Arābijas pussalā dzīvo nācija, kas ir tikai četrus gadus vecāka nekā "Microsoft" un visā pasaulē ir pazīstama ar spožajām modernajām pilsētām Dubaiju un Abū Dabi. Taču patiesībā Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) vēsture ir daudz senāka un sarežģītāka.
Patlaban tiek uzskatīts, ka moderno emirātu saknes meklējamas teju pirms 125 000 gadiem, kad pussalā parādījās pirmie cilvēki, savukārt AAE nodibināšana 1971.gadā tiek uzskatīta par tās attīstības kulmināciju. Izrādās, cilvēki vienmēr ir mācējuši izmantot unikālo vietu Persijas (Arābijas) līča krastos un visos laikos veidojuši tirdzniecības sakarus ar ietekmīgām valstīm, sākot jau ar seno Romu un Ķīnu.
Par Arābijas pussalas seno vēsturi un nozīmi pasaules kultūrā stāstīs arī jaunais dokumentālo filmu cikls "Emirātu vēsture: Senā pasaule un ārpus tās", kas no 2019. gada 6. decembra skatāms "National Geographic". Skatītāji varēs sekot kamieļu karavānām un ielūkoties plaukstošajās oāzēs, kas atklās, kā cilvēki gadu tūkstošiem ilgi ir spējuši pārvarēt izaicinājumus un izdzīvot vienā no pasaules skarbākajām vietām.
Bet pirms tam "National Geographic" ir apkopojis informāciju par piecām vēsturiskām vietām, kuras ir vērts aplūkot, ja viesojaties Apvienotajos Arābu Emirātos.
Mleihas arheoloģijas centrs
Arheoloģiskie izrakumi Mleihā atklāj, ka cilvēki šeit pārvietojušies jau paleolīta laikmetā pa ceļam uz Āziju. Neolīta laikmeta kopiena te dzīvoja aptuveni 8000 gadus pirms mūsu ēras, tāpat šī vieta bija apdzīvota gan bronzas, gan dzelzs, gan pirmsislāma laikā.
Vēstures cienītāju uzmanības centrā ir Fajas alas (Jebel Faya), kurās arhologi ir atraduši vissenākos pierādījumus par cilvēku pārvietošanos ārpus Āfrikas, alas un avots. Te atklāti neolīta laika apbedījumi, apļveida kapenes, kā arī nocietinājumu, pils un māju pamatus, kas šeit bijušas pirms islāma laikmetā.
Te arheologi atraduši kādu dīvainu klinti, kas patiesībā bija medību rīks. Modernās izpētes tehnoloģijas ļāva secināt, ka tās pirmsākumi meklējami pirms 125 000 gadu. Iepriekš tika uzskatīts, ka cilvēki šajā reģionā ieradās aptuveni pirms 10 000 gadu. Tas ļāva antropologiem pieņemt, ka senie cilvēki, iespējams, ceļoja no Āfrikas uz austrumiem, izmantojot zemes tiltu, kas savieno Ēģipti un Āziju. Bet atrastie šī perioda darba rīki liecina, ka Sarkanās jūras līmenis bija par 80 metriem zemāks nekā tagad.
Mleihā, kas atrodas starp smilšu tuksnesi un dzeltenu, oranžu nokrāsu kāpām, ierīkots arī apmeklētāju centrs, kas ir sabūvēts ap masīvām bronzas laikmeta kapenēm, ar dažādām multimediju iespējām aprīkots muzejs, kurā apskatāmi tuvējā apkārtē atrasti vēsturiski priekšmeti. Pieejamas arī ekskursijas pa arholoģisko izrakumu vietām.
El Aina - oāze un pilsēta
Ar dabiskiem avotiem un dateļpalmu plantācijām bagātā El Aina reiz bija svarīga pietura karavānu ceļā starp Omānu un līci. Oāzi saista ar laikmetu aptuveni 5500 gadus pirms mūsu ēras, kad klimats kļuva maigās, zeme – auglīgāka, bet cilvēki sāka veidot pirmās patstāvīgās apmetnes Arābijas līča krastos. El Aina ir daļa no vēsturiskā reģiona, kurā ietilpst arī otrpus robežai ar Omānu esošā El Buraimi. Te atrastas senas kapenes, kuras rotā skulptūras ar cilvēkiem, kas sadevušies rokās. Tepat netālu, Maravas salā ir atrasts viens no senākajiem galvaskausiem. Savukārt dzelzs laikmeta ciematā atrasti seni ķieģeļi ar vairāk nekā 3000 gadus pirkstu nospiedumiem, kā arī labi saglabājušās krāsnis. Arheologi cer, ka labi saglabājušās senatnes liecības ļaus labāk izprast izsmalcinātos paņēmienus, kuri toreiz tika izmantoti sienu būvēšanā.
