Ēriks Lingebērziņš: Latvija nav vientuļa sala

Ēriks Lingebērziņš: Latvija nav vientuļa sala

Starptautiskā tūrisma bedre Latvijā var izrādīties dziļāka un platāka, nekā tas šķita krīzes sākuma posmā. Šādu uzskatu pauž Biznesa augstskolas Turība asociētais profesors Ēriks Lingebērziņš.

Pēdējo nedēļu tūrisma ziņu virsrakstos arvien biežāk parādās valstu pieņemtie lēmumi, kas vērsti uz iebraucēju atbrīvošanu no pašizolācijas, kas ir priekšnoteikums starptautiskā tūrisma atjaunošanai. Iespējamo variantu nav daudz un pamatā tiek piedāvāti divi scenāriji – vakcinēto un pēdējo 3-6 mēnešu laikā pārslimojošo atbrīvošana no pašizolācijas vai testēšanas rezultāti. Pretēji nozares aicinājumam vēl pagājušā gada rudenī sākt vismaz skatīties šajā virzienā, izskatās, ka šis nav politiskās dienaskārtības jautājums vēl ilgu laiku.

Lai pieeju, kas balstās datu uzskaitē un kontrolē varētu ieviest praksē, 21.gadsimtā ir nepieciešams radīt piemērotu digitālu risinājumu, ļaujot pārliecināties par datu patiesumu, vienkāršu uztveri viegli saprotamā valodā un nerada aizdomas par to falsifikāciju. Zīmīgi, ka Igaunijas jaunās Ārlietu ministres vizītes Latvijā galvenā tēze, kas parādījās ziņu virsrakstos bija saistīta ar Igaunijas piedāvājumu izstrādāt šādu digitālu risinājumu, kuru varētu izmantot arī Latvija. 1:0 Igaunijas starptautisko sabiedrisko attiecību labā un jautājums vietā – kad vienreiz sāksim domāt un rīkoties paši? Tūrisma nozares iniciatīva un priekšlikums izstrādāt šādu lietotni un ieviest ir izklāstīts vismaz četriem ministriem un ministrijām pēdējo nu jau četru mēnešu laikā. Turklāt, šādi risinājumi pasaulē jau ir pieejami un šī var būt tā reize, kad tieši Latvija var uzņemties iniciatīvu un vadīt kādas no jau esošo risinājumu ieviešanas Latvijā. Ir zināms, ka gan Pasaules Ekonomikas Forums ir izklāstījis savu redzējumu par Common Pass ieviešanu, gan IATA ir izklāstījusi savu redzējumu par IATA Pass ieviešanu. Beigu beigās – kas liedz turpināt attīstīt mūsu pašu radīto Covidpass?

Tomēr digitālu risinājumu esamība pati par sevi vien neatrisinās situāciju un neapturēs pikējošās tūrisma nozares starptautiskā tūrisma sektora kritumu. Tam ir nepieciešami arī politiski lēmumi, kuri vērsti uz konkrētie soļiem. Un te arī sākas vislielākie izaicinājumi un risks arī šajā tūrisma vasaras sezonā nepieredzēt ārvalstu viesus Latvijā vismaz tādā apjomā, kas dotu vairākiem nozares sektoriem saredzēt gaismu tuneļa galā.

