Varētu teikt, ka sacensību „Zelta mopēds” pirmsākumi meklējami 1958.gadā, kad, izmantojot Hruščova atkušņa iespējas, kopā ar citiem domubiedriem leģendārais sporta un izglītības darbinieks, bērnu motosporta iniciators Aleksandrs Briedis izveidoja auto-motoklubu „Bieriņi”. Pirms vairāk nekā 50 gadiem, 1960to gadu sākumā klubā tika organizētas vienas no pasaulē pirmajām motovelosipēdistu, mopēdistu, motorolleristu sacensībām krosā un šosejā.
1964.gadā pie Rīgas 4.vidusskolas tika izveidota pasaulē pirmā bērnu motosporta skola. Šajā gadā arī Baldones un Bieriņu trasēs (līdzīgi kā citās Eiropas valstīs) tika sākts organizēt nacionālo bērnu un skolēnu mazmotoru krosa un šosejas čempionātu Latvijas 50 cm3 Lielā Balva (šajā jomā Latvija apsteidza pat Lielbritāniju).
Sacensību „Zelta mopēds” pirmsākumi un ziedu laiki
1971.gadā tika iedibināts bērnu un skolēnu mazmotokrosa turnīrs – sacensības „Zelta mopēds”. Pirmajos mačos piedalījās nepilnas desmit komandas. Lai arī favorīti bija rīdzinieki, taču uzvaras laurus plūca mazpazīstama komanda no Ādažu kolhoza, un tas bija dzinulis mopēdu kustības attīstībai visā Latvijā. Jaunie mopēdisti darbojās ne tikai interešu izglītības pulciņos, bet viņus atbalstīja arī kolhozi un padomju saimniecības. Tādējādi sākās pārmaiņu laiks Latvijas līdz tam salīdzinoši vienmuļajā klasiskajā motosporta dzīvē – Latviju pārņēma mopēdu mānija, kurā tika iesaistīti bērni, viņu vecāki, sportisti un līdzjutēji. Tieši no Latvijas mopēdu mānija pārņēma visu bijušo PSRS.
Pirmās trīs „Zelta mopēda” sacensības notika Rīgā – Pārdaugavā Mārupītes krastos. Ja pirmajās sacensībās 1971.gadā piedalījās desmit komandas, tad otrajās sacensībās 1973.gadā – jau vairāk nekā 15 komandas, ar katru gadu gūstot arvien lielāku atsaucību ne tikai no pašmāju, bet arī no bijušās PSRS sportistiem. „Zelta mopēda” kustība izgāja ārpus Rīgas - 1974.gadā pirmo reizi sacensības notika vēlāk slavenajā Apes trasē.
Patiecoties „Zelta mopēda” popularitātei, divu riteņu sacensību kustībā tika iesaistīti arī mopēdu jaunākie brāļi – velosipēdi. No 1979.gada, līdztekus „Zelta mopēda” krosa čempionātiem, Rīgā, Uzvaras parka trasē tika rīkotas arī pirmās Latvijas skolēnu šosejas mazmotosacīkstes, kuras papildināja bērnu veloturnīrs (no trīsriteņa līdz tautas klašu divriteņu vadītājiem). Tas kļuva par skolēnu sporta tradīciju, ko organizēja visos Latvijas kartodromos.
Ziedu laikos, 1980-to gadu beigās, sacensību „Zelta mopēds” dalībnieku skaits sasniedza vairākus simtus – gan no Latvijas, gan no visas bijušās PSRS. Mopēdus uz sacensībām no attālākajām bijušās PSRS teritorijām veda pat ar lidmašīnām. Šajā laikā sīva konkurence bija starp Rīgā, „Sarkanajā zvaigznē” ražotajiem mopēdiem un Ļvovā ražotajiem braucamajiem. Pašmāju spēkratiem labāka bija ritošā daļa, bet Ukrainā ražotajiem – motori, jo tie tika izgatavoti rūpnīcā, kur pamatā ražoja militāro tehniku. Taču, pateicoties mūsu mopēdistu meistarībai, tehniskajām zināšanām un entuziasmam, Rīgā ražotie braucamie tomēr ņēma virsroku.
