Pašsaprotamas rūpes vai pienākums? Teju 88 000 autovadītāju nav derīgas medicīniskās izziņas

Distances neievērošana, pārsniegts atļautais braukšanas ātrums, nepareiza apdzīšana, savu prasmju pārvērtēšana, ceļazīmju ignorēšana, mobilā telefona lietošana pie stūres – faktiski jebkura neapdomība vai katra sekunde, kad autovadītājs nav pilnībā koncentrējies uz ceļu, palielina risku iekļūt negadījumā un ir norakstāma uz vadītāja neuzmanību. Taču ceļu satiksmes negadījumus var izraisīt arī pēkšņi veselības un negaidīti hronisku slimību saasinājumi. Autovadītāja atbildība par drošu satiksmi sākas brīdī, kad viņš sēžas pie stūres, un tas nozīmē arī atbildīgu attieksmi pret savu veselību un savlaicīgas pārbaudes, atgādina konkursa “Drošākais uzņēmuma autoparks” rīkotāji un aicina uz šim tematam veltītu ekspertu diskusiju 30. novembrī.

Tiesības ir, medicīniskās izziņas nav

Kā liecina Valsts policijas dati, šī gada desmit mēnešos fiksēti 1440 pārkāpumi, autovadītājiem pie stūres sēžoties bez derīgas medicīniskās izziņas. Salīdzinājumam – tādā pašā periodā pērn šādu pārkāpumu izdarījuši 1398 šoferi. Tomēr tie ir tikai autovadītāji, kurus policija pieķērusi. Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) atklāj, ka šobrīd 87 964 autovadītājiem ar derīgu braukšanas apliecību nav derīgas medicīniskās izziņas.

Ceļu satiksmes likuma 30. panta 2. daļas 4. punkts nosaka, ka transportlīdzekļu vadīšanas tiesības nedrīkst izmantot, ja transportlīdzekļa vadītājs nav normatīvajos aktos noteiktajā termiņā veicis kārtējo veselības pārbaudi vai veselības pirmstermiņa pārbaudi, un pie stūres drīkst sēsties vien tad, kad veselības pārbaude paveikta. Valsts policija atgādina – tā nav policistu vai ārstu kaprīze, bet gan nepieciešamība drošai ceļu satiksmei.

Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas datiem 2023. gada desmit mēnešos izmeklēti un reģistrēti 18 dabīgās nāves gadījumi darbā, no tiem 5 gadījumos bojā gājuši transportlīdzekļu vadītāji. Visiem bijušas veiktas obligātās veselības pārbaudes, tomēr tā ne vienmēr notiek. Gan pērn, gan aizpērn izmeklēti un reģistrēti dabīgas nāves gadījumi, kad bojā gājuši transportlīdzekļu vadītāji, kuriem nebija veikta obligātā veselības pārbaude. Starp dabīgā nāve mirušajiem autovadītājiem ir gan traktortehnikas, gan elektrokāru, gan kravas automobiļu un autobusu vadītāji.

Ne vienmēr veselības problēmas nozīmē liegumu sēsties pie stūres

“Veselības centrs 4” autovadītāju medicīniskās komisijas vadītāja Anna Kučika norāda, ka nav oficiālas statistikas par to, cik daudz autovadītāju neiziet medicīnisko komisiju, bet ir virkne iemeslu, kādēļ autovadītāji medicīnisko izziņu var nesaņemt. Starp tiem ir ļaunprātīga alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu lietošana vai atkarība, nesen piedzīvots miokarda infarkts (auto nedrīkst vadīt vēl sešus mēnešus pēc tā), smaga sirds mazspēja vai sirds ritma traucējumi, stāvoklis pēc insulta ar koordinācijas traucējumiem, Parkinsona slimība, miega apnoja, epilepsija, smagi garīgi traucējumi, pazeminātas spriešanas, reakcijas un adaptācijas spējas, piemēram, demences vai Alcheimera slimības dēļ, cukura diabēts un jebkura cita iekšķīga slimība, kas pēkšņas stāvokļa pasliktināšanās rezultātā var apdraudēt ceļu satiksmes drošību, atsevišķi redzes vai dzirdes traucējumi, noteikti kustību traucējumi u. c.

