pakotnēs ir pieejamas funkcijas, ko pircēji izvēlas retāk, piemēram, īpaši jaudīgu audio sistēmu, sēdekļu ventilāciju un vadītāja atpazīšanu. Apdares līmeņi galvenokārt atšķiras ar dizaina detaļām, sēdekļu polsterējumu un citu salona apdari. Piemēram, Exclusive-Line ir pieticīgāka, Homura ir greznāka, bet Takumi apdare ar vissmalkākajiem materiāliem demonstrē japāņu amatnieku meistarību.
Cenas ir līdzīgas, tomēr nav salīdzināmas
“Cenas arī ir mārketings. Daži ražotāji bāzes skaitli zīmē tā, lai cilvēkus ievilinātu dīlersalonā. Uzzinājuši patiesās izmaksas, viņi vai nu atsakās no pirkšanas, vai arī pārkāpj psiholoģisko robežu un piekrīt pavisam citam līmenim. Īpaši tas attiecas uz privātpersonām,” skaidro Agris Dulevičs.
Spēles ar bāzes cenu īpaši iecienījuši vācu premium zīmoli. Cilvēki, kas kaut ko zina par japāņu auto, dažkārt nospriež, ka tie varētu būt vienā kategorijā, taču detalizētāka iedziļināšanās atklāj pavisam citu ainu.
Pieņemsim, ka uzlādējamam hibrīdam Mazda CX-60 ar 327 ZS bāzes cena ir 52 990 eiro. Pievienojot visas trīs komforta pakotnes, kas ietver ventilējamus un elektriski regulējamus sēdekļus, papildu drošības sistēmas un elektriski atveramo bagāžnieka pārsegu, cena pieaug līdz 62 000 eiro.
Par šo pašu summu varētu atļauties nedaudz mazāku, bet tikpat prestižu Mercedes-Benz GLC ar ikonisko zvaigzni uz radiatora režģa. Tā sākumcena nedaudz pārsniedz 61 000 eiro. Tomēr par šo summu tiek piedāvāts tikai bāzes variants, kurā ir 204 ZS benzīna dzinējs un pamata aprīkojums. Mazda par šo cenu nodrošina visu aprīkojumu, savukārt Mercedes-Benz gadījumā – lai sasniegtu salīdzināmus rādītājus – nāksies pievienot papildu opcijas.
Un vācu komforts nav lēts. Piemēram, Premium Plus pakotne, kurā ir navigācija, elektriski regulējami apsildāmie sēdekļi, četru zonu klimata kontrole, adaptīvie lukturi un 360 grādu kamera, maksā vēl 9600 eiro. Braukšanas palīgsistēmu pakotne – plus gandrīz 3000 eiro. Vai, piemēram, par adaptīvo balstiekārtu jāpiemaksā nedaudz vairāk kā 3000 eiro. Par ērtāku adaptīvo balstiekārtu – nedaudz virs 3000 eiro. Tādējādi cena par modeli ar bāzes dzinēju viegli var pārsniegt 80 tūkstošu robežu.
“Cik pircēju, tik pieeju. Visiem variantiem ir savi plusi un mīnusi. Daži visu saliek vienā komplektā, bet ne jau katram ir vajadzīgs viss. Lai nav tā, ka kopā ar segliem jāpērk arī zirgs. Citi dod brīvu izvēli, taču garajos aprīkojumu sarakstos var viegli nomaldīties, un beigās, visu saskaitot, var gaidīt nepatīkams pārsteigums,” rezumē Agris Dulevičs.
.png "Singapūra, Malaizija, Bruneja Latvia Tours")
