2023. gads elektroauto ražotājiem bija vēl viens straujas attīstības posms. Statistika liecina, ka šie modeļi iekaro arvien vairāk autoceļu visā pasaulē. Taču varenais attīstības vilnis rada daudz jautājumu gan cilvēkiem, kuri elektroauto jau ir iepazinuši, gan cilvēkiem, kuri vēl tikai pierod pie idejas par tiem. Un viens no šiem jautājumiem patiešām ir ļoti svarīgs – vai elektroauto ir tikpat droši kā iekšdedzes spēkrati?
Eiropas auto drošības birojs
Reklāma
Atsaucoties uz tirgus izpētes uzņēmuma Rho Motion aprēķiniem, ziņu aģentūra Reuters nesen informēja, ka salīdzinājumā ar 2022. gadu pērn elektroauto un uzlādējamo hibrīdu realizācijas apjoms palielinājās par 31%. Visā pasaulē tika pārdoti 9,5 miljoni jaunu akumulatora elektromodeļu un 4,1 miljons uzlādējamo hibrīdu. Plānots, ka šogad globālais pieaugums sasniegs 25–30 procentus.
Saskaņā ar portāla EV-Volumes datiem Eiropā palielinājums bija lēnāks – 17%. Taču tas skaidrojams ar to, ka Vecajā kontinentā jau tā elektromobiļu ir daudz vairāk nekā pārējā pasaulē, kā arī ar sliktajiem Vācijas rādītājiem.
Viens no svarīgākajiem attīstības faktoriem ir ne tikai elektromobiļu popularitāte, bet arī piedāvājuma paplašināšanās. Ražotāji lielā tempā ievieš jaunus elektriskos modeļus gandrīz visos segmentos, sākot no pilsētas mazauto, piemēram, Citroën ë-C3, un beidzot ar septiņvietīgām ģimenes automašīnām, piemēram, Kia EV9, kas ar pilnu uzlādi var nobraukt vairāk nekā 500 km.
Pieaugot elektromobiļu skaitam, nereti izskan arī bažas par to drošību. Sabiedrībā par elektrību vispār valda daudz stereotipu, turklāt katra jauna tehnoloģija prasa pamatīgu izpēti, un dažkārt nepieciešams arī jauns skatījums uz visu uzņēmējdarbību.
Piemēram, gada sākumā Kia Europe Kvalitātes nodaļa kļuva par sava veida Eiropas auto drošības biroju. Tā uzdevums ir mobilizēt visu uzņēmuma nodaļu kompetences un spējas, lai izveidotu klientu drošības paradigmu un integrētu to visā savā darbībā. Citiem vārdiem sakot – ir radīta īpaša nodaļa, kuras mērķis ir ne tikai rūpēties par augstiem auto drošības standartiem, bet arī paredzēt nākotnes prasības un formulēt drošības uzdevumus visā kompānijas darbībā.
Jaunā biroja galvenie pienākumi būs uzraudzīt un precīzi definēt drošības tendences, balstoties uz analītiskiem datiem un publiski pieejamo informāciju. Turklāt šie speciālisti būs atbildīgi par komunikāciju un sadarbību ar attiecīgās jomas iestādēm un par uzņēmuma plānu izpildi.
Kas ir svarīgi mums kā vadītājiem
Rūpējoties par elektroauto fizisko drošību, jau ir ieviesta vesela virkne standartu. Tiesa, pēc žurnāla Profi Latvija un Latvijas Gada auto žūrijas tiesneša Guntara Pulsa domām, tie ne tik daudz domāti auto īpašniekiem, cik elektromobiļu ražotājiem un uzņēmumiem, kas veic tehnisko apkopi un remontu.
“Tajā nav nekā pārsteidzoša, jo tieši tāpat ir reglamentēta arī iekšdedzes auto ražošana un remonts, tikai būtiski atšķiras tehnoloģijas un līdz ar to arī specifiskās prasības drošībai. Piemēram, elektroauto augstsprieguma akumulatoriem tās ietver nosacījumus gan izturībai pret mehāniskiem triecieniem, gan temperatūras kontrolei, gan akumulatora elementiem, gan savienojumu drošībai, gan ķīmiskajai drošībai,” saka Guntars.
