Travelnews.lv, sākoties jaunajam gadam, vaicā Latvijas pilsētu un novadu tūrisma informācijas centriem piecus jautājumus. Šoreiz atbildes uz tiem sniedz Krāslavas novada Tūrisma informācijas centra vadītāja Tatjana Kozačuka.
1. Kādus jaunus tūrisma pakalpojumus, objektus un produktus piedāvāsiet Latvijas un ārvalstu ceļotājiem 2022.gadā?
Reklāma
Krāslavas novada TIC kolektīvs 2022.gadā turpinās aktīvi strādāt ar individuālajiem ceļotājiem un tūristu grupām, sniedzot konsultācijas maršrutu sagatavošanā, tādējādi popularizējot jau esošus tūrisma objektus, kā arī papildus reklamējot jaunus tūrisma produktus.
Viens no nozīmīgākajiem jaunajiem tūrisma objektiem, kas savu darbību uzsāka 2021. gada 14.jūlijā un jau izpelnījies pozitīvus atzinumus no apmeklētāju puses, kā arī saņēma 1.vietu starp 11 pieteiktajiem uzņēmumiem kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts Latvijā” ir Krāslavas Amatniecības centrs Krāslavas grāfu Plāteru pils kompleksā. Amatniecības centrā darbojas 4 pilnībā aprīkotas amatnieku darbnīcas: keramikas, kokapstrādes, aušanas/rokdarbu un kulinārā mantojuma. Visās darbnīcās strādā pieredzējuši un talantīgi amatnieki, kas ikdienā apmeklētājiem piedāvā gan sava aroda paraugdemonstrējumus, gan meistarklases ar līdzdarbošanos. Tā ir unikāla iespēja vienuviet redzēt un iepazīties ar vairākiem senajiem arodiem. Padarot Amatniecības centru daudzveidīgāku un aizraujošu, ir izveidotas 4 video īsfilmas par katrā darbnīcā dominējošo arodu, kā arī viens prezentācijas klips. Īsfilmas veidotas, apvienojot animāciju, video un fotogrāfijas. Tās rada senatnes noskaņu un sniedz izglītojošu informāciju.
Viens no Latgales tūrisma attīstības izaicinājumiem ir pagarināt laiku, ko tūrists pavada Latgalē. Savukārt, pēc Krāslavas pils kompleksa ēku pakāpeniskas atjaunošanas un tagad arī Krāslavas Amatniecības centra atvēršanas, tūristiem pilsētā un novadā ir pieejamas atpūtas un izklaides iespējas, kas kopējo uzkavēšanās laiku pagarina vismaz par vienu dienu.
Tāpat arī akcents tiks likts uz nesteidzīgas atpūtas baudīšanu kādā no piedāvātajām naktsmītnēm ezera vai upes krastā. Pēc teritoriālās reformas Krāslavas novadā ir gandrīz 90 naktsmītnes. Tas ir ļoti liels skaits, tāpēc droši var teikt, ka sev piemērotu māju brīvdienu pavadīšanai var atrast teju jebkurš ceļotājs, jo piedāvājumā ir gan mazas ģimenes mājas, gan lieli atpūtas kompleksi, apartamenti pilsētā un kopmītņu stila naktsmītnes. Ezeri un upes, viennozīmīgi, ir tas, kas piesaista lielo ceļotāju skaitu. Mūsu novadam tā ir nenovērtējama bagātība. Šie dabas resursi dod veldzējumu karstās vasaras dienas, sniedz miera sajūtu, laiski makšķerējot, kā arī ļauj piedzīvot nebijušas sajūtas laivojot vai supojot. Uz šo brīdi Krāslavas novadā ir 14 aktīvās atpūtas uzņēmumi, kas sniedz laivu, kajaku, SUP dēļu un cita ūdens inventāra nomu. Velosipēdu nomu sniedz 5 uzņēmumi. Velobraucēji varēs arī šogad izbaudīt izstrādātos vietējā mēroga un reģionālos velomaršrutus, kā arī 2021.gadā ir marķēts starptautiskais velomaršruts Euro Velo 11, kas ved arī cauri Krāslavas novadam. Šis velo maršruts viennozīmīgi varēs piesaistīt arī velo tūristus no ārzemēm.
Papildus gribētos atzīmēt, ka pēc daudzu gadu pārtraukuma darbu atsākusi atpūtas vieta “Sauleskalns”. Tur pieejams kuteris, smailītes, ezera laiva, pūslis, plosts līdz 15 personām, sauļošanās krēsli un grili. Lieliska vieta ļauties zemūdens niršanai Baltijā dziļākajā ezerā. Sauleskalnā ir iespēja arī baudīt maltīti gan uz terases ar skatu uz dziļāko ezeru Baltijā – Dridzi (vasarā), gan arī restorāna telpās (ārpus vasaras sezonas). “Sauleskalns” piedāvā arī atpūtu ziemā, jo te darbojas slēpošanas trase ar pacēlāju, pieejami izbraucieni ar sniega motociklu.
