Kāpēc mēs svinam jau 24. decembrī?

Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: BalticTravelnews.com/Bild.de

Par Jēzus Kristus dzimšanas dienu tiek uzskatīts 25. decembris. Kāpēc tad Latvijā mēs jau 24. decembrī izsaiņojam dāvanas un viens otram sakām ''Priecīgus Ziemassvētkus''?

Reklāma

Ziemassvētki ir kristiešu svētki, kas atzīmē Jēzus no Nācaretes piedzimšanu, kuru kristieši uzskata par savu Pestītāju. Patiesībā viņa dzimšanas diena ir datēta ar 25. decembri. Tomēr daudzās mājsaimniecībās svinības notiek jau iepriekšējā vakarā. 

24. decembra nozīme
Ziemassvētki ir kristiešu svētki Jēzus dzimšanas piemiņai, un daudzās valstīs tie tiek svinēti 24. decembrī kā Ziemassvētku vakars un 25. decembrī kā Ziemassvētki. Precīza Jēzus Kristus dzimšanas diena vēsturiski nav zināma – nav zināms ne gads, ne diena. Tāpēc gadu gaitā pēc aptuvenām aplēsēm par viņa oficiālo dzimšanas dienu tika noteikts 25. decembris.

24. decembris tiek saukts par Ziemassvētku vakaru jeb Kristus nakti un tiek uzskatīts par sava veida “oficiālo” svētku sākumu. Ziemassvētku dievkalpojumos kristīgajās baznīcās tiek lasīts Lūkas evaņģēlijs un svinēta Pestītāja piedzimšana. Tiek iestudētas Ziemassvētku lugas, un tradicionāli Latvijā un daudzās citās Eiropas valstīs 24. decembrī notiek arī dāvanu pasniegšana.

Kāpēc mēs jau 24. decembrī izsaiņojam dāvanas?

Sākotnēji dāvanu pasniegšana notika naktī no 24. uz 25. decembri. Taču vēlme saņemt dāvanas pēc iespējas ātrāk 19. gadsimtā pamazām pārcēla šo tradīciju arvien agrāk.

Ģimenēs ar maziem bērniem bieži vien jau pēcpusdienā, kad satumst, tiek aizdegtas sveces, un pie Ziemassvētku mūzikas tiek atvērti dāvanu saiņi un paketes.

Starp citu: ASV un daudzās citās valstīs tas joprojām ir citādi – tur visi priecājas par dāvanām 25. decembra rītā. Vispirms tiek izsaiņotas dāvanas, un tad kopīgi ietur brokastis.

Ne visās Eiropas valstīs 24.decembris ir oficiāla brīvdiena, bet gan tikai 25. un 26. decembris.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.