Pirmā transportlīdzekļa panākums ar BMW logo nebija balstīts tikai uz tehniskajām īpašībām. Tas drīzāk bija saistīts ar augsto pieprasījumu pēc lidmašīnu dzinējiem, ko izraisīja Pirmais Pasaules karš. Jauns sākums pēc Versaļas Līguma parakstīšanas tādējādi bija ļoti sarežģīts laiks, jo sākotnēji tas paredzēja bruņošanās tehnikas ražošanas pārtraukšanu. BMW dizaineri atrada citas perspektīvas jomas dzinēju ražošanā kravas automobiļiem, laivām, lauksaimniecības tehnikai un motocikliem. Tomēr jau pēc neilga laika, kad uzņēmuma inženieri bija pārorientējušies uz motociklu un vieglo automobiļu ražošanu civilajām vajadzībām, atkal radās pieprasījums pēc avio dzinējiem no valdības iepirkumu aģentūrām un viņu militārajiem uzstādījumiem.
Līdzīgi kā daudzi citi vācu ražotāji, BMW AG vadītāji sekoja ambīcijām sasniegt pēc iespējas labākus biznesa rezultātus, atbilstoši reaģējot uz politisko situāciju 1930. un 1940. gados. Tāpēc kompānija guva ievērojamu labumu no jaunajiem bruņošanās apstākļiem. Pēc Nacionālsociālistiskā režīma pavēles transportlīdzekļu ražošanas apjoms civilajām vajadzībām tika samazināts, bet par galveno prioritāti tika noteikta lidmašīnas dzinēju ražošana. Taču tas nebija vienīgais panākumus veicinošais faktors. Lai palielinātu ražošanas apjomu, jau 1939. gadā darbā tika iesaistīti poļu kara gūstekņi. Drīz pēc tam arī notiesātie, piespiedu strādnieki un koncentrācijas nometnēs ieslodzītie arī strādāja uzņēmuma ražotnēs.
Reklāma
Bruņošanās uzstādījumi un piespiedu darba spēka iesaistīšana Nacionālsociālistiskā režīma laikā: BMW piedalās publiskajās debatēs.
Uzņēmuma vēsturi aizēno tas, ka BMW bija viena no grupām, kas valstī ražoja bruņojumu posmā pirms Otrā Pasaules kara un paša kara laikā, kā arī klusējot pildīja pienākumu, izraisot cilvēku ciešanas, kas saistītas ar piespiedu darba spēka izmantošanu, un to nav iespējams izdzēst. Uzņēmums ilgu laiku nespēja samierināties ar šo vēstures lappusi, īpaši tādēļ, ka pēc kara ierosinātās tiesvedības uzņēmumam nebija labvēlīgas. BMW Group atzina par savu pienākumu atlīdzināt par kara laikā nodarīto ļaunumu, pakļaujoties Nacionālsociālistiskā laika pavēlēm, un turpina kompensāciju izmaksāšanas procesu vēl šodien. Pasākumi sevī ietver dažādas iniciatīvas sabiedrības uzmanības pievēršanai un publisku diskusiju ierosināšanai.
Kad 1983. gadā tika publicēta grāmata "BMW – eine deutsche Geschichte" ("BMW – vācu stāsts"), uzņēmums kļuva par pirmo Vācijas industriālo grupu, kas atvēra šo neērto vēstures periodu publiskai apspriedei. Tam sekoja arī citas publikācijas, ieskaitot divas disertācijas, ko sarakstīja neatkarīgi vēsturnieki, kas pētīja uzņēmuma lomu laika posmā no 1933. līdz 1945. gadam. BMW AG bija starp tiem uzņēmumiem, kas 1999. gadā dibināja fondu "Erinnerung, Verantwortung, Zukunft" ("Atmiņas, atbildība, nākotne"), kas izmaksā kompensācijas piespiedu darbā cietušajiem.
Jauns sākums uz diviem un četriem riteņiem.
Uzreiz pēc kara uzņēmumam bija jāadoptē jauna pieeja visos biznesa aspektos. Dažas no uzņēmuma rūpnīcām un ēkām bija iznīcinātas vai izdemolētas. Zuda jebkādas cerības uz kontroli pār rūpnīcām, kas nonāca Padomju okupācijas zonā, taču vietu, kurās atlikušie darbinieki varētu turpināt strādāt bija pārāk maz, un tās bija tālu viena no otras. Pirmais uzņēmumā saražotais motocikls pēc kara bija BMW R 24, ko izlaida tikai 1948. gadā Minhenes rūpnīcā. Automobiļu ražošana neatsākās līdz pat 1952. gadam, un sākumā ilgi gaidītie panākumi gāja uzņēmumam secen.
