Autors: Santa Bivbāne
Avots: Baltictravelnews.com/wikipedia.org
Par Vidusjūras pērli sauktā Melnkalne ir viena no Eiropas mazākajām valstīm. Tā atrodas Balkānu pussalā, starp Eiropu un Āziju. Valsts ikvienu ceļotāju vilina ar brīnumaino dabu, Adrijas jūrā ienirstošajiem majestātiskajiem kalniem un bagātīgo vēstures mantojumu un viesmīlību.
Melnkalnes nosaukums (Crna Gora) pirmo reizi parādījās Crnojeviču valdīšanas laikā 14. gadsimtā. 1481. gadā tā kļuva par Osmaņu vasaļvalsti, kuru pārvaldīja bīskapi (vladikas). 1852. gadā bīskaps Danilo II Petrovičs-Ņegošs pasludināja sevi par kņazu un izveidoja Melnkalnes kņazisti. 1878. gada starptautiskajā Berlīnes līgumā Melnkalni atzina par neatkarīgu valsti, 1910. gadā kņazs Nikola I pieņēma karaļa titulu.
I Pasaules kara laikā Nikolas vadītā armija cieta sakāvi un 1918. gadā Melnkalni okupēja Austroungārijas spēki. 1918. gadā Melnkalne pievienojās Serbu, Horvātu un Slovēņu Karaļvalstij.
Pēc II Pasaules kara Melnkalne kļuva par vienu no Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas republikām. 1992. gadā Melnkalne kā vienīgā no bijušajām Dienvidslāvijas republikām saglabāja savienību ar Serbiju, izveidojot Dienvidslāvijas Federatīvo Republiku, kas 2003. gadā tika pārdēvēta par Serbijas un Melnkalnes valstu savienību.
2006. gada 3. jūnijā Melnkalne tika pasludināta par neatkarīgu valsti.
Melnkalnes daba ir iespaidīga un bagāta – tā ir kalnu un mežu valsts. Tajā izveidoti pieci nacionālie parki, bet visapmeklētākais atrodas pie lielākā valsts Skadaras ezera. Adrijas jūras apskalotajā piekrastē, kuras garums ir 294 km, ir ierīkotas 117 lieliskas pludmales. Garākā no tām atrodas Ulcinjas kūrortā, un tās garums sasniedz 13 km. Tālāk no jūras paceļas Dināru kalniene. Augstākā virsotne ir Zla Kolata, kas atrodas uz robežas starp Melnkalni un Albāniju, un tās augstums sasniedz 2534 metrus.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
