TŪRISMA BIZNESS | Bizness

Latvijas tūrisma nozare ar atklātu vēstuli vēršas pie Valsts prezidenta, Ministru prezidenta un Latvijas Bankas prezidenta

Latvijas tūrisma nozare ar atklātu vēstuli vēršas pie Valsts prezidenta, Ministru prezidenta un Latvijas Bankas prezidenta

Tūrisma nozares atklātā vēstule

  • Egilam Levitam, Latvijas Valsts prezidentam,

  • Krišjānim Kariņam, Ministru prezidentam

  • Mārtiņam Kazākam, Latvijas Bankas prezidentam

Rīgā, 2020. gada 8. jūlijā

ATKLĀTĀ VĒSTULE

Augstu vērtējot paveikto COVID-19 pandēmijas apkarošanā, Latvijas tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmēju vārdā vēršamies pie Jums, lai informētu par dramatisko situāciju Latvijas tūrisma nozarē.

Tūrisma nozare šobrīd piedzīvo vēsturiski smagāko krīzi, kurā noteicošu lomu spēlē arī tas, ka pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", ar mērķi ierobežot COVID-19 izplatību un izsludināt papildus piesardzības un drošības pasākumus, atceļot starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, laika periodā 17. marts – 15. maijs, tika apturēts visas nozares uzņēmumu darbs.

Starptautiskais tūrisms rada gandrīz 5% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un līdz šim ir bijis nozīmīgs pienesums Latvijas eksporta bilancē, devis vienu no lielākajiem ieguldījumiem pakalpojumu eksporta kopējā vērtībā, sasniedzot vēsturiski augstāko apjomu 2019.gadā; tas tiešā veidā ir viens no svarīgākajiem valsts tēla veidotājiem.

Ikkatra nozares ieinteresētā puse - sākot ar mazāko pakalpojumu sniedzēju, nevalstiskajām tūrisma organizācijām, naktsmītņu, ēdināšanas un atpūtas organizācijām, citiem pakalpojumu sniedzējiem, līdz pat starptautiskiem tūrisma operatoriem (gan organizējot kompleksos ceļojumus, gan nodrošinot piedāvājumu un radot saturu globālām tiešsaistes rezervēšanas sistēmām), ir iesaistīta valsts tēla veidošanā. Tie visi savā darbā, ikdienā mijiedarbojas ar atpūtas un darījumu braucienu ceļotājiem, kuri ieradušies Latvijā no visas pasaules. Tieši tūrisma nozares uzņēmumu materiālie un nemateriālie ieguldījumi radot un attīstot Latvijas kā tūrisma galamērķa piedāvājumu, ir sekmējuši tūrisma pakalpojumu eksportu un nozares attīstību, par ko liecina iepriekšējo gadu statistikas rādītāji.

Latvijā, tāpat kā citviet attīstītajā pasaulē, tūrisma nozīme valsts ekonomikā ir vērtējama ne tikai tiešajā ekonomiskajā atdevē. Tūrisma nozares multiplikatora efekts arī Latvijā veicina vietējā ražojuma pārtikas preču, dzērienu un citu Latvijā ražotu preču un pakalpojumu pieprasījumu. Vistiešākajā veidā tas ir saistīts ar Latvijas materiālā un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, ko nodrošina vietējie amatnieki, mājražotāji un nodarbinātie citās nozarēs, bet pastarpināti atkarīgi no tūrisma nozares. Tāpat pie netiešās ietekmes noteikti ir uzskaitāma arī transporta nozare, pasažieru pārvadājumi, kā arī virkne pašnodarbināto vai autoratlīdzības saņēmēju (tūristu gidi, pasākumu organizatori un vadītāji u.c.).

Tūrisma un viesmīlības nozares raksturojums COVID-19 krīzes rezultātā:

  • 90-100% saimnieciskās darbības kritums gan uzņemošā, gan izejošā tūrisma jomā;

  • 90-95% Latvijas naktsmītnēs apkalpoto viesu samazinājums (pamatojoties uz STR Global datiem – 3. straujākais kritums Eiropā, savukārt, saskaņā ar CSP datiem, mazāks apkalpoto viesu skaits kā 2020.gada aprīlī un maijā ir bijis tikai pirms 2000. gada);

