1. septembris vēsturē: 1962. gadā Zemes populācija sasniedz 3 miljardus

Cilvēku skaits pasaulē nemitīgi pieaug. Un jā, šobrīd tas sasniedzis jau 7,5 miljardus cilvēku – 55 gadu laikā zemeslodes iedzīvotāju skaits ir pieaudzis vairāk nekā 2,5 reizes.

Pirmo miljardu iedzīvotāju Zeme sasniedza aptuveni ap 1804.gadu un pagāja 123 gadi līdz iedzīvotāju skaits bija pieaudzis līdz diviem. Tomēr pēc tam vajadzēja tikai 33 gadus, lai iedzīvotāju skaits pieaugtu jau līdz 3 miljardiem – un kopš tā laika katrus 12-14 gadus pasaule kļūst par 1 miljardu iedzīvotāju biezāka. Prognozēts, ka 2024.gadā pasaulē dzīvos 8 miljardi, kas būs tāds kā "stop punkts" un kopš tā brīža tiks vairāk uzmanība pievērsta Zemes populācijas apmēriem. Tomēr tas nenozīmē, ka cilvēku skaits nepieaugs – pieaugs, taču lēnāk. Prognozē, ka 9 miljardus populācijas Zeme sasniegs 2042.gadā.

Šobrīd visvairāk iedzīvotāju pasaulē ir Ķīnā (1,39 miljardi iedzīvotāji), Indija (1,34 miljardi) un ASV (326 miljoni iedzīvotāju). Šīm valstīm seko Indonēzija (263 miljoni), Brazīlija (211 miljoni) un Pakistāna (197 miljoni). Kopumā pasaulē ir 13 valstis, kurās ir vairāk nekā 100 miljoni iedzīvotāju. Pasaulē 10 lielākajās valstīs dzīvo 58% pasaules iedzīvotāju. Lielākā valsts Eiropā ir Vācija ar 80 miljoniem iedzīvotāju. Visciešāk apdzīvotā valsts pasaulē ir Singapūra, kur uz kvadrātkilometru dzīvo 8000 iedzīvotāju, bet tai seko Bangladeša – ar 1100 iedzīvotajiem uz kilometru.

Liela nozīme cilvēku skaita pieaugumam ir gan dzīves līmeņa uzlabošanās ietekmei, gan arī dzīves ilguma pieaugumam. Tas īpaši ir novērojams tādās valstīs kā Indijā, kur vidējais dzīves ilgums ir virs 70 gadiem, savukārt Āfrikā – līdz 50 gadiem. Vidējais vecums Zemes iedzīvotājam 2014.gadā bija 29,7 gadi, kas nozīmē, ka cilvēki ir jauni. Tomēr šis skaitlis augs līdz 38 gadiem – 2050.gadā. Vidējais dzīves ilgums pasaulē ir 70 gadi, vīriešiem dzīvojot līdz 68 gadiem, bet sievietēm – 73. Vidēji cilvēks pasaulē sver 62 kilogramus.

No visiem cilvēkiem, aptuveni 18% dzīvo dziļā nabadzībā, eksistējot par mazāk nekā 1,25 ASV dolāriem dienā.

Ja vēlies dzīvē redzēt cilvēku skaita pieauguma statistiku, skaties ŠEIT.

------------------------------------------------------------------------------

1. septembris ir Zinību diena vairākās Eiropas skolās

Foto: zoznam.sk

1.septembris ir pirmā skolas diena jeb Zinību diena, kurā tiek svinēta skolas gaitu uzsākšana vai atsākšana pēc vasaras brīvlaika. Tā tiek svinēta ar rudens ziedu pušķiem, kurus pasniedz skolotājiem, un svinīgām sanāksmēm. Zinību dienas pirmsākumi meklējami bijušajā Padomju Savienībā, kur 1984. gadā to noteica par svinamu dienu.  

Daudzās Austrumeiropas valstīs skolēnu mācības sākas tieši 1.septembrī, piemēram, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā, Serbijā, Slovēnijā, Ungārijā vai Polijā.

Augusta vidū mācību gads sākas Dānijā, Somijā, Norvēģijā, Lihtenšteinā un Skotijā. 

