Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: BalticTravelnews.com/Unesco.org
Rilas klosteris tika dibināts 10. gadsimtā svētā Jāņa no Rilas – vientuļnieka, kuru pareizticīgā baznīca vēlāk kanonizēja. Viņa askētiskā mītne un kaps kļuva par svētu vietu, kas ar laiku pārtapa klostera kompleksā. Šis komplekss ieņēma nozīmīgu vietu Bulgārijas viduslaiku garīgajā un sabiedriskajā dzīvē. 19. gadsimta sākumā klosteri iznīcināja ugunsgrēks, taču tas tika pilnībā atjaunots laikā no 1834. līdz 1862. gadam. Mūsdienās Rilas klosteris ir spilgts Bulgārijas atmodas laikmeta (18.–19. gs.) arhitektūras un kultūras simbols, kas apliecina slāvu kultūras identitātes atdzimšanu pēc gadsimtiem ilgas svešas varas.
Rilas klosteris vairāk nekā tūkstoš gadu garumā bijis nozīmīgs garīgās un mākslinieciskās ietekmes centrs visā Austrumu pareizticīgajā pasaulē, īpaši viduslaikos (11.–14. gs.). Osmāņu valdīšanas laikā (1400–1878) tas kļuva par iedvesmas avotu kristīgajām tautām impērijas teritorijā. Klostera arhitektūra, freskas un amatniecība atspoguļo bulgāru tautas radošo ģenialitāti.
Reklāma
Saglabātās arhitektūras liecības, kas aptver laika posmu no 11. līdz 19. gadsimtam, padara šo kompleksu par vienu no izcilākajiem Balkānu celtniecības meistardarbiem. Rilas klosteris ir 19. gadsimta Bulgārijas atmodas simbols, kas atjaunoja saikni ar vēsturisko un garīgo pagātni.
Kopš iekļaušanas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā klostera īpašuma integritāte nav būtiski mainījusies. Regulāri tiek veikti konservācijas un restaurācijas darbi, īpaši, lai saglabātu viduslaiku un atmodas laika kokgriezumus un sienu gleznojumus klostera baznīcās un kapelās.
Rilas klosteris ir saglabājis autentiskumu – gan atrašanās vietu un funkciju, gan garīgo atmosfēru. Lai arī pēc ugunsgrēka tika veikta pārbūve, vietas gars un kultūras nozīme ir pilnībā saglabāta.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.