Autors: Ilze Kusiņa
Avots: Rundale.net
Atzīmējot Rundāles pils 289. gadadienu, muzejā tiks atklāta mākslas zinātnieka, ilggadējā Rundāles pils muzeja direktora un gleznotāja Imanta Lancmaņa personālizstāde “Imants Lancmanis. GLEZNAS”. Izstāde būs apskatāma no 25. maija līdz 31. augustam muzeja pirmā stāva izstāžu telpās, kā arī otrā stāva pastāvīgajā ekspozīcijā.
2022. gada novembrī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā tika atklāta līdz šim apjomīgākā Imanta Lancmaņa gleznu izstāde. Pēc tam tā nepilnā apjomā apceļoja vairākas Latvijas pilsētas. Tagad izstāde, papildināta ar mākslinieka jaunākajiem darbiem un kompozīcijām, kas veido daļu no muzeja pastāvīgās ekspozīcijas, simboliski noslēgs savu ceļu Rundāles pilī.
Reklāma
Izstādes kuratore Ginta Gerharde-Upeniece atklāj: “Rundāles pils pirmā stāva izstāžu telpās katram Imanta Lancmaņa darbu ciklam vai grupai atvēlēta īpaša vieta. Katra telpa ir kā noslēgta pasaule, kurā gleznu mijiedarbībai ar telpu piemīt savs iekšējais dramaturģiskais risinājums. Portreti, klusās dabas un ainavas veido mazos žanriskos stāstus, savukārt cikli vijas no vēstījuma uz vēstījumu, radot vienotu, daudzslāņainu naratīvu. Lancmaņa mākslas valoda ir cieši saistīta ar konceptuālā romantisma klātbūtni – jēdziens, kuru, pārrunājot nepieciešamību definēt šo stilu, pirmoreiz piedāvāja mākslinieka sieva Ieva Lancmane.”
Izstāde sniegs ieskatu arī darbu tapšanas procesā. Būtiska loma tajā bijusi Rundāles pils muzeja kolektīvam – darbinieki piedalījās kompozīciju izveidē kā modeļi, iejūtoties atveidojamo tipāžu lomās un palīdzot veidot kopējo noskaņu. Interesanti, ka vairākās gleznās Lancmanis gandrīz nemanāmi iegleznojis pats sevi dažādos tēlos.
Imants Lancmanis par savu mākslu saka: “Glezniecība kā mākslas veids ir iespēja ar tēlu palīdzību izprast pasauli un dzīves jēgu, atspoguļot dzīvi kā iekšējo pārdzīvojumu, kas ietver arī savas apkārtnes un laikmeta noskaņas. Tā ļauj māksliniekam satvert pēkšņi ieraudzītus tēlus, dod jaunu skatu uz cilvēka veidolu vai ainavu, ierosina pārdomas par kādu vēsturisku notikumu, tostarp vedina no jauna pieskarties Jaunās Derības cildenajiem, mūžīgajiem vēstījumiem. Māksla var būt pamudinājums, atgādinājums, brīdinājums, tā drīkst slavēt labo un nosodīt ļauno. Līdzīgi kā lugai vai filmai, gleznai jāpanāk skatītāja sajūtu kāpināšana – izbrīns, sajūsma, skumjas vai dusmas.”
Izstādē skatāmi gan mākslinieka jaunākie darbi, gan darbi no vairākām Latvijas muzeju krātuvēm – tostarp Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Bauskas pils muzeja, Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja, Latvijas Mākslas akadēmijas un Latvijas Mākslinieku savienības muzeja. Tāpat izstādē skatāmi darbi no Zuzānu kolekcijas, Teterevu ģimenes kolekcijas, likvidējamās AS “ABLV Bank” un VAS “Latvijas Loto” mākslas kolekcijām, kā arī no vairākām privātkolekcijām. Ekspozīcijā iekļauti arī darbi, kurus Imants Lancmanis dāvinājis Rundāles pils muzejam.
zstādes kuratore – mākslas zinātniece Ginta Gerharde-Upeniece; māksliniece un grafiskā dizainere – Katrīna Vasiļevska; projekta vadītājas – Laura Lūse un Līva Daniniece; izstādes uzbūvi veikusi Rundāles pils muzeja Inženierkomunikācijas grupa. Izstādes izveidē līdzdarbojušies arī Imants Lancmanis un viņa māsa Lauma Lancmane.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
