Asteru «zvaigžņu» krāšņums Latvijas Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī

Asteru «zvaigžņu» krāšņums Latvijas Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī

Kad Perseīdu zvaigžņu lietus debesu jumā pierimis, laiks apjūsmot krāšņās dārza “zvaigznes” – asteres. No 2025. gada 20. līdz 24. augustam Latvijas Nacionālā botāniskā dārza vides izglītības centrā “Botania” notiks asteru izstāde, kurā apmeklētāji varēs iepazīt šos iecienītos rudens ziedus visā to krāšņumā un daudzveidībā. Latvijas Nacionālā botāniskā dārza asteru kolekciju veido vairāk nekā 80 šķirnes. Izstādē aplūkojamas ap 50 asteru šķirnes.

Asteru formu dažādība spēj pārsteigt: klasiskās adatu, pomponu, krūmveida un peonijasteres, kā arī retāk sastopamas šķirņu grupas – princešu asteres, rožasteres un citas. Asteru krāsu gammā sastopami gandrīz visi toņi – no tīri balta līdz koši violetam, rozā un tumši sarkanam, ar dažādām formām un ziedlapu faktūrām. Pasaulē asteru šķirņu piedāvājums ir milzīgs, katrs dārzkopis var izvēlēties šķirņu grupu vai konkrētu šķirni tieši savai gaumei.

“Asteru ziedu krāsu gamma ir gandrīz pilnīga, trūkst tikai koši oranžas un melnas krāsas. Visām grupām ir visas krāsas un toņi – baltie, dzeltenie un laškrāsas krēmīgie, gaiši rozīgie un tumši sarkanie, zilie un purpurvioletie.

Ziedkopas mēdz būt arī divkrāsainas. Lielākā daļa no asteru šķirnēm ir pildītas, ar dažādiem ziediem - mēlziediem un gariem stobrziediem . Īpašu atzinību izpelnījušās tās asteru grupas, kuras gan krāšņi izskatās dārzā, gan noder ziedu griešanai, piemēram, adatu asteres no ‘Valkyrie Harz’ un ‘Kompliment’ grupas, šķirnes ar lieliem un pildītiem ziediem kā ‘Balloon’ un ‘Syringa’, ar blīvi pildītiem ziediem un adatveida vainaglapām kā ‘Dragon’, ‘Juwel’, ‘Gala’, ar lieliem un blīvi pildītiem ziediem ‘Standy’ un ‘Matador’,    peonijasteru šķirnes ‘Janina’, ‘Jabloņevij cvet’ un ‘Jadviga’, kā arī pomponasteres ‘Hellblau’, ‘Baretta Lavendel’, u.c. Savukārt apstādījumiem un audzēšanai podos ¬ir piemērotas bagātīgi ziedošas zema auguma asteres ar spēcīgi sazarotu krūmu kā ‘Pinokio’, ‘Alij Bordjur’ un ‘Nevesta’ šķirnes” iesaka Latvijas selekcijas telpaugu nodaļas vadītāja Silvija Rožkalne

Mūsdienu asteru šķirņu priekšteces - savvaļas asteres (Callistephus) sastopamas Ķīnā un Korejā. Ķīnā asteres sāka audzēt dārzos jau vairākus gadsimtus pirms mūsu ēras. Toreiz asteres nebija pildītas, līdzinājās miniatūrām krizantēmām. Eiropas dārzos tās ienāca 18. gadsimta sākumā līdz ar leģendu, ka tās radušās no krītošu zvaigžņu putekļiem. Tā asteres tika pie vārda astra, kas grieķu valodā nozīmē “zvaigzne”. Asteres iedvesmoja dārzkopības entuziastus selekcijas darbam: tika radīti pildīti dažādu formu ziedi, kas drīz vien kļuva populāri gan Eiropā, gan Amerikā. Pasaulē reģistrētas vairāk nekā 4000 asteru šķirnes. 

Aicinām ikvienu dārza un ziedu mīļotāju iegriezties vides izglītības centrā “Botania” un atklāt augu daudzveidīgo pasauli! Papildu informāciju par norisēm vides izglītības centrā “Botania” -tīmekļa vietnē botania.lv un sociālo mediju Facebook un Instagram kontos. 

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Stand-up "Puņķi un asaras" Tukuma TIC
Izrāde ar ironiju un humoru runā par pieaugušo dzīves realitāti – vilšanos, rēķiniem un ikdienas absurdiem. | Skatīt vairāk
Latvija
Mājas kafejnīcas Kurzemes pievārtē  Tukuma TIC
Šogad no 13. līdz 14.septembrim viesmīlībā 4 vietējos galamērķos dalīsies un viesus cienās 24 saimnieki. | Skatīt vairāk
Bānīša svētki – tā nav dzīve, tas ir kino Alūksnes TIC
6. septembrī jau 25 reizi Baltijā vienīgā regulāri kursējošā šaursliežu vilciena jeb Bānīša brauciens kļūst par svētkiem, uzsākot rudens | Skatīt vairāk
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 19.08.2025 - 26.08.2025 Jēzus Sirds katedrāle – pilsētas sirds! Rēzeknes pilsētas TIC
Uz pakalna slejas greznā Jēzus Sirds katedrāle – pilsētas rota un garīgais simbols ar iespaidīgu ozolkoka altāri un Livonijas bīskapu vitrāžām. | Skatīt vairāk

Par mums / about us | Ētikas kodekss | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2025 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2025 1st-studio.com

 
Total Timed::1.39658213sec.