2. Kā vērtējat no tūrisma viedokļa aizvadīto 2021.gadu?
Apkopojot Krāslavas novada tūrisma objektu apmeklētāju statistiku, var secināt, ka Krāslavas novadā sezona ir bijusi ļoti produktīva. Neskatoties uz to, ka Latgalē 2021.gadā, salīdzinot ar 2020.gadu, viesojās par 17% ceļotāju mazāk, Krāslavas novada statistika rāda, ka pie mums viesojās par 8% ceļotāju vairāk (apt.90 000 cilvēku). Tas ir neliels, bet ļoti nozīmīgs pieaugums šajā sarežģītajā laikā. Tas liecina par to, ka ne vien ceļotāji, bet arī tūrisma uzņēmēji ir pratuši pielāgoties esošajai situācijai un turpina strādāt. Salīdzinot ar 2020.gadu, naktsmītņu kopējā statistika 2021.gadā ir pieaugusi par 18%, kopējais nakšņotāju skaits – 26 230 personas. Vērtējot tūrisma mītņu jeb naktsmītņu darbību, ir svarīgi tas, cik dienas/naktis katrā konkrētā vietā ir noslogotas jeb cik dienas tajā dzīvo tūristi. 2021.gadā, tāpat kā gadu iepriekš, spilgti iezīmējas tendence, kas vēsta par tūristu uzvedības maiņu. Šobrīd cilvēki labprātāk iznomā vienu māju uz ilgāku laiku (pat nedēļu vai vairāk) un apmeklē dažādus objektus tuvējā apkārtnē un blakus esošajos novados nevis sava ceļojuma laikā iznomā vairākas naktsmītnes.
3. Vai novadu reforma 2021.gadā kaut kādā veidā ir ietekmējusi tūrisma dzīvi novadā un pilsētā?
2021. gadā tika īstenota administratīvi teritoriālā reforma, apvienojot Dagdas un Krāslavas novadus un Aglonas novada Grāveru, Kastuļinas un Šķeltovas pagastus. Reformas rezultātā Krāslavas novads kļuvis lielāks un tūrisma piedāvājums ir vēl daudzveidīgāks un plašāks. Šobrīd Krāslavas novads ir ne tikai ezeriem bagātākais novads Latvijā (ap 330 ezeru), bet arī viens no naktsmītnēm bagātākajiem novadiem Latvijā, kas viennozīmīgi pozitīvi sekmē tūrisma attīstību visa novada teritorijā.
Krāslavas novada tūrisma informāciju joprojām var saņemt Krāslavas novada Tūrisma informācijas centrā (Pils iela 2, Krāslava) un Dagdas Tūrisma informācijas punktā (Skolas iela 6, Dagda). Šajā ziņā nekas nav mainījies.
Mārketinga materiālos tiks apkopota informācija par visa jaunizveidotā novada tūrisma piedāvājumu, kā arī Krāslavas novada tūrisma portāls www.visitkraslava.com tiks papildināts ar jaunās teritorijas tūrisma objektiem un naktsmītnēm. Šobrīd informācija tiek aktualizēta un tulkota krievu, angļu, vācu un lietuviešu valodās turpmākai tās ievietošanai portālā.
4. Kādi galvenie uzdevumi vai darbi tiek plānoti 2022.gadā, lai uzlabotu tūrisma infrastruktūru un ceļotāju labsajūtu?
Plānojam turpināt aktīvu darbību Krāslavas pils kompleksa teritorijā, it īpaši akcentējot jaunā tūrisma objekta – Krāslavas Amatniecības centra piedāvājumu.
Šogad arī tiek plānots organizēt regulārus gadatirgus pils kompleksa teritorijā. Īpašs akcents tiks likts uz vietējo amatnieku un kulinārā mantojuma produkcijas popularizēšanu.
Ja Covid-19 ierobežojumi ļaus, plānojam organizēt Vislatvijas ūdens tūristu saietu “Lielais plosts 2022”, kas ir aktīvās atpūtas, ūdens tūrisma entuziastu un atbalstītāju pasākums. Plānotais maršruts ar laivām un plostiem ir no Indricas līdz Lielbornes muižai (~35 km).
Rudenī plānojam organizēt tradicionālo pārgājienu Krāslavas novada iedzīvotājiem un viesiem. Šogad arī tiek plānots pabeigt Latgales pārgājienu maršruta “Ezertaka” marķēšanu, kas vijas arī cauri Krāslavas novadam.
Turpināsim strādāt pie publisko pludmaļu labiekārtošanas darbiem, kā arī pie papildus ceļa zīmju uzstādīšanas uz tūrisma objektiem Krāslavas novada teritorijā.
Tāpat strādāsim ar Krāslavas novada tūrisma uzņēmējiem un amatniekiem, cenšoties paaugstināt sniegto pakalpojumu kvalitāti.
5. Kāds būtu jūsu vēlējums tūrisma ziņu portālam Travelnews.lv un Latvijas ceļotājiem 2022.gadā?
Portālam Travelnews.lv vēlam, lai 2022.gads ir produktīvs, informācijas un interesantu pasākumu piepildīts, savstarpējo cieņu un sapratni, kā arī uzticību no sadarbības partneru puses.
Latvijas ceļotājiem vēlam nebaidīties atklāt Latviju no jauna, apmeklēt arī vistālāko novadu tūrisma objektus, izbaudīt latgaliešu viesmīlību un izjust Latvijas dabas krāšņumu.
.jpg "Piparkūku darbnīcas Brunavas mālotavā Bauskas TIC")
.png "Izdota Bauskas novada tūrisma himna Bauskas TIC")