Autovadītājiem un avārijas dienestiem ir jāzina, kur atrodas akumulatora atvienošanas slēdzis. Ir svarīgi, lai tas būtu viegli pieejams, piemēram, motortelpā vai bagāžas nodalījumā. Slēdzim jābūt skaidri marķētam – spilgti oranžā krāsā vai ar uzlīmi uz atvienošanas kabeļa, kurā uz spilgti dzeltena fona ir attēlotas šķēres.
“Turklāt elektroauto ražotājiem ir pienākums uzstādīt īpašas pusvadītāju ierīces, kas ar nelielu sprādzienu nokautē kabeļa savienojumu un pārtrauc elektrības plūsmu akumulatorā un galvenajos piedziņas komponentos, tā nepieļaujot strāvas triecienus un aizdegšanos,” skaidro Guntars.
Aktīvās drošības jomā elektriskais transports būtiski neatšķiras no iekšdedzes automašīnām un ir aprīkots ar pretbuksēšanas un stabilitātes sistēmu, kā arī dažnedažādiem braukšanas asistentiem. Teorētiski šiem auto būtu jābūt labāk vadāmiem, jo tiem ir zemāks smaguma centrs, tomēr šo teorētisko plusu bieži vien nonivelē lielā masa.
“Šī iemesla dēļ ražotāji papildus izvērtē un pielāgo aktīvo drošības sistēmu jutīgumu, tādu kā ABS, ESP, TCS. No otras puses, elektriskā piedziņa reaģē daudz ātrāk un iejaucas agrāk, saknē novēršot iespēju zaudēt stabilitāti. Starp citu, šī spēja nākotnē varētu kļūt pat vēl nozīmīgāka, jo ar laiku elektromotori varētu tikt novietoti vēl tuvāk riteņiem vai pat integrēt tieši riteņos,” piebilst Guntars.
Ko rāda testi?
Atšķirīgās elektroauto konstrukcijas dēļ tiem ir izvirzītas papildu prasības vispārējai drošībai, augstsprieguma savienojumiem, uzlādei un komunikācijai starp atsevišķām sistēmām. Turklāt šīs prasības saistītas ne tikai ar dzelžiem, bet arī ar programmatūru, tostarp kiberdrošību. “Tiesa, šīs pēdējās prasības attiecas arī uz iekšdedzes automašīnām, un runa ir par elektronisko komponentu noturību pret ārējo elektromagnētisko iedarbību,” piebilst Guntars Pulss.
Pagaidām ražotājiem visas šīs prasības izdodas ievērot bez lielām problēmām. Par to var pārliecināties, izpētot autoritatīvā drošības institūta Euro NCAP testu rezultātus. Ir labi redzams, ka elektroauto drošība parasti saņem augstāko piecu zvaigžņu novērtējumu un pat atrodas līderpozīcijā starp visiem auto modeļiem. Piemēram, 2023. gada testos piecas zvaigznes ieguva tādi modeļi kā Volkswagen ID.7, smart #3, Mercedes-Benz EQE SUV, Kia EV9 un citi elektriskā segmenta pārstāvji.
Elektroauto dominē arī atsevišķās drošības kategorijās. Tā pirmie trīs Euro NCAP bērnu pasažieru drošības novērtējumā bija Mercedes-Benz EQE SUV (90%), VinFast VF8 (89%; Vjetnamas ražotāja modelis) un Kia EV9. Vēl viens piemērs – smart #3 (85%), Mercedes-Benz EQE SUV (85%) un Kia EV9 (83%) saņēma labākos vērtējumus par standarta aprīkojumā iekļauto vadītāja palīgsistēmu un drošības sistēmu darbību.
 (2).png "𝐁𝐋𝐀𝐂𝐊 𝐅𝐑𝐈𝐃𝐀𝐘 akcija!!! Latvia Tours")