Pēc kādas versijas El Aina ir arī AAE dibinātāja, Abū Dabī emīrs, šeiha Zajīda ibn Sultāna Al Nahaijana dzimšanas vieta. Salīdzinot ar spožajām lielpilsētām, pie Omānas robežas esošā El Aina šķiet visai pamesta vieta. Tomēr te ir apskatāms saglabājies Sultāna bin Zajīda forts, Hili arheoloģiskais parks, kurš tapis bronzas laikmeta apmetņu vietā, citas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautas vietas, kas nodrošinājusi oāzei un pilsētai kultūras centra reputāciju.
Līvas oāze
Līvas oāze ir 150 kvadrātkilometru plašs ciematu un lauksaimniecības fermu apgabals, kas atrodas tā dēvētā milzu tuksneša "Tukšā kvartāla" (Rub Al Jali) malā. Ceļotājus te priecēs apbrīnojami skati ar bezgalīgām smilšu kāpām, kas mirdz rozā, aprikozu un zelta krāsā. Te nav nekā no mūsdienu civilizācijas, vien tuksnesis un klusums. Tā ir vistīrākā, mežonīgākā un autentiskākā Arābija, ko aprakstīja britu pētnieks, sers Vilfreds Tesigers. Līvas oāze ir īpaša vieta, kur vietējie iedzīvotāji atgriežas pie savām saknēm. Starp citu, te vēl var sastapt beduīnus, kas piekopj seno dzīves veidu. Viens no interesantākajiem piedzīvojumiem var būt kāpiens 300 metru augstajā, 1600 metrus garajā Morības kāpā.
Līvas oāze ir dzimtā puse arī Al Maktumu un Al Nahijanu ģimenēm, kas tagad valda Dubaijā un Abū Dabū. Al Nahijanu ģimene reiz valdīja pār bani jasu ciltīm, kas šeit mīt kopš senseniem laikiem.
Sirbani Jasa salas nestoriešu klosteris un dabas parks
Kad 1971.gadā Abū Dabī emīrs, šeihs Zajīds ibn Sultāns Al Nahaijans kļuva par AAE pirmo prezidentu, viņš šo 87 kvadrtātkilometrus lielo, tuksnešaino salu izvēlējās par savu privāto atpūtas teritoriju. Šeiha Zajīda mīlestība pret dzīvniekiem pārvērta to par dabas rezervātu un rūpēties par daudzu vietēju sugu glābšanu no iznīcības. Salā ierīkotā mākslīgās apūdeņošanas sistēma ļāva to pārvērst plaukstošā parkā, kurā aug miljoniem koku un augu. Šodien 60% salas brīvā dabā mājo 13 000 vietējo un ievestu dzīvnieku, ieskaitot pasaulē lielāko apdraudēto Arābijas oriksu ganāmpulku, smilšu gazeles, krēpjaitas, Indijas antilopes (garnas), kā arī žirafes un Sudānas gepardus.
Pirmie cilvēki salā ieradās pirms vairākiem tūkstošiem gadu, šodien Sirbani Jasa salas pagātnē ļauj ieskaitīties vairāki desmiti arheoloģijas pieminekļu, kas attiecas gan uz vēlo akmens laikmetu, gan uz agrīnā islāma gadiem. Vienlaikus viens no senākajiem kultūras pieminekļiem ir austrumu kristiešu (nestoriešu) klostera drupas, kurš tapis aptuveni VII gs.
Džumeira – Dubaijas piepilsēta līča krastā
Protams, Dubaija ir slavena ar saviem izcilajiem debesskrāpjiem, tostarp pasaulē augstāko – Burj Kalifu, taču modernajiem rajoniem gluži līdzās atrodas Džumeira. Šis rajons, kura pirmsākumi meklējami VIII gs., ļauj ieskatīties pagātnē, kad paradījās pirmie moderno lielpilsētu aizmetņi. Islāma uzplaukums, reliģiju dalīšanās, tirdzniecības attīstība ietekmēja arī izsmalcinātu mājokļu uzbūvi. Vēsturiski šajā rajonā dzīvojuši zvejnieki, pērļu meklētāji un tirgotāji. Vēl XX gs. sākumā te līdzās atradās arī beduīnu mitekļi. Šodien šajā rajonā dzīvo galvenokārt iebraucēji no rietumu pasaules. Iepretim Džumerai, uz mākslīgās salas līcī slejas arī viena no pasaulē augstākajām viesnīcām – 321 metru augstā "Burj Al Arab".
Interesanti, ka vienu no dokumentālā seriāla "Emirātu vēsture" sērijām ir ierunājis aktieris Džeremijs Aironss. Seriāla tapšanā izmantotas CGI tehnoloģijas, 360 grādu kameras, kas apvienojumā ar neticamiem vēsturiskiem materiāliem ļauj ļoti reāli ieskatīties Arābijas pussalas pagātnē, kas ir ārkārtīgi atšķirīga no modernās ikdienas.
