Mūsdienu Bābele jeb kā Olimpiskajās spēlēs pārvar valodas barjeras?

Olimpiskās spēles ir vieta, kur ierodas sportisti, treneri, tehniskie darbinieki, ārsti un cits pavadošais personāls no aptuveni 200 pasaules valstīm. Neskatoties uz to, ka par starptautiskās saziņas valoda tradicionāli tiek uzskatīta angļu valoda – tik liels valstu pārstāvju, dialektu un valodas prasmju līmeņu sajaukums var radīt ne mazums nesaprašanos un pārpratumu. No milzu izdevumiem tulkošanas pakalpojumu sniedzējiem līdz jaunāko tehnoloģiju sniegtajām iespējām, valoda centra “Berlitz” speciālisti apkopojuši interesantākos faktus par valodas barjeru pārvarēšanu Olimpiskajās spēlēs.

● Olimpiskajām spēlēm ir divas oficiālās valodas un piecas darba valodas. Saskaņā ar Olimpiskās hartas 23. pantu, Starptautiskās Olimpiskās komitejas oficiālās valodas ir angļu un franču valoda. Papildus tām kā darba valodas noteiktas arī arābu, vācu, krievu, spāņu un ķīniešu. Atkarībā no tā, kurā valstī Olimpiskās spēles konkrētajā gadā notiek, šo valodu sarakstu papildina arī rīkotājvalsts oficiālā valoda – tādējādi Tokijas Olimpiskajās spēlēs tā ir japāņu valoda.

Franču valoda savu īpašo statusu Olimpiskajās spēlēs izpelnījusies saistībā ar faktu, ka, lai gan Olimpiskās spēles radušās senajā Grieķijā, mūsdienu Olimpisko spēļu organizēšanas iniciators bija francūzis – Francijas vēsturnieks, aktīvists un pasniedzējs Pjērs de Kubertēns, kurš 19.gadsimtā pēc spēļu atjaunošanas ieņēma arī Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidenta amatu. Pie tam franču valodai šajā laikā bija liela loma starpvalstu attiecībās, jo franču tolaik dominēja kā diplomātijā lietotā valoda.

● Olimpisko spēļu norises vēsturē bijis ne mazums stīvēšanās par valodu lietojumu. Viens no nesenākajiem incidentiem bija vien 2019. gada beigās, kad noritēja sagatavošanās darbi Tokijas spēlēm. Tolaik par valodas lietojumu savu satraukumu oficiāli pauda Starptautiskā Frankofonijas organizācija, kas apvieno franciski runājošās valstis, norādot uz signāliem, ka franču valoda nepelnīti nostumta malā. Strīda iemesls bija tas, ka Olimpisko spēļu priekšdarbu laikā lielākā daļa konferenču notikušas angļu vai japāņu valodā, pie tam abās šajās valodās bijusi arī liela daļa informatīvo norāžu konferenču laikā. Frankofonijas organizācija tādējādi rīkotājiem publiski atgādināja, ka franču valodai faktiski būtu piešķirams pat augstāks statuss nekā angļu valodai, jo uz to netieši norādot arī Olimpiskā harta. Hartā minēts, ka tekstiem oficiālajās valodās jābūt vienādiem, taču retu tulkojuma atšķirību gadījumā par noteicošo uzskatāms teksts franču valodā.

● Olimpiskajās spēlēs par savstarpējo saprašanos rūpējas ne vien pamatīga tulku komanda, bet arī simtiem brīvprātīgo. Olimpisko spēļu laikā, kas notika 2016. gadā Riodežaneiro, organizatori protokola un savstarpējās komunikācijas nodrošināšanai iesaistīja arī apmēram 800 brīvprātīgo. Brīvprātīgo darbs lielākoties bija saistīts gan ar rakstveida, gan mutisku tulkošanu saziņai ar sporta delegācijām un presi.

● Šobrīd notiekošajās Tokijas Olimpiskajās spēlēs saziņai nepieciešamo tulkošanas darbu smagums lielākoties gulstas nevis uz brīvprātīgo pleciem, bet gan jaunākajām tulkošanas tehnoloģijām. Jau 2018.gadā spēļu organizatori ierosināja ieviest VoiceTra rīku, kas spēj augstā kvalitātē un jau sarunas laikā tulkot tekstu uz desmitiem citu valodu. VoiceTra izstrādē iesaistījās Japānas Nacionālais sakaru un informācijas tehnoloģiju institūts, tādējādi rīks šobrīd spēj raiti tulkot starp japāņu un gandrīz 30 dažādām citām valodām. Līdzīga sistēma šobrīd tiek izmantota arī vairākās citās nozarēs, piemēram, veselības aprūpe, neatliekamā palīdzība, transports un tūrisms.

“Var prognozēt, ka gan rakstveida, gan mutiskās tulkošanas tehnoloģijām nākotnē būs arvien lielākā loma ne vien Olimpisko spēļu, bet arī citu liela mēroga starptautisko pasākumu rīkošanā un valodas barjeru likvidēšanā pasaulē. Taču jāsaka, ka pagaidām pat attīstītākās tulkošanas tehnoloģijas vēl nespēj šo darbu veikt tikt pat augstā līmenī kā cilvēks ar plašām zināšanām ne vien par pašu valodu, bet arī kultūru, vēsturi un kontekstu. Ne velti valodas apguvē liela loma ir ne tikai gramatikai un vārdiņu apgūšanai, bet arī zināšanām par tradīcijām, kultūru un ikdienu konkrētajā valstī. Šāda veida zināšanas ļauj saprast ne tikai burtisko tulkojumu, bet arī plašāku kontekstu un emocionālo fonu,” stāsta valodu centra “Berlitz” pārstāve Sandra Gnevosa.

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Izstāde "Gobelēns" Valmierā Valmieras Tūrisma informācijas centrs
No 2. oktobra līdz 20. novembrim Valmieras muzeja Izstāžu namā būs apskatāma Latvijas tekstilmākslinieku darbu izstāde “Gobelēns”, kuras | Skatīt vairāk
Latvija
Jūrmala Hotel Spa - romantiskā bēgšana Estravel Latvia
1 nakts uzlabotajā vai Luksus numurā 2 personām, brokastis un romantisks cienasts | Skatīt vairāk
no 188 EUR
Baltic Beach Hotel - Deluxe atpūta  Estravel Latvia
1 nakts 2 personām Deluxe numurā, brokstis, 1 spa programma pēc izvēles. | Skatīt vairāk
no 209 EUR
Cēsu novada restorānu nedēļa  Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs
Oktobra izskaņā, sākot no 30.10. līdz 7.11., gaidāma pirmā Cēsu novada restorānu nedēļa. Šogad akcijā piedalīsies arī jaunā novada restorāni. | Skatīt vairāk

Par mums / about us | Ētikas kodekss | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2021 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2021 1st-studio.com

 
Total Timed::0.10233307sec.