  • 2.lielākais piešķirto dīkstāves pabalstu skaits (12 870 darba ņēmēji, saskaņā ar VID datiem uz 07/06/2020); veiktā nozares vadošo uzņēmumu aptauja parādīja, ka 52% respondentu atlaisto un dīkstāvē esošo darbinieku skaits pārsniedz 50% no visiem darbiniekiem. Ņemot vērā, ka 95% uzņēmumi darbojas bez filiālēm ārvalstīs, nodarbinot galvenokārt Latvijas iedzīvotājus, tā ir kritiska situācija gan tūrisma nozarei kopumā, gan Latvijas iedzīvotājiem, kas ir nodarbināti šajā nozarē. Tas nozīmē, ka liela daļa uzņēmēju, nesagaidot atbalstu no valsts, būs spiesti lemt par biznesa pārtraukšanu, savukārt Latvijai tas nozīmē bezdarbnieku skaita strauju pieaugumu, kārtējo emigrācijas vilni, sociālo katastrofu un kopējās ekonomiskās situācijas pasliktināšanos. Saskaņā ar Eurostat bezdarba rādītājiem, Latvijai jau šobrīd ir trešais augstākais bezdarba līmenis ES.

Papildus vēlamies akcentēt, - nozarē strādājošiem uzņēmumiem 85% gadījumā ir ņemti hipotekārie kredīti. Kā liecina nozares vadošo uzņēmumu aptauja, ārkārtas stāvokļa sākumā apmēram, 60% uzņēmēju ir izdevies vienoties ar banku/kredītiestādi par kredīta pamatsummas atmaksas termiņa pagarinājumu, taču kritiskākā masa ir apmēram 42% respondentu, kas apliecina, ka papildus biznesam, ieķīlāti ir arī ģimenes īpašumi, piemēram, meži, zeme, dzīvojamā māja utt., bet 55% respondentu atbild, ka uzņēmuma īpašnieks ir sniedzis personīgo galvojumu. "Pateicoties" valdības lēmumiem jeb neizlēmībai sniegt atbalstu, nozare nespēs segt savas parādsaistības, un būs spiesta savas mājas un biznesu atdod ārvalstu kapitāla bankām, ģimenes pazaudēs savu vienīgo mājokli, kas ieķīlāts bankā pretī saņemot aizdevumu biznesa attīstībai.

Eiropas Komisija, Ekonomiskās Sadarbības un attīstības organizācija (OECD), kā arī Fiskālās disciplīnas padome ir rekomendējušas valstīm sniegt atbalstu krīzē visvairāk skartajām nozarēm. Diemžēl Latvijas tūrisma nozare, neraugoties uz centieniem un vēlmi sadarboties ar valdību atbalsta pasākumu izstrādē, līdz šim nav saņēmusi ilgtspējīgu risinājumu. Valdība bija skaidri paudusi savu nostāju tūrisma nozarei paziņojot, ka uzņēmumu stabilizācijai ir rezervēti 20 milj. eur. Premjers LTV1 raidījumā 1/1, šī gada 15. jūnijā, publiski paziņoja, ka gaida no Ekonomikas ministrijas (EM) rīcības plānu šo uzņēmumu atbalstam; taču šodien, 8. jūlijā, nozarei nav oficiālas informācijas par Ministru kabinetā iesniegtiem normatīvajiem aktiem un nav arī ticības, ka tas varētu notikt tuvākajā nākotnē. Vēl vairāk, Ekonomikas ministrs J.Vitenbergs savā atbildes vēstulē nozarei apgalvo, ka nozare jau ir saņēmusi "atbalstu 20 miljonu eiro vērtībā". Nozare vēlas paskaidrot, ka šāds ministra apgalvojums neatbilst patiesībai, jo tūrisma nozare nav saņēmusi nevienu euro centu, bet minētie atbalsta pasākumi, kā dīkstāves pabalsts, bija pieejami pilnīgi visām nozarēm, un šis atbalsts bija darbiniekam, nevis uzņēmējam darbības stabilizācijai. Pretējā gadījumā pie apgrozījuma krituma 80% darbinieki būtu paplašinājuši bezdarbnieku rindu. Šeit būtu jāmin ka daudzām nozarēm dīkstāves pabalstu nevajadzēja, jo tās spēja strādāt arī ārkārtas situācijas laikā (būvniecība, IT, pārtikas pārstrāde). Tāpat vēršam uzmanību, ka Altum neparedz nekāds atlaides tūrisma jomas uzņēmumiem.

Nozare vēlas pievērst uzmanību, ka arī repatriācijas izdevumu segšana nav kvalificējama kā atbalsts, bet gan samaksa par paveikto, tūrisma operatoriem atsaucoties valsts aicinājumam/uzdevumam atgriezt Latvijā pilsoņus līdz 16.03. pusnaktij, kad tiek slēgta Rīgas lidosta. Operatori organizēja un apmaksāja speciālus reisus, par ko neviens pasažieris nemaksāja. Tikai pēc 17.03. sākās valsts organizēti repatriācijas reisi gandrīz 2 mēnešu garumā, uz ko tika pārdotas biļetes. Repatriācijas izdevumi attiecas uz maksimāli 10 uzņēmumiem, kas tās veica. Nekādi citi starptautiskā tūrisma specifikai atbilstoši lēmumi attiecībā uz simtiem citu reģistrētu tūrisma operatoru un aģentu nav pieņemti.

