VIDEO: Vai zini, kādēļ latvieši Ziemassvētkos iet ķekatās?

Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: Baltictravelnews.com/wikipedia.org

Laika gaitā svētku svinēšana ir mainījusies, tomēr joprojām ir cilvēki, kas uztur dzīvas senču tradīcijas un Ziemas saulgriežos veic dažādus rituālus, kam ir simboliska nozīme.

Plaši pazīstama Ziemassvētku tradīcija bija ķekatās jeb čigānos iešana. Ķekatnieki, dažādās maskās tērpušies, gāja no viena ciema uz otru, lai nestu svētību un aizdzītu prom dažādus ļaunos garus. Tieši tādēļ ķekatniekus visur labprāt uzņēma un pacienāja.

Reklāma

Budēļu vadonim - budēļu tēvainim jeb budēļu vecajam, kas bija visa ķekatnieku pulka vadonis, allaž līdzi bija rīkste, ar ko nopērt visus mājas ļaudis. Šī budēļtēva dzīvības rīkste, kam latviešu tradīcijā piedēvēts burvju spēks - veselības, auglības un tikumības nesējas statuss - sasaucas ar visā Eiropā izplatīto paradumu ziemas saulgriežus sagaidīt ar izplaucētiem zariem, kurus ņēma līdzi gājienos un, pieskardamies ar tiem cilvēkiem un kustoņiem, pārnesa uz tiem dzīvības spēku, kas mīt šajos zaros.

Kurzemes un Zemgales novados ķekatas jeb ķiņķēziņus (ķēmus) sauca par budēļiem (arī bubuļiem, buduļiem, bukiem, būzaļiem, buzuļiem) vai danča bērniem, Vidzemes novados - par vecīšiem, maskām (maskaratiem), skutelniekiem (suselniekiem), nūjiniekiem (kūjiniekiem), preiļiem, kurciemiem. Latgales novados ķekatniekus sauca par kaļedām (kaladniekiem) vai talderiem.

Maskošanās idejas pamatā ir seni auglības riti. Parasti maskās mēģināja attēlot tos garus, kuriem gribēja pielabināties vai arī iespaidot. Viena no pazīstamākām senlatviešu ķekatnieku maskām bija lāča maska, jo lācis ar savu rūkšanu spējot aizbaidīt visus ļaunos garus. Buka masku izgatavoja, zem palaga piestiprinot līksti ar loku uz leju, ko pārklāja ar palagu un pielika ragus un bārdu, bet dzērvi - apgriežot kažoku uz otru pusi un vienā piedurknē iebāžot cirvi ar pietu, kam abās pusēs piesēja karotes, kas izskatījās pēc ausīm un knābi, kuru varēja grozīt. Pazīstamas budēļu maskas ir arī siena vāls, āzis, vilks, čigāns, dzīvais mironis, nāve un citi.

Apskati Tautas deju ansambļa "Līgo" deju video, kas krāšņi atspoguļo ķekatu tradīcijas.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Citi raksti par šo tēmu:

Vēstures otrdienā par karagūstekņu nometni Ventspilī (1941-1948) (18.03.2026)

Travelnews.lv piedāvā: Nedēļas nogales pasākumu TOP7 (18.03.2026)

«Akropole Alfa» svin 25 gadu dzimšanas dienu - Foto (18.03.2026)

Liepājas koncertzāle aicina uz laika ceļojuma koncertu (18.03.2026)

Marija Naumova ielūdz uz franciski pavasarīgu koncertprogrammu «Chanson d’amour» Jaunmoku pilī (18.03.2026)