Foto: Pixabay.com/ kirahoffmann / 315 images
Autors: Santa Bivbāne
Avots: Baltictravelnews.com/wikipedia.org
1525. gada 8. aprīlī pēdējais Vācu ordeņa lielmestrs Brandenburgas kūrfirsts Albrehts Hohencollerns Krakovā parakstīja līgumu ar Polijas karali par Prūsijas hercogistes kā Polijas kroņa vasaļvalsts dibināšanu.
Prūsijas hercogiste atradās teritorijā, kur 13. gadsimtā dzīvoja senprūši. Hercogiste atradās vasaļatkarībā no Polijas, vēlāk Žečpospolitas, tomēr pakāpeniski tās atkarība mazinājās.).
1525. gada 9. maijā Albrehts Hohencollerns kļuva par pirmo Prūsijas hercogu. 1609. gadā Prūsijas princese Sofija apprecējās ar Kurzemes hercogu Vilhelmu, kā pūru viņam atdodot Prūsijai ieķīlāto Grobiņas novadu.
Vācu ordeņa likvidācijas un Prūsijas hercogistes izveidošanas paraugam no 1561. – 1562. gadam sekoja arī Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers, veidojot Kurzemes un Zemgales hercogisti. 16. – 17. gadsimtā starp abām hercogistēm pastāvēja cieši saimnieciskie un kultūras sakari. No 1560. – 1609. gadam Grobiņas novads atradās Prūsijas hercogistes valdījumā.
No 1618. gada Prūsijas hercogiste personālūnijā ar Brandenburgu veidoja Brandenburgu-Prūsiju. 1701. gadā Brandenburgas kūrfirsts Frīdrihs III Hohencollerns (Friedrich I Hohenzollern, 1657.-1713.) kronējās par "ķēniņu Prūsijā" (König in Preußen) Frīdrihu I.
Septiņgadu kara laikā 1757. gadā Krievijas impērijas karaspēks ģenerālanšefa Fermora vadībā no Kurzemes hercogistes teritorijas iebruka Austrumprūsijā, 1757. gada 31. decembrī ķeizariene Elizabete izdeva ukazu (pavēli) par Prūsijas hercogistes inkorporāciju Krievijas impērijā, kas tika anulēta pēc Pēterburgas miera līguma 1762. gada maijā.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
