8 idejas dabas maršrutiem Siguldā un apkārtnē

Ieelpo Siguldu! Pastaigas svaigā gaisā iepriecinās ikvienu. Siguldas novada Tūrisma informācijas centrs iesaka apmeklēt iespējams mazāk zināmas vietas Siguldā un apkārtnē, lai būtu fiziski aktīvs un gūtu nebijušas emocijas pie dabas.

Daudas ūdenskritums

Daudas ūdenskritums atrodas uz ziemeļaustrumiem no Siguldas Daudas upes gultnē. Tas pēc augstuma kvalificējas kā trešais lielākais ūdenskritums Latvijā. Augstums - 2,4 m, platums - 1,5 - 2,5 m.

Dauda jeb Lākturu upe (augštecē saukta par Jurbrenčupīti, Ķillupīti – senais lībiešu nosaukums) sākas Siguldas pagastā virs Vidzemes šosejas A2 un ir Gaujas kreisā krasta pieteka.

Dauda tek pa dziļu kanjonveida gravu. Upes gultnē atrodas vairāki ūdenskritumi. Braucot pa ceļu, kas ved no Siguldas uz Nurmižiem Daudas ūdenskritums atrodas

ceļa kreisajā pusē uz ziemeļiem. Uz ūdenskritumu ceļmalā ir uzstādīta norādes zīme. Līdz ūdenskritumam aptuveni 650m no ceļa jāiet ar kājām.

Lielākā daļa Daudas upes tecējuma iekļauta Gaujas Nacionālā parka - Nurmižu gravu rezervāta zonā, kuru šķērsošanai par noteiktiem maršrutiem jāsaņem speciāla atļauja no Dabas aizsardzības pārvaldes.

Izbaudi Daudas ūdenskrituma čalošanu un interesanto ainavu!

Koordinātas: 57.169563   24.903636

Raganu katls

Milzīga sulfozijas piltuve jeb grava, kura izveidojusies dažādu ūdensteču darbības rezultātā. Šī grava no ielejas puses izveidojusies kā daļēji nošķelts 30m augsts un 20m plats cilindrs. Klinšu sienu maksimālais augstums ir 20 metri. Tā iekšpuse atgādina ģeoloģijas muzejā izvietotu panorāmu, kas raksturo iežu sagulumu, slāņu uzbūvi, iežu slāņojumu un krāsu izmaiņas.

Raganu katla smilšakmenī atsedzas Gaujas un Amatas svītas slāņi, kuros vijas sarkanas mālu iegulu un aleirolītu josliņas. Raganu katla rietumu malas lejasdaļā ir neliela, skaista ala, no kuras iztek neliels strauts. Raganu katls pazīstams kā filmas „Būris” uzņemšanas vieta, par ko liecina smilšakmenī atstātais metāla būris.

Raganu katlu var apskatīt vienīgi no kanjona augšējā skatu punkta.

No Raganu Katla iespējams turpināt pastaigu līdz Pētera alai, pagarinot pastaigu un izbaudot  mežonīgās Vējupītes neskarto dabu.

Koordinātas: 57.176591   24.884609

Vikmestes pastaigu taka

Vikmestes upīte agrāk bijusi Turaidas un Krimuldas zemju dabiskā robeža. Ielejā paslēpušies vairāki gleznaini smilšakmens iežu atsegumi.

Aptuveni 3 km gara taka, kura sākas Siguldas Serpentīna ceļa lejasdaļā vai stāvlaukumā Turaidas - Raganas ceļa malā pretī Reiņa trasei (Gravzaķi).

Vikmestes dabas taka, saukta arī par Neskartās dabas taku, to 1990.gadā kopīgi veidoja Gaujas Nacionālā parka darbinieku bērni un jauniešu grupa no ASV, pēc tam viņi kopīgi strādāja Jeloustonas nacionālajā parkā ASV.

