Dažkārt ceļošanas prieks un piedzīvojumu gars ir tik liels, ka kādā valstī sanāk "aizķerties" uz ilgāku laiku. Anete Zača ir viena no šādiem cilvēkiem, kas jau gadu ir nodzīvojusi un strādājusi Abū Dabī par matemātikas skolotāju. Ne visiem šāds piedzīvojums un dzīves posms būtu pa spēkam, tāpēc droši var teikt, ka Anete ir drosmīga matemātikas skolotāja, kas ceļo un savas iegūtās zinības nodod arī tālāk saviem skolēniem Abū Dabī. Tieši tāpēc aicinājām Aneti uz sarunu, lai uzzinātu vairāk par viņas ikdienu, piedzīvojumiem un arī pārdzīvojumiem šajā tālajā un košajā valstī – Apvienotajos Arābu Emirātos.
Travelnews.lv: Pastāsti, kā nokļuvi līdz matemātikas pasniegšanai Tuvajos Austrumos - Abū Dabī? Divi gadi ārpus ierastās vides ir diezgan drosmīgs solis! Kas Tevi tam pamudināja?
Reklāma
Anete Zača: Esmu matemātikas skolotāja jau - vai arī - tikai piecus gadus. Jau diezgan sen manī urdīja doma, ka vajag padzīvot kaut kur vienai. Vienmēr ļoti vilinājusi Dienvidaustrumāzija, it īpaši Kambodža un Filipīnas. Arī 2012. gadā, kad ar deju kolektīvu bijām Malaizijā, ar visu sirdi un dvēseli jutu, cik ļoti man patīk šajā pasaules malā. Tomēr mājās vecāki mudināja vispirms iegūt izglītību. Tā nu ieguvu bakalaura grādu kā vidusskolas matemātikas skolotāja, kā arī maģistra grādu izglītībā, izaudzināju vienu klasi un biju gatava piedzīvojumam.
Jau rudens beigās sāku meklēt darbu, taču izrādījās, ka tas nemaz nav tik viegli, jo gandrīz katrai skolai bija viena vai vairākas sekojošās prasības - dzimtā valoda - angļu, vismaz 5 gadu pieredze skolā, 2 gadu pieredze internacionālā skolā, 27 gadu vecums...
Kad Dienvidaustrumāzija bija vairāk vai mazāk izsmelta, savu galamērķi sāku meklēt arī citur. Negribēju strādāt Eiropā vai ASV, jo šajās vietās, manuprāt, kultūras ir diezgan līdzīgas, bet man gribējās kaut ko krasi atšķirīgu. Savukārt vecāki, kas ļoti par mani satraucās, lūdza, lai nedodos uz Āfrikas valstīm. Tā nu izvēlei palika Dienvidamerika un Tuvie Austrumi. Biju diezgan droša, ka, ja vien tiktu uzaicināta uz interviju, darbu iegūtu. Un tā arī sanāca. Maija beigās parakstīju līgumu ar Horizon Private School Abu Dhabi.
Travelnews.lv: Kas obligāti jāņem līdzi, ja plāno tik ilgu prombūtni valstī, kas atšķiras no latviešiem labāk zināmajām un jau apceļotajām Eiropas valstīm?
Anete Zača: Ja brauc uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE), noderēs vismaz viena apģērbu kārta, kas apsedz ceļus un plecus, iedeguma krēms un nauda, jo šeit diemžēl izklaides bez izdevumiem ir diezgan ierobežotas.
Travelnews.lv: Kas Tev visvairāk pietrūka, pavadot gadu ārpus Latvijas?
Anete Zača: Jau no trīs gadu vecuma dejoju tautas dejas. Savā līdzšinējā deju kolektīvā "Līgo" pirms aizbraukšanas biju nodejojusi septiņas sezonas, tāpēc viena no lietām, kas pietrūka visvairāk, bija dejas - gan mēģinājumi, gan koncerti, gan pašas latviešu tautas dejas. Var teikt, ka internets patiešām savelk pasauli pavisam maziņu, jo ar draugiem un ģimeni var sazvanīties, izmantojot Skype. Tāpēc vēl viena lieta, kas ļoti pietrūkst, esot prom ir dažādas smaržas, garšas, sajūtas - koku zaļums, debesu zilums. Atbraucot atvaļinājumā mājās uz Latviju, reiba galva un asaroja acis no visa tā košuma dabā, kas mums ir.
Travelnews.lv: Vai, dodoties uz Abū Dabī, tev bija jānokārto kādi īpaši dokumenti, piemēram, vīza vai citas atļaujas?
Anete Zača: Tūrista vīzu latvieši, braucot uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, saņem kā zīmogu pasu kontrolē, bet man bija jānokārto darba vīza. To kopā ar mani kārtoja mans uzņēmums. Kā arī man vajadzēja legalizēt un iztulkot savus augstskolas diplomus.
Travelnews.lv: Kādi bija bija Tavi pirmie iespaidi, ierodoties savās jaunajās mājās Abū Dabī pirms gada un kā tie mainījās gada laikā?