Lielie sedani, kā BMW 501, pazīstams arī ar nosaukumu "baroka eņģelis" pildīja savu solījumu, panākot augstu ienesīgumu, taču uzņēmums nespēja saražot pietiekami daudz vienību. Kaut arī tika pārdoti vairāk kā 160 000 nelielā BMW Isetta eksemplāru, kļūstot par ekonomiskā brīnuma laika mobilitātes simbolu, šie panākumi nespēja novērst sarkanā iekrāsoto skaitļu dominanci uzņēmuma bilancē. Taču 1959. gadā atklātais pilnīgi no jauna izstrādātais automobilis ar nosaukumu BMW 700 piepildīja uzņēmuma inženieru un pārdevēju cerības.
Pārdošanas vietā restrukturizācija – "jaunā klase" atnes jaunus panākumus.
Populārā modeļa perspektīvas, acu mirklī iegūstot patērētāju simpātijas, pārliecināja industriālistu Herbertu Kvandtu pagarināt savas, kā uzņēmuma BMW akcionāra, saistības. Tieši tāpēc viņš līdzīgi kā pārējie nedaudzie uzņēmuma akcionāri pievienojās centieniem saglabāt kompānijas neatkarību. Ikgadējā pilnsapulcē 1959. gada decembrī, kad jau gandrīz tika noslēgta vienošanās par BMW pārdošanu Daimler Benz AG – šo vienošanos pēdējā brīdī atcēla. Tā vietā Kvandta vadībā tika izstrādāts restrukturizācijas plāns, kas paredzēja BMW AG neatkarības saglabāšanu, ieviešot uzņēmumā jaunas struktūrvienības un pieņemot plānus par jaunu modeļu izstrādi.
BMW 700 panākumi veidoja pamatu jaunam sākumam un 1961. gadā ar BMW 1500 atklāšanu uzņēmums guva jaunu impulsu. Tas bija pirmais "jaunās klases" modelis. Sākot ar 1961. gadu divu durvju 02 sērijas jaunie, sportiskie vidējās klases sedani pacēla automobiļu ražošanu jaunā līmenī. Tikai dažu gadu laikā uzņēmums no kandidāta uz pārdošanu bija izaudzis par industrijas flagmani. Jau 1963. gadā uzņēmuma bilancē parādījās peļņa un uzņēmums vēlreiz izmaksāja dividendes saviem akcionāriem arī nākamajā gadā. 1966. gadā Bayerische Motoren Werke pārņēma auto ražotāju Gals, kas sākotnēji izstrādāja lauksaimniecības tehniku, bet vēlāk sāka ražot arī Goggomobil mikro automobili, kā arī citus augstākas klases modeļus. Šī pārņemšana deva uzņēmumam papildu ražošanas vietas Dingolfingā un Landshūtē, kas pakāpeniski tika integrētas uzņēmuma ražošanas tīklā. 1968. gadā uzņēmuma pārdošanas apjomi pārkāpa viena miljona atzīmi.
Spītējot naftas krīzei, BMW koncentrējas uz starptautisku nākotni.
1970. gadu sākuma ekonomisko augšupeju pēkšņi pārtrauca "naftas krīze". Ātruma ierobežojumi un braukšanas aizliegumi svētdienās sabiedrībā izraisīja sašutumu, un cilvēki jau sāka domāt, ka tiek ierobežots benzīna daudzums, taču BMW AG vadītāji izlēma veltīt visus savus spēkus krīzes pārvarēšanai, iznākot no tās ar jaunu spēku. Līdzās jauniem modeļiem un papildu ražotnēm uzņēmums stiprināja arī dīleru struktūras Vācijā, kā arī steidzīgi pievērsās internacionalizācijai, stratēģiski dibinot savus pārdošanas uzņēmumus ārzemēs.