Eiropas valstīs vidējais mācību gada garums ir 180 – 182 mācību dienas. Latvijas skolās ir viens no īsākajiem mācību gadiem Eiropā, kas ir tik pat garš kā Igaunijā, Lietuvā, Kiprā, Grieķijā, Itālijā, Maltā, Portugālē un Somijā. Īpaši gari mācību gadi ir Dānijā, Nīderlandē, Anglijā un Velsā. Piemēram, Nīderlandē skolēni mācās vairāk nekā 200 dienas gadā. Visilgāk pasaulē mācās Ķīnas skolās, kur mācību gada garums var sasniegt 250 dienas gadā.

Mācību gada brīvlaiki un svētku dienas ir nozīmīgas tūrisma nozarē, jo tieši skolēnu brīvdienās vecāki plāno lielākus ģimenes ceļojumus. Parasti skolēnu brīvlaiku ceļojumi ir dārgāki, jo pieprasījums pēc ceļojumiem šajā laikā pieaug.

----------------------------------------------------------------------------------------

1. septembris vēsturē: Tiek atrasts Titānika vraks

Foto: ngm.nationalgeographic.com

Teju ikviens noteikti zina slaveno filmu "Titāniks" un traģisko Džeka un Rouzas mīlasstāstu. Visticamāk, ka arī tikpat liela daļa cilvēku zina, ka patiešām bija kuģis "Titāniks", kas tiešām nogrima un tagad atrodas Atlantijas okeāna dzelmē. Taču tieši šodiena ir tā diena, kad  pirms 33 gadiem tika atrasts "Titānika" vraks.

"Titāniks" bija otrais no superlaineru trio, kas tika uzbūvēti, lai dominētu transatlantijas ceļojumu biznesā. Kuģis piederēja White Star Line un tika uzbūvēts Harlanda un Volfa kuģu būvētavā.  Izlaišanas laikā "Titāniks" bija lielākais pasažieru tvaikonis pasaulē, taču jau savā pirmajā braucienā 1912. gada 14. aprīlī, svētdienas vakarā 23:40 (pēc kuģa laika), "Titāniks" saskrējās ar aisbergu un nogrima pēc divām stundām un četrdesmit minūtēm pirmdienas rītā 2:20. Bojā gāja 1500 cilvēku, un tā bija viena no lielākajām miera laika jūras katastrofām, bet tajā pat laikā arī pati slavenākā. "Titānika" uzbūvēšanai tika izmantotas modernākās tā laika tehnoloģijas, un tādēļ tika uzskatīts, ka tas ir nenogremdējams. Kuģa nogrimšana daudzus šokēja, jo, neskatoties uz pieredzējušo apkalpi un moderno aprīkojumu, kuģis nogrima ar lieliem cilvēku zaudējumiem.

Trešdien, 1912. gada 10. aprīlī kuģis uzsāka savu liktenīgo ceļojumu no Sauthemptonas Anglijā uz Ņujorku, kuģa kapteinis bija Edvards Smits. Kad "Titāniks" pameta savu vietu, propelleru radītā turbulence izraisīja to, ka laineris New York izkustējās no savas pietauvošanās vietas un bīstami tuvu pietuvojās "Titānikam", tikai 1 metru un 20 centimetru attālumā no kuģa borta, pirms velkonis paspēja aizvilkt laineri New York atpakaļ. Tādēļ kuģa atiešana aizkavējās par stundu. Šķērsojis Lamanša šaurumu, "Titāniks" piestāja Francijā, kur tika uzņemti vēl pasažieri, un nākamajā dienā — Kvīnstaunā, Īrijā, pirms sāka ceļu uz Ņujorku ar 2 223 pasažieriem uz klāja.