Anete Zača: Pirmā diena bija diezgan skarba. Nebija sajūtas, ka esi ieradies pasakā un pirmo nakti pavadīju zem segas raudot un spriežot vai neesmu izdarījusi kļūdu. Tajā naktī piezvanīju draudzenei Latvijā un izstāstīju savas bažas. Viņa vispirms mani nomierināja un tad ieteica, lai dzīvoju pa vienai dienai, tā ir daudz vieglāk. Un, sākot ar otro dienu, tā arī darīju.
Augustā, kad tur ierados, temperatūra Abū Dabī bija ap 50 grādu, dzīvoju patālu no centra un automašīnas man arī vēl nebija. Līdz ar to lielāko daļu brīvā laika pavadīju dzīvoklī un īsajos "izskrējienos" uz pilsētu, lielus brīnumus neredzēju.
Turpretī tagad esmu iepazinusi un, savā veidā, iemīlējusi šo valsti. Zinu, ka katru vakaru te ir apburoši saulrieti, jo nekad nav apmācies, visapkārt stiepjas bezgalīgs tuksnesis, un šeit dzīvo daudz labu cilvēku. Ir ļoti interesanti.
Travelnews.lv: Ko par Latviju zināja sastaptie cilvēki un kas viņus fascinēja visvairāk?
Anete Zača: Lielāka daļa sastapto cilvēku par Latviju nebija pat dzirdējuši, tāpēc reizēm jutos teju kā vēstnieks, kam jāprezentē Latvija. Pavasarī skolā bija starptautiskā diena, kuras laikā mana klase prezentēja Latviju, centos ik pa laikam pagatavot kādu latviešu ēdienu, kā arī nereti nēsāju krāsainas latviešu pastalas, kas kolēģēm likās dikti simpātiskas. Manuprāt, esmu radījusi iespaidu, ka Latvija ir kā tāda maģiska brīnumvalstiņa ar ļoti garšīgiem ēdieniem, piemēram, biezpiena sieriņiem, kas ir manu kolēģu favorīts, priecīgiem cilvēkiem, skaistu dabu, aukstu ziemu un vasaru, kā arī daudz un dažādiem svētkiem. Tad jau redzēs, ko viņi domās, kad atbrauks ciemos.
Travelnews.lv: Uz ko jābūt gatavam un ar ko jārēķinās ikvienam ceļotājam, kas vēlas apmeklēt Abū Dabī vai pat grib tur kādu laiku padzīvot?
Anete Zača: Apvienotie Arābu Emirāti ir ļoti multikulturāla valsts. Tikai aptuveni 10%-15% no iedzīvotājiem ir vietējie. Līdz ar to, te nav grūti iedzīvoties. Lielākā daļa iedzīvotāju ir pametuši savas mājas, lai uz kādu laiku dzīvotu šeit. Jābūt gatavam, ka vasarā būs karstāks nekā var iedomāties, taču pilnīgi visur ir kondicionieri, pat autobusa pieturās. Jābūt gatavam, ka, ierodoties Ramadāna laikā, kas nākošgad būs no maija līdz jūnija vidum, publiski nevar ne dzert, ne ēst. Jābūt gatavam, ka cilvēki, ar kuriem tu strādāsi, būs no dažādām vidēm, kultūrām un reliģijām.
Travelnews.lv: Vai starp saviem atbildīgajiem darba pienākumiem Tev izdevās doties arī kādā ceļojumā gan Apvienotajos Arābu Emirātos, gan arī ārpus tiem?
Anete Zača: Šogad nesanāca paceļot tik daudz, cik gribētos, bet man jau ir lieli plāni nākošajam gadam. Viena no vietām, kur sanāca aizbraukt, bija Omāna. Ja plāno ceļojumu uz AAE, tad Omānu droši var iekļaut šajā ceļojumā, kā pieturas punktu pāris dienām. Man radās sajūta, ka šajā valstī, kas robežojas ar AAE, kultūrai tiek pievērsta nedaudz lielāka uzmanība. Paviesojos arī Šri Lankā, kas ir fantastiski skaista valsts.
Kopumā esmu bijusi 6 no 7 emirātiem. Ras Al Khaimā ir kalni, ar ēzeļiem, kazām un nedaudz pieticīgāku temperatūru, savukārt Dubaijā esmu atradusi latviešus, kas kļuvuši par maniem draugiem. Šis ir emirāts, uz kuru noteikti jābrauc, ja gribas redzēt AAE bagātību, krāšņumu, debesskrāpjus. Šeit ir augstākā ēka pasaulē - Burj Khalifa, kam Dubaijas ainavā drīz pievienosies vēl viens debesskrāpis, kas kļūs par nākamo pasaules augstāko ēku - mākslīgās pludmales palmu un pasaules formā, lielākais veikals pasaulē, krāšņākās mašīnas, piektdienu branči jeb vēlās brokastis, kas mēdz iestiepties arī sestdienās un fantastiska naktsdzīve. Reizēm man šķiet, ka Dubaija tiešām nemaz neguļ.