Savukārt no 1988.gada, saņemot atbalstu no Izglītības ministrijas, paralēli motorūpnīcas lielajiem „Zelta mopēda” krosiem tika rīkota arī Rīgas Jauno tehniķu stacijas balvu izcīņa starp republikām šosejas mopēdu sacensībās. Atmodas laikā, piedaloties dāņu skolēniem, tās kļuva starptautiskas. Dāņi startēja ar speciāliem „Honda” un „Yamaha” braucamajiem, bet arī viņi bija spiesti piekāpties latviešu forsētajiem motovelosipēdiem.
Pateicoties A.Briedim, 1989.gadā, pirmo reizi PSRS, Maskavā Tautsaimniecības sasniegumu izstādes teritorijā tika sarīkotas mazmotošosejas un skrituļskijoringa sacensības – Latvijas „Zelta mopēda” komanda piedalījās jau ar Latvijas karogu.
1990-to gadu sākumā radās problēmas gan ar robežu šķērsošanu, gan ar pašu mopēdu ražošanu un iegādi, jo tajā laikā lietots mopēds maksājis gandrīz tik pat, cik lietota automašīna. Līdz ar to apsīka arī „Zelta mopēda” kustība. Taču ātrums un motori bijušos mopēdistus joprojām aizrāva – viņi izauga un pārorientējās uz autosportu un piedalījās VW Golf sacensībās.
Sacensību „Zelta mopēds” atdzimšana un nozīmīgums
Šobrīd šis leģendām un tradīcijām apvītais pasākums piedzīvo atdzimšanu. „Zelta mopēds” ir kļuvis par nacionālo relikviju, saglabājot principus, kuri ietverti sacensību pamatidejā – joprojām „Zelta mopēds” ir vispieejamākais no motosporta veidiem ikvienam, kurš nebaidās no ātruma un kuru interesē tehnika. Saglabājot savas vēsturiskās vērtības un šarmu, vienlaikus „Zelta mopēds” nodrošina aizgājušo gadu tehnikas saglabāšanu un tradīciju turpināšanu mūsdienīgā garā. Tāpēc gluži saprotami, ka „Zelta Mopēdā” iesaistās Latvijas tehnisko sporta veidu vēstures uzturētāji – Rīgas Motormuzejs un Biķernieku trase, kas vienlaikus ir arī vienots izglītības, zinātnes, sporta un aktīvās atpūtas centrs dažāda vecuma sportistiem.
Vairāk nekā 40 gadu vēsturē, sacensības „Zelta Mopēds” kļuvušas par vienu no Latvijas nacionālā motosporta pamatvērtībām. Vairākas motosportistu paaudzes savu aizraušanos ar motosportu ir sākušas tieši „Zelta Mopēdā”. A.Brieža izlolotais pasākums ir licis pamatus gan titulēto sportistu karjerai un turpmākajiem panākumiem, gan devis ierosmi nodarboties ar motosportu tūkstošiem entuziastu, bez kuriem nav iedomājams mūsdienu Latvijas motosports. Šajos gados mopēdu un mazmoto sacensību masveidība un iesaistīto dalībnieku skaits Latvijā pielīdzināms Ginesa rekordam. Sacensības „Zelta mopēds” bija pavērsiens motosporta dzīvē, šo gadu laikā kļūstot par nozīmīgu Latvijas tautas sporta tradīciju un kultūras mantojumu. Toreiz „Zelta mopēds” puikām bija un noteikti būs zelta laiki.
Arī šīs nedēļas nogalē, 19.maijā Biķerniekos notiks Latvijā lielākais mopēdistu tusiņš. Tā sākums būs plkst. 12:00 un ieeja pasākumā – bezmaksas.
Paldies materiāla sagatavošanā Aleksandram Briedim; izmantota informācija arī no virtuālās enciklopēdijas www.gramata21.lv.
Vairāk informācijas un sacensību nolikums: www.motoaplis.lv
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.jpg "Piparkūku darbnīcas Brunavas mālotavā Bauskas TIC")
