3. janvāris vēsturē: sākās slavenā Bruklinas tilta celtniecība

Ja daudzi Jauno gadu sāk ar jauniem mērķiem un grandioziem plāniem, tad 150 gadus senā pagātnē Ņujorkā Jauno gadu iesāka vareni. 1870. gada 3. janvārī tikai likti pirmie pamati Bruklinas tiltam, kas kļuvis par vienu no Amerikas Savienoto Valstu slavenākās pilsētas simboliem. Tilts savieno Manhetenas salu ar otru slavenāko Ņujorkas daļu – Bruklinu.

Tilts ir 486,3 metrus garš, taču kopējais tā garums ar visām estakādēm, pievadiem un citām būvēm sastāda 1825 metrus. No tā atklāšanas brīža 1883. gadā līdz 1903. gadam tas bija pasaulē garākais piekartilts. Kopš tā atklāšanas tilts ir bijis Ņujorkas simbols – un 1964. gadā tas tika iekļauts nacionālajā vēsturisko pieminekļu sarakstā (National Historic Landmark).

Tilts šobrīd savieno divas Ņujorkas daļas - Manhetenu ar Bruklinu, bet savulaik, kad Bruklina vēl nebija Ņujorkas teritoriālajā sastāvā, tas savienoja divas dažādas pilsētas.

Teju visi apkārtnē dzīvojošie cilvēki gāja savām acīm raudzīties uz jauno tiltu – un tā atklāšanas ceremoniju. Par tilta autoru uzskatāms vācietis Džons Roblings, kurš gan nepiedzīvoja pat tilta celšanas sākumu, jo gāja bojā. Darbus pārņēma viņa dēls Vašingtons Roblings, taču arī viņš tilta izbūves laikā cieta negadījumā un kļuva daļēji paralizēts uz mūžu. Viņš gan turpināja darbu pie tilta un piecus gadus pēc negadījuma ievācās mājoklī ar tiešu skatu uz grandiozo būvi.

1883. gada 24. maijā uz oficiālo Bruklinas tilta atklāšanu bija ieradies milzīgs cilvēku pūlis. Ieradās ne tikai pilsētas ļaudis, bet arī ievērojami politiķi un militārais orķestris. Bruklinā šajā pavasara dienā atbalsojās arī svētku lielgabalu zalves, bet to izgaismoja stundu gara uguņošana. Neilgi pirms pusnakts, tiltu atklāja Vašingtona Roblinga sieva Emīlija un viņai sekoja teju ap 150 000 cilvēki, kas to šķērsoja nākamās diennakts laikā. Izdevums "The New York Times" šo pasākumu pat nodēvēja par lielāku svētku dienu Bruklinas vēsturē. Tomēr ne visi bija priecīgi par šo notikumu, proti, bija ļaudis, kuri oficiālo atklāšanu boikotēja, jo tā notika vienā dienā ar karalienes Viktorijas dzimšanas dienu. simbolika.

Ir arī kāds interesants fakts, proti - Bruklinas tiltu iecienījuši Maurīcijas piekūni, kas tur vij ligzdas. Maurīcijas piekūni ir ievērojami ar to, ka, lidojot, spēj sasniegt ātrumu līdz pat 200 kilometrus stundā. Bija laiks, kad šie unikālie putni bija pametuši Ņujorkas pilsētu, bet pēc laika atkal atgriezās un par pastāvīgu mājvietu nu ir izvēlējušies tieši Bruklinas tiltu. Vēl tie kā mājvietu ir atzinuši baznīcu torņus, debesskrāpjus.

Par citiem 3. janvāra notikumiem vari lasīt šeit.

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Amerikas Zelta izlase un Ņujorka Jēkaba Ceļojumi
Līdzās pasaules metropolēm ASV atrodas arī pasaulē krāšņākās dabas bagātības! Dodies uz Lielo iespēju zemi un izbaudi to! | Skatīt vairāk
Amerikas Savienot?s valstis 4990 EUR

Par mums | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Vakances | Prakse studentiem | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2020 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2020 1st-studio.com

 
Total Timed::0.62329793sec.