Turpretī Abū Dabī, kur dzīvoju es, dzīve ir piezemētāka un mierīgāka. Tā ir valsts galvaspilsēta un šeit ir daudz vairāk vietējo iedzīvotāju. Man mūsu emirātā vislabāk patīk tuksnesis. Pusotras stundas braucienā no mājām sākas Livas tuksnesis, kas ir veidots no milzu kāpām visās iespējamajās brūnā nokrāsās. Pa ceļam uz tuksnesi, nogriežoties mazos celiņos, var nokļūt kādā kamieļu fermā, oāzē vai vietā, kur šķiet – neviens nav bijis gadiem ilgi - un kur tuksnesis pārņem cilvēku izbūvētos ceļus. Vienam dzīvojoties pa milzu kāpām, pārņem tāda kā bezgalības sajūta un liekas, ka ir iespējams sadzirdēt pat klusumu.
Travelnews.lv: Vai piedzīvoji kultūršoku, atrodoties krasi atšķirīgā valstī no Latvijas?
Anete Zača: Laikam jau nē. Iepriekš biju ļoti daudz lasījusi par šo valsti un jāsaka, ka tas ļoti palīdzēja sagatavoties. Taču ik pa laikam tik un tā ir tādi interesanti brīži sarunās ar cilvēkiem, pārsvarā arābiem, kad saproti – mēs taču it kā visi esam vienādi, bet dzīvojam un domājam tik dažādi.
Kā statistikas jautājumu kādā stundā uzdevu: "Cik tev ir brāļu un māsu?". Es biju vienīgā, kam bija tikai viens brālis, savukārt rekordistei Alyazyai bija 18, bet Salemam - 17 brāļi un māsas. Vienmēr ir neierasti, kad iznāk sastapties ar ģimenēm, kur ir vairāk par 1 mammu. Lielākais bērnu skaits, ko esmu dzirdējusi par kādu no mūsu skolas skolēna ģimeni, ir 37 bērni.
Travelnews.lv: Kā, Tavuprāt, atrodoties citā valstī ilgāku laiku, cīnīties ar ilgām pēc mājām?
Anete Zača: Mana formula ir šāda: regulāras sarunas ar tuviem cilvēkiem, izmantojot Skype, bilžu siena ar mīļām fotogrāfijām, draugi – latvieši - te un saldētava, kas piepildīta ar rupjmaizi un citiem māju labumiem.
Travelnews.lv: Kādas lietas noteikti vajadzētu paņemt līdzi, dodoties ikvienā ceļojumā?
Anete Zača: Pase, nauda, telefons – un tad jau ar visu pārējo var tikt galā.
Travelnews.lv: No kā, Tavuprāt, jāsastāv labam ceļojumam, lai tas dzīvotu atmiņās mūžīgi?
Anete Zača: Nav tādas formulas. Tam jāsastāv no burvīgiem uzplaiksnījumiem, negaidītiem pavērsieniem un pārsteidzošām situācijām.
Travelnews.lv: Kādas ir vērtīgākās atziņas, ko esi ieguvusi savu ceļojumu laikā?
Anete Zača: Es esmu ļoti daudz iemācījusies, un domāju uz šo jautājumu pilnvērtīgi varēšu atbildēt vēl pēc gada, bet šo to jau esmu izdomājusi.
Esmu iemācījusies pieņemt cilvēkus un nevērtēt tos pēc tā, kā es rīkotos. Cenšos pieņemt, ka var taču arī citādāk. Kā arī esmu sapratusi, ka ir cilvēki, kas meklē katram mākonītim zelta maliņu, taču ir arī tādi, kas pie katras zelta maliņas uzreiz ieraudzīs un meklēs to mākonīti, kas zelta maliņu aizsegs. Un man šķiet, ka tikai mēs paši varam izvēlēties, kurai cilvēku daļai piederēsim.
Travelnews.lv: Vai Tev ir savs ceļošanas vai dzīves moto, ko vienmēr centies ievērot?
Anete Zača: Man šāds moto ir viena no Imanta Ziedoņa epifānijām. Ziedoņa epifānijas vispār ir grāmata, kas vienmēr dzīvo kopā ar mani. Šīs konkrētas epifānijas fragments skan šādi: "Zieds ir tik pat liels kā jūra. Neskriet taisni jūrā, nebrist ziedā. Nekāpt cita dvēselē. Bet iet tuvu līdzās. Apiet apkārt. Palikt tuvu."
EKSPRESS JAUTĀJUMI & ATBILDES
Esmu dzimusi un izaugusi... |
Jelgavā
|
Mans tālākais ceļojums bija uz.. |
Peru |
Mans mīļākais ceļojums bija uz... |
Malaiziju
|
Ceļojumu laikā visvairāk izbaudu... |
...piedzīvojumus |
Garšīgākais ēdiens, ko esmu baudījusi ceļojumu laikā, ir...
|
...atrodams visjocīgākajās ēstuvītēs un augļu koku zaros
|
Vēlētos kādreiz doties ceļojumā uz... |
...Kambodžu |
Cilvēkiem, kas grib ceļot, bet vēl nav saņēmušies pirmajam ceļojumam novēlu... |
...atrast grāmatās vai TV kaut ko, ko patiešām gribētos redzēt dzīvē un tad darīt visu, lai to piepildītu. |