Lai arī atsevišķi valdības pārstāvji ir publiski izteikušies, ka laukos ""viss ir aizsists" šai vasarai", lauku tūrisma attīstības perspektīvas nav viennozīmīgas - katra uzņēmuma stāsts ir individuāls, jo to ietekmē dažādi apstākļi, piemēram, uzņēmuma darbības apjoms un veids, iespējas pielāgoties situācijai, finanšu saistības u.c. Vissarežģītākajā situācijā ir vidējie un lielākie lauku tūrisma uzņēmumi un lielākās pilsētās esošie vidējie un lielākie tūrisma jomas uzņēmumiem, kas savu pakalpojumu sniedz cauru gadu un ir vislielākie nodokļu maksātāji. Tieši šiem uzņēmumiem kas ir izauguši līdz vidējam uzņēmuma līmenim, uzņēmuma attīstības posmā ir ņemti aizdevumi vismaz 85% ir kredītsaistības vai citas saistības un šiem uzņēmumiem tiek pastāvīgi algoti darbinieki. Salīdzinoši labākas izredzes ir maziem uzņēmumiem, kurā pārsvarā darbojas ģimenes locekļi, jo tie var būt elastīgāki, viņiem ir mazāki izdevumi darbības nodrošināšanai, ir vieglāk pārdzīvot laiku, kad ienākumu apjoms samazinās.. Lai gan lauku tūrisms tradicionāli pārsvarā balstās uz vietējo tūrismu, tomēr šogad vietējie tūristi visu piedāvājumu neaizpilda, un tam ir divi galvenie iemesli – bailes par drošību un finansiālā nestabilitāte, kas nozīmē ka arī mazajām viesu mājām apgrozījuma kritums ir virs 50%.

Atsaucoties uz augstākminēto, nozare lūdz izrādīt sapratni un sniegt atbalstu uzņēmumiem, kas vairākus gadus ir maksājuši nodokļus un šobrīd cenšas stabilizēt savu biznesu. Šis ir izšķirošs brīdis, lai valdība pieņemtu pareizus lēmumus un uzņēmumi varētu pastāvēt.

Piedāvājam savu redzējumu par valsts atbalstu tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu stabilizācijai sasaistītu ar nomaksātiem darba spēka nodokļiem 2019. gadā.

Noslēgumā, vēlamies informēt, ka šī gada 6. martā, pamatojoties uz kopīgu iniciatīvu, tika izveidota Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un nozares vadošo darba devēju organizāciju - Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA), Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA), Latvijas Kongresu birojs (LKB), Latvijas Restorānu biedrība (LRB) Krīzes vadības komiteja (turpmāk - KVK). Ņemot vērā notiekošo nozarē, KVK ir pievienojusies arī Latvijas Pasākumu producentu asociācija, Latvijas Lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs", Latvijas Tirgotāju asociācija un tūrisma klāsteris "Enter Gauja".

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija

Latvijas Restorānu biedrība

Asociācija "Lauku ceļotājs"

Latvija Tūrisma aģentu un operatoru asociācija

Latvijas Pasākumu producentu asociācija

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Laivu un plostu noma “Beibuks TAKA
Iznomā koka plostus, kanoe laivas, smailītes, katamarānus kā arī citu ar atpūtas un izklaides braucieniem pa ūdeni saistīto inventāru, organizē | Skatīt vairāk
Latvija
VELOMARŠRUTS NR. 778 “AUGŠZEMES EZERU LOKI TAKA
Izzinošs velomaršruts, kas ietver sevī gan Daugavpils pilsētas Grīvas mikrorajonu ar savu savdabīgo apbūvi, gan lauku apvidu. | Skatīt vairāk
Slutišķu vecticībnieku lauku sēta TAKA
Slutišķu sādža atrodas Daugavas labā krasta terasē Markovas pilskalna pakājē. Vienīgais šāda veida muzeja objekts Latvijā. | Skatīt vairāk
Atpūtas vieta “Latgales sēta” TAKA
Atpūtas vieta “Latgales sēta” atrodas pie pašas Daugavas Slutišķos, Naujenes pagastā. | Skatīt vairāk

Par mums / about us | Ētikas kodekss | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2020 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2020 1st-studio.com

 
Total Timed::0.32006717sec.