Autors: Ludmila Glazunova
Avots: BalticTravelnews.com
“Argentīnas zaļie,” ne acis nepamirkšķinot mēs, bērni, pirms daudz gadiem Ķemeru tirgū atpūtniekiem mēģinājām “iesmērēt” zaļos antonovkas ābolus. Par eksotisko šķirni neviens gan daudz nebija dzirdējis, bet tomēr pirka – kā nekā toreiz no dažnedažādiem PSRS nostūriem Ķemeros bija sabraukuši atpūtnieki, kas jutās varen lepni par iespēju atpūsties slavenajā Jūrmalā, Ķemeros. Un kādēļ gan nenogaršot ko eksotisku…
Jā, toreiz bija tā. Dragāt ar saliekamo ričuku bija pagrūti pa Ķemeriem – pilns ar atpūtniekiem vasarās. Kā bija ziemā? Īsti neatceros, jo pārsvarā tieši vasarās biežāk dzīvojos pie omes. Un par “Argentīnas zaļo” pārdošanu iegūto kabatas naudu triecu saldējumā, kuru reizumis, ja noveicās, varēja nopirkt kioskā teju pretim slavenajam Ķemeru restorānam.
Reklāma
Par īsto rotaļu laukumu kļuva Ķemeru parks. Varēja izbraukāt ar riteņiem, spēlēt paslēpes, ložņāt pa slavenā valriekstu koka zariem. Un reizi pa reizi aplūkot skaisto “balto kuģi” – toreiz sanatoriju “Ķemeri”, kura parkā reizumis izskanēja kāds koncerts.
Bet atpūtnieki (toreiz tā viņus sauca), ietērpušies labākajās štātēs (dažām darbaļaužu sievām tie bija labākie halāti - kāda nu tā mode bija PSRS laikos, un kā kurā savienības nostūrī) staigāja apkārt, sēdēja kafejnīcās un restorānos, atpūtās, ķemmēja veikalus, gāja uz kino...
Laiki strauji mainījās. Pazuda atpūtnieki, neskaitāmo sanatoriju korpusus grauza laikazobs. Sanatorija “Latvija” pārvērtās par “Līvu”, bet pēc tam par graustu, kuram vecāki aizliedza tuvoties – bīstami. Arī doties uz Mīlestības saliņu kļuva bīstami – kāpnes vairs nebija izturīgas, pazuda margu daļas. Visai strauji Ķemeru spozme bija pārvērtusies bezcerībā. Reizumis uz šo vietu atvedu kādu ārvalstu viesi, lai parādītu Jūrmalas slēptāko daļu, to, kura vairs nebija nevienā tūrisma ceļvedī. Vēl tikai dīvainā dvaka no sēravota “Ķirzaciņas” bija tā pati, kas bērnībā. Bet tas arī viss.
Ilgi nebija būts Ķemeros. Bet 13. augustā turp aizdevos, lai redzētu atjaunoto Ķemeru parku. Godīgi, aizrāvās elpa! Mīlestības saliņa uz vietas, valrieksta koks arī, tiltiņi sakopti, parks sakopts. Protams, vēl ļoti daudz darāmā, lai Ķemeri atkal iemirdzētos kā īsta pērle, bet drūmā bezcerība ir pagaisusi. Ķemeri ir dzīvi!
Jau tagad turp droši var doties ekskursanti, lai izstaigātos pa parku. Jā, protams, vēl jāatjauno (vai jānojauc) vecā kūrortpoliklīnika, bet tagad arvien reālāka šķiet iecere, ka viesnīca “Ķemeri” varētu atdzīvoties, un cilvēki patiešām vēlētos doties uz šo vietu atpūsties. Patiešām ceru to vēlreiz piedzīvot – ierasties Ķemeros, bet tur daudz skaisti tērptu atpūtnieku, kas staigā pa parku, mielojas restorānā, atpūšas un bauda…
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