Mūsu kā starptautiska galamērķa pievilcība ir tieši pakārtota epidemioloģiskiem lēmumiem, kas nosaka rādītājus, kuru valstu tūristi var ierasties Latvijā. Šobrīd likums paredz, ka bez pašizolācijas prasības varam uzņemt tikai tos ārvalstu viesus, kuri ierodas no valstīm, kur kumulatīvais 14 dienu saslimstības rādītājs nepārsniedz 50 gadījumus uz 100000 iedzīvotājiem. Pats rādītājs arī tāds varētu arī palikt, dodot pamatu tūrisma nozarei turpināt klauvēt pie Ministru Kabineta durvīm, lūdzot nākamo un aiznākamo atbalsta mehānismu vai arī lūgumu pašlikvidēties, nespējot apmierināt nozares vajadzības. Tomēr Latvija, kā tūrisma galamērķis, nav vientuļa sala, un pēdējo 30 gadu laikā mūsu starptautiskā uztveramība ir cieši saistīta ar to, kas notiek citās Baltijas valstīs. Daudzu tūrisma nozares profesionāļu, arī pašu tūristu uztverē mēs esam Baltija. Laikā, kad Igaunija no 1.marta ir gatava uzņemt ārvalstu viesus no valstīm, kur kumulatīvais saslimstības rādītājs ir 150 gadījumi, papildus paredzot iespēju ieceļot arī tiem, kas ir saņēmuši jau pilnu vakcīnas devu un tiem, kas spēj pierādīt, ka pēdējo 6 mēnešu laikā ir saskārušies ar neganto vīrusu, nav daudz šaubu, kurš būs ceļojuma galamērķis šogad plānotajam ceļojumam uz Baltiju. Lai gan Lietuva joprojām pieturas pie tikpat stingriem ieceļošanas principiem kā Latvija, skaidrs ka lietuviešu allaž ekonomiski progresīvā domāšana daudz ātrāk novedīs pie izpratnes, par kritēriju samērošanu. Tikmēr Latvijas ģeogrāfiskā atrašanās pa vidu abām valstīm ļauj domāt, ka 30 gadu Baltijas kā ceļojumu galamērķa tēls var arī beigt pastāvēt. Lieki piebilst, ka tieši Latvija varētu izrādīties vislielākais zaudētājs šāda scenārija gadījumā. Igaunija kā galamērķis var pietiekami labi integrēties Skandināvijas un Somijas piedāvājumā, pateicoties spēcīgi attīstītajai prāmju satiksmei, savukārt Lietuva vēsturiskā saikne ar Poliju rada stabilu pamatu arī jauniem tūrisma maršrutiem.

Nav šaubu, ka šogad redzēsim ārvalstu viesus no tuvējām paklausīgajām kaimiņvalstīm, kuras, domājams, spēs turpināt pārliecināt savus iedzīvotājus par ierobežojumu nepieciešamību vēl vismaz tuvākos 2-3 mēnešus, lai vasaras laikā varētu uzelpot un pamest savu valsti kādam ceļojumam, kaut vai tepat uz Baltiju. Tomēr turpinot pieeju, kas neparedz dialogu risinājumiem ienākošā tūrisma atjaunošanai, varam sagaidīt situāciju, kad Latvijas nacionālās aviokompānijas reisu skaits no Viļņas un Tallinas ir daudzkārt lielāks par to, kas tiek veikti no Rīgas un ārvalstu tūristu skaita ziņā ne tikai paliekam 90to gadu līmenī, bet izslēdzam sevi no starptautiskās tūrisma kartes uz vairākām gadiem.

Ticu, ka veselais saprāts tomēr uzvarēs un vienoti ieceļošanas noteikumi visās trīs Baltijas valstīs būs tuvāko mēnešu dienaskārtība.

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Pavasara iedvesma Baltic Beach Hotel & SPA
Pirmie pavasara saules stari, mostas spirgtie dabas aromāti, mostas visa jūras mala… Atvēliet laiku atpūtai – atgūstiet spēkus pēc ilgā ziemas | Skatīt vairāk
Latvija no 209 EUR
Slēpošanas iespējas Limbažu novadā Limbažu TIC
Limbažu Lielezera pludmale, Sporta un kultūras centrs "Vidriži", Viļķenes pagasts, Kultūra un sports Skultē | Skatīt vairāk
Daugavpils novada pilis un muižas TAKA
Daugavpils novadā ir palikušas muižas,kas kādreiz piederēja gan baroniem Hāniem un viņu ģimenēm, gan grāfienei Viktorijai Plāterei-Zībergai, gan | Skatīt vairāk

Par mums / about us | Ētikas kodekss | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2021 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2021 1st-studio.com

 
Total Timed::0.85731697sec.