Autors: Tukumamuzejs.lv
Avots: Tukumamuzejs.lv
2025. gada 22. februārī 12.00 Tukuma Mākslas muzejā notiks lekcija “Čaks. Pilsēta. Bohēma”, kurā ikvienam būs iespēja vairāk uzzināt par mākslinieka Jāņa Liepiņa draudzību ar dzejnieku Aleksandru Čaku. Lekciju lasīs Aleksandra Čaka muzeja direktore Ph.D. Antra Medne, pasākums notiek gleznu izstādes “Jānim Liepiņam 130” ietvaros. Ieeja pasākumā bezmaksas.
Dzejnieks Aleksandrs Čaks savam draugam māksliniekam Jānim Liepiņam savulaik veltījis poēmu “Spēlē spēlmani” (1944), kas tiek uzskatīta par himnu cilvēkam radītājam un mākslas skaistumam. Dzejas rindas no poēmas lasāmas arī Tukuma Mākslas muzeja izstādē “Jānim Liepiņam 130” pie mākslinieka gleznas “Pašportrets”, kas tapusi laikposmā no 1930. gada līdz 1940. gadam.
Reklāma

“Īsts, ko tu izdzīvo ar jēgu.
Īsts, kas ir sapnī izsapņots,
Ja viss tas tverts ar tādu spēku,
Kam bezgalīgums klātu dots.”
Par dzejnieku Aleksandru Čaku Antra Medne stāsta: “Viņš bija luteklis. Vienīgais bērns savā ģimenē. Latviešu zemnieku un amatnieku pēctecis. Piedzima pilsoniskajā Rīgā. Pilsētnieks. Rīgas iedzimtais. No tēva-drēbniekmeistara moderni apšūts, no mātes-labās manierēs audzināts. Tas noderēja visu dzīvi – perfekts vizuālais tēls, kas tika papildināts ar iznesību, dāsnumu, talantu. Atzinās mīlestībā savai pilsētai. Sarunājās ar tirgus sievām. Ormaņiem mācīja viņu darbu, izbraukāja ar tramvaju visu Rīgu un vēlos vakaros, kad pilsēta pieklusa, klausījās tramvaju skaņās aiz loga. Izmisuma un aizvainojumu brīžos iegāja Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcā nolikt sveci un sakārtot domas. Krogos kopā ar draugiem un meitenēm, skanot Bellacord platēm, dejoja līdz rītam. Un rakstīja, par spīti tuvo cilvēku neticībai, šaubām un pārmetumiem.”
Pasākums notiek gleznu izstādes “Jānim Liepiņam 130” ietvaros, kas apskatāma vēl līdz š. g. 23. februārim Tukuma Mākslas muzejā. Mākslinieks Jānis Liepiņš pārstāv klasisko modernismu, gleznojis figurālajā, portreta, klusās dabas un ainavas žanrā. Bija pirmais, kurš latviešu glezniecībā pievērsās zvejnieku ikdienas tēlojumam. Izstādē skatāmi mākslinieka agrīnā radošās darbības perioda darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un gleznas no Tukuma muzeja krājuma, tostarp glezna “Klusā daba”, ko savulaik muzeja atklāšanā 1936. gada janvārī dāvinājis Latvijas Kultūras fonds.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.