Svētdienas naktī, 14. aprīlī, temperatūra bija nokritusies tuvu pie nulles, un okeāns bija rāms. Kapteinis Smits, saņēmis brīdinājumu par manītiem aisbergiem tajā rajonā, izmainīja "Titānika" kursu nedaudz uz dienvidiem. Vēlāk tajā vakarā tika saņemti ziņojumi par aisbergiem, taču neviens no šiem ziņojumiem nenokļuva līdz komandtiltiņam. 23:40, braucot uz dienvidiem no Ņūfaundlendas, novērotāji Frediriks Flīts un Redžinalds Lī pamanīja lielu aisbergu tieši priekšā kuģim. Flīts paziņoja trauksmi, pa telefonu piezvanīja tiltiņam un pateica: "Aisbergs tieši priekšā." Pirmais virsnieks Mērdoks pavēlēja griezt pa kreisi, bet tas bija jādara pārāk aši, un stūrmanis neklausoties pagriezās uz labo pusi (tur tieši bija aisbergs). Sadursme bija neizbēgama, un aisbergs aizskāra kuģa labo sānu. Ūdensdrošās durvis tika aizvērtas, tikko ūdens sāka piepildīt pirmos piecus blokus, par vienu vairāk nekā bija vajadzīgs, lai kuģis noturētos peldus.

No visiem 2223 cilvēkiem izdzīvoja tikai 706 cilvēki, 1517 cilvēku gāja bojā. Lielais bojā gājušo skaits bija tādēļ, ka upuri cieta no hipotermijas, jo ūdens temperatūra bija tikai −2 °C. Tikai divas no 18 glābšanas laivām atgriezās pēc cietušajiem.

Pati doma atrast un pat izcelt "Titāniku" no ūdens radās neilgi pēc kuģa nogrimšanas. Neviens no mēģinājumiem nevainagojās ar panākumiem, līdz 1985. gada 1. septembrī amerikāņu un franču misija, kuru vadīja Žans-Luī Mišels un dr. Roberts Balards no Vudholas okeanogrāfijas institūta, atrada kuģa vraku. Vrakam apkārt ir liels lauks (2,6 km2), kurā ir pilns ar atlūzām — kuģa daļām, mēbelēm, galda piederumiem un personiskām mantām. Mīkstākus materiālus, tādus kā koks un paklāji, saēduši jūras organismi. Tas pats noticis ar cilvēku mirstīgajām atliekām.

Vairāki zinātnieki ir norūpējušies, ka tūristu apmeklējumi batiskafos un priekšmetu izcelšana paātrina vraka dēdēšanu. Zemūdens baktērijas sāka sagremot dzelzi, jau kad kuģis nogrima, taču bojājumu dēļ, kurus radījuši apmeklētāji, Nacionālā Okeāna un atmosfēras administrācija apgalvo, ka korpuss var sabrukt nākamajos 50 gados. Vraks jebkurā gadījumā izzudīs pavisam. Ir aprēķināts, ka baktērijas katru dienu saēd 45 kilogramus dzelzs, tādēļ pat tad, ja uz turieni nedosies tūristi, ilgākais, pēc 100 gadiem vraka vairs nebūs. Mazākas detaļas, piemēram,stūre, ir jau izzudušas, tāpēc 2015. gadā "Titānika" vraks nonāca UNESCO aizsardzībā.


KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Publiskā slidošana ar Ziemassvētku vecīti Valmieras Tūrisma informācijas centrs
22. decembrī no plkst. 11:00 līdz 12:00 Valmieras Olimpiskajā centrā norisināsies Publiskās slidošanas - Ģimeņu rīts kopā ar Ziemassvētku vecīti. | Skatīt vairāk
Latvija
Komplekss pasākumu organizēšanai TAKA
Lieliska vieta dažādu sporta un korporatīvo pasākumu, nometņu, treniņu, koncertu, festivālu, baļļu, svētku un citu pasākumu organizēšanai. | Skatīt vairāk
Višķu estrāde un stadions TAKA
Lieliska vieta dažādu sporta un korporatīvo pasākumu, nometņu, treniņu, koncertu, festivālu, baļļu, svētku un citu pasākumu organizēšanai. | Skatīt vairāk
Autobusu noma - MB Sprinter (19 sēdvietas) AP SAULI
Piedāvājam nomāt mūsu jauno luksus klases mikroautobusu - Mercedes Benz Sprinter ar 19 sēdvietām! Ideāls mazām ceļotāju grupām, kas augsti vērtē | Skatīt vairāk

Par mums | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Vakances | Prakse studentiem | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2019 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2019 1st-studio.com

 
Total Timed::0.16535497sec.