1973. gada notikumi pilnībā atklāj šīs pārliecības simbolisko nozīmi. Šajā gadā Minhenē tika uzcelts "Četru cilindru" debesskrāpis. Tas bija jaunais uzņēmuma administratīvais centrs, kas tika veidots no četriem apaļiem segmentiem, un līdz ar tā atklāšanu durvis vēra arī oficiālais BMW muzejs. Pārsteidzošās ēkas ārējās konstrukcijas bija pabeigtas jau 1972. gadā uz Olimpisko Spēļu sākumu, bet tagad bija pabeigti arī iekšdarbi. Dindolfingā darbu sāka jauna rūpnīca. Tika atklāts "jaunās klases" pēctecis - BMW 5. sērija. Uzņēmums pārņēma montāžas rūpnīcu no vietējā importētāja Dienvidāfrikā, kas kļuva par pirmo kompānijas ražotni ārpus Vācijas. Savukārt Francijā BMW AG nodibināja pirmo uzņēmumu no plašā filiāļu klāsta, kas nodarbojās ar automobiļu pārdošanu. 1975. gadā, sākoties pieprasījuma pieaugumam pēc jauniem automobiļiem, BMW bija ideālā pozīcijā, lai paplašinātu savas ražošanas iespējas un optimizētu pārdošanas struktūras.
No pārmaiņām pēc Rover pārņemšanas līdz "numur VIENS" stratēģijai.
1990. gadu sākumā Bayerische Motoren Werke vadītāji vēlreiz pieņēma lēmumu par virziena maiņu. 1994. gadā, sekojot tā laika nozares tendencēm ražošanas koncentrācijas jomā, tika pieņemts lēmums pārņemt britu Rover Group, lai paplašinātu savu mērķauditoriju ar lielāku piedāvājamo modeļu klāstu. Šī iecere nevainagojās ar panākumiem. 2000. gadā Rover Group tika vēlreiz pārdota. BMW turpināja tikai MINI zīmola attīstīšanu. Tikmēr uzņēmums pārdzīvoja arī citas pārmaiņas, iegādājoties Rolls Royce Motor Cars zīmola tiesības. BMW izdevās ievadīt šo jauno zīmolu nākotni jaunā gaismā. Kā pasaulē pirmais nelielu premium automobiļu ražotājs, MINI attīstījās par braukšanas baudījuma un individuālās izpausmes ikonu. Rolls Royce, kā četru riteņu transportlīdzekļu etalons, drīz vien atguva savu vēsturisko spožumu un īsā laikā iemirdzējās ar jaunu pievilcību.
Uzņēmuma starptautiskā attīstība turpinājās ar globāla ražošanas tīkla izveidi. Pateicoties gaistošām valūtas kursu svārstībām, BMW Group panāca individuālu attīstību dažādos tirgos. Balstoties uz katra reģiona īpatnībām un principu "ražošana seko tirgum", jaunas rūpnīcas tika atvērtas arī ASV un Ķīnā. 1994. gadā Spartanburgā, ASV Dienvidkarolīnas štatā, atklātā rūpnīca ieguva īpašu nozīmi, kā kompetenču centrs BMW X modeļiem, kas ir īpaši populāri tieši Ziemeļamerikas kontinentā. 2004. gadā kopā ar partneri un kopuzņēmumu Brilliance China Automotive Holdings Ltd. BMW izveidoja ražotni Šenjaņā, Ķīnas Dienvidaustrumos, ražošanai vietējā tirgus vajadzībām.
Īsi pirms vispasaules finanšu krīzes 2008. gadā "numur VIENS" korporatīvā stratēģija noteica ilgtspējīgas, peļņu nesošas izaugsmes un ilgtermiņa vērtības pieauguma principus. Ar to saistītie pasākumi sevī ietvēra individuālās mobilitātes produktu klāsta paplašināšanu, veicinot BMW Group, kā globāla premium automobiļu un motociklu ražotāja, kā arī premium finanšu un mobilitātes pakalpojumu sniedzēja vadošās lomas nostiprināšanu.
EfficientDynamics tehnoloģija ir ļāvusi BMW Group pastāvīgi samazināt degvielas patēriņu un CO2 izmešu daudzumu savu zīmolu automobiļos. BMW Group ir arī uzņēmusies atbildību, apstiprinot konservatīvu pieeju resursu izmantošanas jomā ražošanas procesā. Jau 2014. gadā vairāk nekā puse no enerģijas, ko izmanto uzņēmuma rūpnīcas un filiāles visā pasaulē, bija iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem. Turklāt BMW i zīmola izveidošana ir veicinājusi globālas iniciatīvas attīstību ilgtspējīgas mobilitātes jomā EfficientDynamics struktūras ietvaros. Ar pievilcīgiem plug-in hibrīda transportlīdzekļiem, inovatīviem pakalpojumiem un pastāvīgu ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu visos vērtības ķēdes līmeņos BMW Group ir uzņēmusies vadošo lomu nākotnes individuālās mobilitātes risinājumu veidošanā.
.png "Ford Puma Pilna Servisa Līzings Europcar")
