Autors: Santa Bivbāne
Avots: Baltictravelnews.com/Wikipedia.org
Turcija ir sena un
viesmīlīga zeme. Šeit kopā savijušās austrumu un rietumu kultūras,
veidojot savdabīgu sajaukumu, kuram līdzīga nav nekur citur pasaulē. Tas
tādēļ, ka Turcija atrodas uz Eiropas un Āzijas robežas, austrumu –
rietumu sauszemes ceļu un ziemeļu – dienvidu jūras ceļu krustpunktā, un
tā mantojusi kaut ko no visiem, kas gadsimtu gaitā gājuši cauri šīm
zemēm.
1923. gada 29. oktobrī Turcija tika pasludināta par republiku un sākās jauns laikmets senās zemes sarežģītajā vēsturē.
Osmaņu
impērijas sabrukums 19. gadsimtā pastiprināja "Jauno Osmaņu"
reformistiskās kustības nozīmīgumu Turcijas valsts attīstībā. Pēc viņiem
politiskās arēnas priekšplānā izvirzījās jaunturki, kas aktīvi
propagandēja pantjurkisma idejas un panislamismu. Pirmajā pasaules karā
Turcija piedalījās Vācijas pusē un cieta sakāvi. 1918.gada 30.oktobrī
Turcija parakstīja Mudras pamieru, kas faktiski likvidēja Osmaņu
impēriju. No 1918. līdz 1923.gadam Turcijā notika tā sauktā kemalistu
revolūcija, kas likvidēja sultanātu un pusludināja Turciju par
republiku. Tās pirmais prezidents bija Kemals Ataturks, kura piemiņu
turku tauta joprojām godā. Kemala Ataturka Mauzolejs valsts
galvaspilsētā Ankārā ir turku nacionālā svētnīca.
Pēdējos gados
Turcija strauji attīstījusi savu ekonomiku, īpašu vērību veltot ārvalstu
investīcijām un kopuzņēmumu veidošanai. Turcija arī dinamiski
nostiprinājusi savas starptautiskās pozīcijas. Turcija ir NATO
dalībvalsts, tās bruņotie spēki— vieni no lielākajiem NATO valstu vidū.
Turcija intensīvi cenšas tuvināties arī Eiropas Savienībai, cerot kļūt
par šīs organizācijas dalībvalsti. Taču šajā ceļā Turcijai ir daudz
šķēršļu.
Svarīgākā informācija par Turciju:
Galvaspilsēta: Ankara
Svētki un brīvdienas:
1. janvāris (Jaungads), 23. aprīlis (Neatkarības diena un Bērnu diena),
1. maijs, 19. maijs (Ataturka piemiņas diena), 30. augusts (Uzvaras
diena), 29. oktobris (Republikas diena), reliģisko svētku dienas.
Nacionālās īpatnības:
musulmaņu tradīcija prasa, lai, ieejot mošejā vai privātā mājā, apavi
tiktu novilkti. Turki ir godīgi, laipni, galanti un pieklājīgi. Taču
sarunu nevajadzētu sākt ar galveno tēmu, jāiemācās ievērot atturību.
Turkiem patiks, ja vismaz dažas frāzes varēsiet izrunāt viņu valodā.
Ģeogrāfija:
Turcijas Republikas teritorija aizņem aptuveni 780 576
kvadrātkilometrus. Ziemeļos to apskalo Melnā jūra, dienvidos –
Vidusjūra, bet rietumos – Egejas un Marmora jūra. Eiropā Turcija
robežojas ar Bulgāriju ziemeļos, Grieķiju rietumos, Gruziju un Armēniju
Aizkaukāzā. Austrumos Turcija robežojas ar Irānu un Irāku, Tigras un
Eifratas baseinā – ar Sīriju. Ģeogrāfiski Turcijai piederošā Vidusjūras
piekraste iedalās divos reģionos. Rietumu piekraste ar daudzajiem
līcīšiem un pussaliņām līdz pat Marmarisai tiek pieskaitīta Egejas
jūrai. Dienvidu piekraste sākas tikai no Antālijas. Ar savām smilšu
pludmalēm šī piekraste izpelnījusies apzīmējumu "Turcijas Rivjēra". Aiz
pludmalēm, iekšzemē stiepjas auglīgi līdzenumi – senā Pamfīlija. No
austrumu puses tā robežojas ar seno Kilikiju, kas atrodas uz zemesraga
starp Alāniju un Anamūru, no pārējās pasaules atdalīta ar stāvajām Tauru
kalnu klintīm, kas paceļas tieši no jūras. Turcijas piekrastēs var
atrast visu veidu pludmales, sākot no neaptverami plašām smilšu
pludmalēm līdz nelieliem akmeņainiem līcīšiem.
Klimats:
Vidusjūras subtropu. Karstas vasaras (ar gaisa temperatūru +23-33°C) un
siltas ziemas (+13-15°C). Vislabāk uz Turciju braukt pavasarī un rudenī
– no aprīļa līdz jūnijam vai no septembra līdz oktobrim.
Iedzīvotāji: apmēram 79 miljoni; pārsvarā turki, ap 10 milj. kurdu, 1 milj. arābu, daži desmiti tūkstošu grieķu, armēņu un Spānijas ebreju.
Valoda: Turku. Pilsētās un tūrisma centros var sazināties arī angļu, vācu, franču un krievu valodā.
Reliģiskā piederība:
Iedzīvotāju vairākums ir musulmaņi sunnīti. Lielākoties turki ir
reliģiozi, un daudzas sadzīves sfēras atrodas islāma likumu iespaidā.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