Vikmestes vārds cēlies no lībiešu valodas, iespējams - Mežupīte. Vikmestes krastos atrodas Krimuldas pilsdrupas un Vikmestes pilskalns.

Vikmestes pilskalns atrodas Vikmestes upītes labajā krastā, kādā sānu gravu satekā, nepilnu kilometru uz ziemeļrietumiem no Krimuldas pilsdrupām. Pilskalna  laukums ir 55 x 75 m  liels, un tā sānus trijās pusēs apņem apmēram 26 m augstas un stāvas kraujas, kas daļēji mākslīgi veidotas.

Kultūras slānis pilskalnā ir plāns un vāji izteikts, tas liecina, ka pilskalns nav bijis  apdzīvots ilgi. Rietumu pusē nav krauju, šeit no līdzenās apkārtnes pilskalnu atdala 40 m garš, 4,5 m plats un 3 m augsts valnis. Vaļņa priekšā atrodas 3 m dziļš grāvis, senā ieeja bijusi vaļņa dienvidu galā. Virzienā uz A pret Vikmestes leju iespējama norobežota priekšpils vieta 100 x 100 m lielā zemes stūrī. Tagad pilskalns apaudzis ar mežu. 19.gs. otrajā pusē pilskalnu vairākkārtīgi apmeklējis Vidzemes ģenerālgubernators Suvorovs, un tādēļ tas dažreiz iztapīgi dēvēts arī par Suvorova kalnu.

Daži vēsturnieki domā, ka uz Vikmestes pilskalnu attiecas 13.gs. Indriķa hronikā minētais notikums 1206.gadā, kad Turaidas lībiešu valdnieks Kaupo kopā ar vāciešiem nogalināja savu kara draudzi, pili izlaupīja un nodedzināja. Citi uzskata, ka te, iespējams, atradusies Kubeseles pilsvieta.

Adrese: Sigulda, Krimuldas serpentīna ceļa pakāje vai stāvlaukums pretī Reiņa trasei (Gravzaķi). Koordinātas: 57.1714 24.8376

Viena diena Allažu apkaimē

Ainaviski daudzveidīgs maršruts, kas priecēs gan ar skaistiem mežiem Gaujas senlejas krastos, gan Allažu dabas taku ainavām.

Maršrutā iekļauti vairāki Latvijā neparasti vai citādā ziņā izcili dabas objekti, kā Linezers, Černausku akmens, Černausku dižozols un Mežmuižas avoti.

Kaļķugravas (Mežmuižas avoti)

Kaļķugravas (Mežmuižas) avoti ir Latvijai neparasts ģeloģisks objekts Allažu pagastā. Avoti iztek no Kaļķugravas nogāzes un, atkarībā no nokrišņu daudzuma, avotu skaits svārstās no 3-14 avotiem.

Šo vietu īpašu padara tas, ka šeit ir sastopami nogāžu un gravu meži, mēreni mitras pļavas un boreālie meži, sausieņu meži un slapjie meži, kā arī un īpaši aizsargājamu biotopu — minerālvielām bagāti avoti un avotu purvi. Avotu apskates nolūkos ierīkotas laipu takas, kāpnes.

Allažu dabas takas 2001. gadā izveidoja Allažu pagasta padome. Avoti ir unikāli ar to, ka avoti šeit veido avotkaļķus. Lejpus avotiem esošā dzirnavu dīķa gultne iekrāsojusies īpatnējā zaļganā tonī. Teritorija atbilst Natura 2000 teritorijas izveidošanas kritērijiem, tādēļ ar likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" liegums noteikts kā Eiropas nozīmes aizsargājamā teritorija — Natura 2000.

Tā kā Mežmuižas avotiem ir ļoti stāvs kritums, šeit bijušas ierīkotas ūdensdzirnavas. Senāk ūdens tecēja no dīķa dambja pa koka tekni jeb sili uz Kaļķugravas dzirnavu ratu. No šūnakmens veidotās dzirnavās ir strādājis tēlnieka Teodora Zaļkalna tēva brālis.

