Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: BalticTravelnews.com/Radio1.lv
Kristīgajā baznīcā šodien svin Lielo jeb Zaļo ceturtdienu, dienu, kas iezīmē Pēdējo vakarēdienu un Svētā Vakarēdiena iedibināšanu. Saskaņā ar Evaņģēlijos rakstīto Jēzus šajā vakarā pēdējo reizi vakariņoja ar saviem mācekļiem, paredzēja savu nāvi un deva viņiem maizi un vīna biķeri, aicinot maizi saprast kā viņa miesu, kas par cilvēkiem tiek dota, bet vīnu kā jaunās derības asinis, kas tiek izlietas grēku piedošanai.
Lielā ceturtdiena kristīgajā tradīcijā ir arī pazemības un kalpošanas diena, jo Jēzus mazgāja mācekļiem kājas, parādot, ka garīgā vara izpaužas kalpošanā. Šajā vakarā baznīcās tiek izslēgtas zvanu skaņas, altāri tiek atsegti un sākas klusais laiks, kas ved uz Lielo piektdienu.
Reklāma

Latviešu folklorā Zaļā ceturtdiena ir saistīta ar pavasara atmodu, tīrību un saimniecisko sakārtotību. Ticējumi vēsta, ka šajā rītā pirms saules jāmazgā kājas upē, lai nodrošinātu veselību un mundrumu, bet kalnā jāgavilē, lai uzzinātu, no kuras puses nāks precinieki.
Saimniecēm Zaļās ceturtdienas rītā jākuļ sviests, lai vasarā būtu bagātīga piena raža, bet pie ābelēm jāpiekar vilnas dzijas kamoliņi, lai koki dotu vairāk augļu. Šajā dienā nedrīkst nest mājās neko no meža, citādi vasarā mājās nākšot kukaiņi. Ticējumos uzsvērts arī, ka Zaļajā ceturtdienā jāievēro īpaša kārtība un tīrība, jo tas nodrošina sakārtotību visam gadam. Folklorā šī diena tiek uzskatīta par robežbrīdi starp ziemas tumšo laiku un pavasara gaismu, tāpēc daudzviet tika veikti arī mājas un sētas attīrīšanas rituāli, lai atvairītu ļaunu un sagaidītu jauno sezonu ar skaidru prātu un tīru vidi.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.