Zemgales tūrisma speciālisti, pārsvarā informācijas centru un punktu vadītāji, no Aizkraukles, Auces, Bauskas, Dobeles, Jelgavas, Jēkabpils, Kokneses, Krustpils, Pļaviņu, Rundāles, Viesītes un vēl citām pašvaldībām, satikās Jelgavā, lai lietišķā apspriedē pārrunātu sava darba, tostarp sadarbības aktualitātes un vērtētu būtiskākos ieguvumus aizejošajā tūrisma sezonā.
Gandrīz visi runātāji ar gandarījumu varēja atzīmēt, ka šogad ceļotāju skaits, galvenokārt pašu zemes, salīdzinot ar pērno gadu, ir palielinājies vairāk nekā par desmito daļu. Par Zemgales piedāvājumu, kas ietver dabas un lauku, kā arī gastronomisko tūrismu, augusi arī ārzemju, pārsvarā Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Lielbritānijas, Polijas, Nīderlandes un vēl citu valstu ceļotāju interese. Zīmīgi, ka vienā no Zemgales populārākajiem tūristu galamērķiem - Tērvetes meža ainavu parkā 100 000. apmeklētāju šogad varēja sveikt jau augusta nogalē, ievērojami agrāk nekā pirms gada. Apmeklētāju pieplūdumu, kas pārsniedz vairākus tūkstošus, sekmējuši arī tādi vērienīgi pasākumi kā klasiskās mūzikas koncerts ceriņu dārzā, Puķu draugu saiets un Ābolu svētki Dobeles novadā, Dabas koncertzāles viesošanās Zaļeniekos, nakts pusmaratona skrējiens Jelgavā, Operas dienas Jēkabpilī, Sējas un Pļaujas svētki Bārbelē, Dārza svētki Rundālē un vēl citas norises.
Līdzās jau atzītiem un tradicionāliem starptautiska skanējuma sarīkojumiem kā Jelgavā, Bauskā, Rundālē un Tērvetē, aizvien redzamāku vietu notikumu kalendārā ieņem Zemgales Kultūras programmas atbalstītais kamermūzikas festivāls „Sansusi” Aknīstes novadā un mūsdienu etniskās mūzikas un seno amatu festivāls „Zobens un Lemesis” Viesītes novadā. Zemgalei kā izteiktam lauksaimnieku reģionam, nozīmīga ir asociācijas „Lauku ceļotājs” pavasarī rīkotā akcija „Atvērtās dienas laukos”. No visā valstī pieteiktajām vairāk nekā 100 saimniecībām, Zemgalē akcijas laikā apmeklētājiem durvis vēra 21 apskates objekts, tostarp vairāki lielražošanas uzņēmumi. Reģionā nemitīgi palielinās arī ikdienā pieejamo atvērto saimniecību – lauku sētu skaits, kur apmeklētājiem ļauts iepazīties ar dažnedažādu augu un mājdzīvnieku kolekcijām, tradicionālās un bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas tehnoloģijām, mājās ražotu unikālu pārtikas produktu un amatniecības izstrādājumu paraugiem, izmantojot to degustēšanas un iegādes iespējas. Krājot zināšanas un pieredzi, Zemgalē, aug vīnogu audzētāju un vīndaru skaits, aizvien labāk padodas smiltsērkšķu, cidoniju, ķiploku, cūku pupu, ēdamo pīlādžu, čili piparu, kā arī dažādu mētru audzēšana un pārstrāde.
Runājot par gastronomiskā tūrisma attīstību reģionā, īpašiem, Bauskā, Jelgavā un vēl citviet vietējo pavāru izstrādātiem un ēdināšanas uzņēmumos galdā celtajiem firmas ēdieniem, šogad unikālu sama ēdienu piedāvājumu izstrādājuši jēkabpilieši. To pagatavošanas receptes un ēdinātāju adreses apkopotas bukletā „Jēkabpils delikatese – Daugavas sams”, bet sadarbību ar jēkabpiliešiem vēlas attīstīt arī koknesieši, kuri ik gadu jaunās tūrisma sezonas ievadījumā rīko Sama modināšanas svētkus. Bez tam Kokneses pilsdrupās un Likteņdārzā šogad uzsākta efektīva, elektroniska tūristu plūsmas noteikšana, kas ļauj mērīt arī mārketinga ietekmi uz minēto objektu apmeklētību, pirmo reizi noorganizēts 57 kilometru garš velobrauciens pa Daugavas ieleju no Kokneses līdz Pļaviņām. Savukārt Bauskas novada pašvaldība par trīs kilometru gara veloceliņa izbūvi uz Rītausmu ciematu guvusi apbalvojumu valsts mēroga konkursa nominācijā „Velosipēdistiem draudzīgas infrastruktūras izveide”, turklāt vēl pirms gada baušķenieki līdzīgu vērtējumu guva par velosipēdu novietņu izveidi.
Saieta turpinājumā dalībnieki runāja par gatavošanos nākamajai starptautiskajai tūrisma izstādei „Balttour” un nolēma, ka, līdzīgi kā iepriekš, visas pašvaldības piedalīsies kopējā Zemgali vienojošā stendā, kur nozares attīstību reģionā atspoguļos pieci sadarbības puduri. Par pašvaldību atbalstu izstādes laukuma nomai, kā arī noformējuma un dažādu aktivitāšu nodrošināšanai paredzēts lemt jau nākamajā Zemgales Attīstības padomes sēdē 18. oktobrī. Ar gatavošanos gaidāmajai izstādei sasaucās arī Liepājas Universitātes vieslektora Ulda Drišļuka uzstāšanās par jautājumiem, kas saistīti ar stenda dizaina, aprīkojuma un iekārtojuma izvēli, ar piedāvāto produktu veiksmīgu prezentāciju un komunikāciju ar apmeklētājiem. Līdztekus tam saietā aizsākās diskusija par gatavošanos gadskārtējai Zemgales tūrisma konferencei, kā arī kārtējam Tūrisma informācijas gadatirgum, kas nākamvasar notiks Pļaviņu novadā.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
