Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: BalticTravelnews.com/History.com/Wikipedia
Norvēģijai ir sena pagātne - kurš gan nezina, ka skandināvi izsenis bijuši iekarotāji - vikingi. Tomēr norvēģu vēsture ir ļoti savijusies ar zviedru un dāņu vēsturēm un tikai 1905.gadā, 26.oktobrī, Norvēģija ieguva oficiālu neatkarību no Zviedrijas.
Pati norvēģu zeme tikusi apdzīvota jau ļoti sen - aptuveni kopš 6.gadsimta pirms mūsu ēras. Taču tikai vairāk nekā 1000 gadus vēlāk šo zemi un tajā mītošos cilvēkus mēģināja pirmo reizi apvienot. To darīja ķēniņš Haralds Skaistmatis (Harald Hårfagre), kas 872.gadā to paveica pēc kaujas pie Hafrsfordas. Pēc šīm cīņām arī sākās tā saucamais "vikingu laiks".
Reklāma
"Vikingu laiks" bija viduslaiku periods no 8. līdz 11. gadsimtam, kura laikā notika vikingu sirojumi. Par vikingu laikmeta sākumu pieņemts uzskatīt 793. gada dāņu un norvēģu vikingu uzbrukumu Lindisfārnas klosterim Anglijas ziemeļos, bet par beigām 1066. gada kauju pie Stemfordbridžas, kurā anglosakšu Anglijas karalis Harolds II Godvinsons sakāva norvēģus.
Ievērības cienīgs ir fakts, ka pirmais vikingu tranzīta ceļš Ziemeļeiropā sākās tieši Latvijā - no Daugavas līdz pat Melnajai jūrai. Vikingi savos sirojumos 11.gadsimta beigās bija aizceļojuši līdz pat Vidusjūrai, kur savā pakļautībā uz laiku pārņēma arī Maltu, Sicīliju un daļu Itālijas "papēža".
Tomēr beidzoties "vikingu laikiem", 1319. gadā Norvēģija apvienojās personālūnijā ar Zviedriju, vēlāk 1397. gadā iestājās arī Kalmāras ūnijā kopā ar Dāniju. 1521. gadā, kad Zviedrija izstājās no ūnijas, Norvēģija palika Dānijas pakļautībā. Vēlāk norvēģi nonāca Zviedrijas pakļautībā, bet neatkarību viņi ieguva 1905. gadā, kad pēc 586 gadiem par pirmo Norvēģijas karali kļuva Hokons VII. Otrā Pasaules kara laikā Norvēģiju okupēja Nacistiskā Vācija.
Tomēr pēckara laikā Norvēģija piedzīvoja strauju ekonomisku izaugsmi, galvenokārt pateicoties naftas atradnēm, kuras atklāja 1970. gadu sākumā. Nafta un tās produkti veido aptuveni ceturto daļu no Norvēģijas iekšzemes kopprodukta.
Norvēģija ir Eiropas piektā lielākā valsts ar 386 958 km² lielu platību. Nosaukums nozīmē "ceļš uz ziemeļiem". Valstī ir 5 miljoni iedzīvotāju. Savas konstitūcijas pieņemšanas dienu kā Nacionālos svētkus Norvēģijā svin 17. maijā. Administratīvi Norvēģija ir iedalīta 19 apgabalos.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