Koordinātas: 57.100420   24.802187

Černausku dižozols

Varenākais Allažu apkaimes dižozols, dižkoku sarakstā iekļauts 1977.gadā. Koka apkārtmērs ir 6,9m, kura dobumā mīt aizsargājamās spožās skudras.

Liela izmēra veci un resni ozoli uzskatāmi par sava veida mikrobiotopiem, uz kuru mizas aug bagātīgs aļģu, sūnu un ķērpju klāsts.

Koordinātas: 57.09053, 24.79784

Černausku kultakmens

Černausku kultakmens tiek dēvēts arī par Ezernieku akmeni. Laukakmens virspusē ir iedobums ar senām uguns darbības pēdām. Vēsturiskos avotos minēts jau 1739.g. kā Lielais akmens, pie kura zemnieki vairākus gadsimtus likuši ziedojumus.

Koordinātas: 57.084652   24.802103

Sateseles pilskalns un Sateseles kanjons

Siguldas senākā apdzīvojuma liecinieks. Pilskalns bijis nocietināts ar 8 m augstu un 75 m garu aizsargvalni. Gaujas lejteces baseinā, arī tagadējā Siguldas, Turaidas un Krimuldas teritorijā senākā apdzīvotība konstatēta ap 2.gadu tūkstoti pirms mūsu ēras. 

Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka līdz pat aptuveni 7.gs. Siguldas apkārtni apdzīvoja Vidzemes jeb Gaujas zemgaļi.

Vairākus gadsimtus vēlāk, ap 11.gs., uzplauka krāšņā lībiešu kultūra. Tas bija ļoti piesātināts, lielām pārmaiņām un vēsturiskiem notikumiem bagāts laiks. Gaujas krastu stāvākajās vietās tika uzceltas koka pilis un nocietinājumi. Lībieši novadu galvenos pilskalnus sauca savā valodā: Satesele, Toreida, Kubesele.

13.gs. sākumā te risinājušās sīvas cīņas starp vietējām ciltīm un vācu bruņiniekiem. Sateseles pils vecākais – Dabrelis – bijis nesamierināms vācu un to nestās kristīgās ticības pretinieks.

Netālu no Sateseles pilskalna dabas taka ved lejup līdz Sateseles kanjonam, kurā vērojami  klinšu atsegumi. Šī ir piemērota vieta pastaigai, kurā izjust novada vēsturi un aplūkot krāšņos dabas skatus.

Sateseles kanjona apskati var apvienot ar maršrutu: Mežonīgā Vējupītes grava un Paradīzes kalns.

Koordinātas  57.171673   24.870580  un 57.170897   24.871336

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Nīcgales Lielais akmens TAKA
Nīcgales Lielais akmens ir vislielākais pašreiz zināmais laukakmens Latvijā. | Skatīt vairāk
Latvija
Skrindu dzimtas muzejs TAKA
Muzejā skatāmas izstādes un ir pieejamas vairākas tematiskās programmas gan skolēniem, gan pieaugušajiem. | Skatīt vairāk
Kara tehnikas kolekcija TAKA
Kara tehnikas ekspozīcija atrodas līdzās viesnīcai “Sventes muiža”****. Šī ekspozīcija ir unikāla ar to, ka kolekcijā esošie objekti atrasti | Skatīt vairāk
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 20.10.2020 - 27.10.2020 Ceļojums laikā izstādē “Laika liecinieki"  Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs
Cēsu pils Bēniņu zāle aicina doties ceļojumā laikā, lai iepazītu Cēsu Vēstures un mākslas muzeja krājumu izstādē “Laika liecinieki”. | Skatīt vairāk

Par mums / about us | Ētikas kodekss | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2020 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2020 1st-studio.com

 
Total Timed::1.54490304sec.