Cēsu muzejs pēdējo gadu laikā muzejam dāvātos vēsturiski nozīmīgus priekšmetus, dokumentus, gleznas un liecības piedāvā apskatīt plašākai auditorijai izstādē „Jaunieguvumi Cēsu Vēstures un mākslas muzejā”. Izstāde apskatāma no 15.novembra līdz 31.decembrim Cēsu Jaunajā pilī (Pils laukums 9).
Izstādes koncepcija veidota ar vēlmi parādīt daļu no Cēsu Vēstures un mākslas muzejā nodotajiem priekšmetiem laika posmā 2009. - 2011.gads.
„Priekšmetu atlase izstādei radīja zināmas grūtības, jo katra lieta, kas nodota muzejam ir uzskatāma par vērtīgu un unikālu vēstures liecību. Šajā reizē akcents bija uz pēdējo gadu jaunieguvumiem vadoties pēc atslēgvārdiem – cilvēks kā personība, valsts un patriotisms, kultūrvēsturiskā vērtība,” stāsta izstādes kuratore, galvenā speciāliste muzeja ekspozīciju un izstāžu darbā Vija Rozentāle.
Ekspozīciju tematiski veidoto divas daļas. Pirmā daļa sniedz priekšstatu par izcilām personībām, cēsniekiem, kuri ar nesavtīgu darbību izraisījuši rezonansi pilsētas un Latvijas mērogā. Otrā daļa atklāj stāstus par atsevišķiem muzejā aizbildniecībā nonākušiem vēsturiski vērtīgiem priekšmetiem, dokumentiem un liecībām, kas arī saistītas ar Cēsīm.
Spilgtu personību dzīves stāsti un darbība redzama fotogrāfijās, mīļās piemiņas lietās, un par personību apliecinošos dokumentos. Latviešu skatuves glezniecības pamatlicēja, scenogrāfa Jāņa Kugas vārds izstādē ierakstīts atmiņās par to, kā tapa noformējums vēsturiskajam Latvijas proklamēšanas aktam Nacionālajā teātrī 1918. gada 18.novembrī. Nu jau līdz Latvijai atceļojušas 20 ievērojamā mākslinieka J.Kugas gleznas, kuras papildinās Cēsu muzeja krājumu. Divas no tām būs skatāmas arī Jaunieguvumu izstādē. Cēsis nav iedomājamas arī bez mākslinieka Artūra Droņa dzimtas pieminēšanas. Izstādē bagātais dzimtas vēstures materiāls būs pārstāvēts ar akvareļiem, grāmatām, dokumentiem un savdabīgu priekšmetu – Cēsu Sv. Jāņa baznīcas pulksteņa ceijeru, kas saglabāts pēc noņemšanas no baznīcas torņa tā restaurācijas laikā. Droņu dzimtā ir bijuši dažādu profesiju pārstāvji, pazīstamākie ir mākslinieks un skolotājs Arturs Dronis, skolotāja Vera Drone un mākslinieks, interjerists, spožs publicists un Cēsu muzeja darbinieks Jānis Dronis, bet mazos cēsniekus gadu desmitu garumā ir ārstējušas Dagnijas Drones prasmīgās rokas.
Spožs un kolorīts stāsts atspoguļojas dārzkopja un selekcionāra, viena no Latvijas Trešās Atmodas līderiem, Jāņa Rukšāna personībā. Līdzās Latvijas Valsts apbalvojumiem, Trešās Atmodas laika vēstures liecībām, fotogrāfijām un manuskriptiem, īpašs stāsts ir Jāņa Rukšāna dāvanai- Latvijas Valsts karogam, kas atrasts remonta laikā Jāņa Rukšāna iegādātajās mājās, un tika slēps līdz laikam, kad karogs sāka savu Trešās atmodas laika ceļu, no 1988. gada 21. jūnija lietots Rīgā mītiņos, gājienos, manifestācijās.
Ne mazāk nozīmīgi ir stāsti par Latvijas Atmodas laika aktīviem dalībniekiem, cēsniekiem Gunti Pūliņu un Jāni Jeronoviču, ārsti, kuras darba mūžs tuberkulozes ārstes profesijā Cēsīs mērāms vairāk kā 50 gadu garumā, Triju Zvaigžņu ordeņa zelta Goda zīmes kavalieri Ilgu Volosovu. Latvijas armijas 8. Daugavpils kājnieku pulka Instruktoru rotas kareivi Jāni Irbīti un viņa dzimtu. Latviešu valodas skolotāju Rutu Ābeli, kura beigusi Cēsu skolotāju institūtu un lielāko mūža daļu strādājusi Cēsīs par latviešu valodas skolotāju, izaudzinot vairākas skolēnu paaudzes.
Plašs priekšmetu materiāls sastāda ekspozīcijas otro daļu.
19.gadsimta pirmās puses porcelāna priekšmeti - krūzīte ar apakštasīti un barona dāvināts porcelāna pelnu trauks, arheologa Karla Georga fon Zīversa vēstules, rakstītas uz vēstuļpapīra ar dzimtas iniciāļiem ūdenszīmē, Cēsu pilsmuižas īpašnieka grāfa Emanuela fon Zīversa 1841. gada ceļojumu albūms pa Eiropu, aizvien vēl noslēpumā tītās Ruckas muižas īpašnieku dzimtas materiāli un vēl vairākas nozīmīgas relikvijas būs apskatāmas izstādē. Kā savdabīga nesenās pagātnes liecība ir no Vidzemes tiesas apgabala prokurora Borisa Sandlera muzejā nonākusī rakstāmmašīna „OLYMPIA M10” ar krievu alfabētu, lietota Cēsu rajona milicijas nodaļā, vēlāk policijā no 1945. līdz 1995.gadam, pieredzējusi ne mazums atklātas un neatklātas lietas.
1950. gadā Austrālijā rakstītas bērnu ludziņas „Ziemassvētku priekšvakarā” kopija, kuru sarakstījis Cēsu 1. pamatskolas bijušais direktors Pēteris Užāns. Rāmuļu bibliotēkas biedrības karogs, darināts no zīda un balta kokvilnas auduma, ar izšūtu bibliotēkas biedrības nosaukumu un atvērtu grāmatu. 1960. – 1970. gadu laika posmā ražotu fotoaparātu kolekcija, kurā apskatāma kinokamera un fotoaparāti, neparastākai no tiem miniatūrā kamera „КИЕВ 30”, tautas valodā dēvēts par „spiegu fotoaparātu”, domājams, tā mazā izmēra dēļ (1970.g). Īpaša sadaļa veltīta Cēsu namiem ar nosaukumu „Atverot dažu Cēsu namu durvis vakardienā: par zudušajām vērtībām pilsētā”. Tajā izstādīti atsevišķu namu dekoratīvo elementu fragmenti – durvju pārsedzes elementi, iekaļamā slēdzene ar atslēgu un koka rokturi, loga vērtnes u.c. apdares fragmenti. Ēkas, par kurām stāsta muzeja krājumā nonākušie logi un durvis savulaik iezīmēja ne vienu vien atpazīstamības zīmi pilsētas sejā. Mūsdienās, diemžēl, tās ir skatāmas tikai fotogrāfijās.
Cēsu Vēstures un mākslas muzejs izsaka pateicību visiem tiem cēsniekiem, muzeja draugiem un labvēļiem Latvijā un aiz Latvijas robežām par nesavtīgu atbalstu un ieinteresētību savas pilsētas un līdz ar to arī mūsu valsts Latvijas vēsturiskās atmiņas saglabāšanā.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