“Protams, ir nozīme tam, cik smagas ir šīs slimības vai veselības traucējumi. Tomēr Ministru kabineta noteikumi paredz, ka gandrīz visos minētajos gadījumos var vadīt automašīnu, ja autovadītājs regulāri veic medicīniskās pārbaudes, lieto nozīmētos medikamentus un palīgierīces. Ja ir konstatētas kontrindikācijas autovadīšanai, jāizvērtē, vai tās ir absolūtas vai relatīvas, jāpieprasa ārstējošā ārsta vai ārsta speciālista slēdziens ar precizētu slimības smaguma pakāpi un kompensācijas iespējām. Rezultātā 80% gadījumu atļauju var izsniegt. Tikai tad, ja kontrindikācijas ir absolūtas un nav iespējas kompensēt traucējumus, CSDD medicīnisko pārbaužu datubāzē tiks ielikts liegums vadīt automašīnu,” skaidro Anna Kučika.

Pēdējos gados Eiropā arvien vairāk tiek aktualizēts arī tāds būtisks ceļu satiksmes negadījumus izraisošs faktors kā autovadītāju nogurums, kas būtiski pasliktina koncentrēšanos un palēnina reakciju. Lai gan to nevar uzskatīt par veselības problēmu, tās ir sekas autovadītāja attieksmei pret savu pašsajūtu. Mazināt risku palīdz automātiskās drošības sistēmas jeb ADAS (Advanced Driver Assistance), tomēr katra paša ziņā ir izvērtēt savu gatavību sēsties pie stūres.

Trūkst vienotas informācijas sistēmas par autovadītāju veselību

Rīgas Stradiņa universitātes Aroda un vides medicīnas katedras asociētā profesore Jeļena Reste norāda – būtiski atcerēties, ka autovadītājiem ir divas veselības pārbaudes – vispārējā visiem autovadītājiem un obligātā veselības pārbaude tiem autovadītājiem, kuriem auto vadīšana ir darbs.

“Vispārējā medicīniskā pārbaude ir nepieciešama visiem autovadītājiem. Pārbaudi veic komisija vai ģimenes ārsts – katrai no pieejām ir zināmas priekšrocības un trūkumi. Ģimenes ārsts zina visas pacienta veselības problēmas un riskus, bet var palaist garām kādu problēmu, ja apskati neveic citi speciālisti, piemēram, neirologs vai acu ārsts. Komisijā veselības pārbaudi veic visi nepieciešamie speciālisti, taču nav pieejama pilna pacienta veselības vēsture. Savukārt uz obligāto veselības pārbaudi norīko darba devējs – to veic pie arodslimību ārsta un piedalās arī vairāki speciālisti, vērtējot veselības attīstību atbilstīgi kaitīgajiem faktoriem, kā arī tiek vērtēts darba efekts uz pacienta veselību,” skaidro Jeļena Reste. Viņa norāda, ka profesionālajiem šoferiem ir specifiskas prasības un riski: ir liela atšķirība, vai cilvēks ir taksists ar vieglo auto, tālbraucējs, autobusa šoferis vai vadītājs ekspeditors. Piemēram, vadītāji ekspeditori parasti nodarbojas arī ar kraušanu un smagumu celšanu, kas ir papildu risks.

“Cilvēki, kas profesionāli vada auto, savā amatā bieži vien paliek gadiem ilgi. Šajā laikā autovadītāji ilgstoši saskaras ar virkni nelabvēlīgu faktoru – vibrāciju, troksni, piespiedu darba pozu, ilgstoši nemainīgu pozīciju rokām un kājām, putekļiem u. tml. Tas var izraisīt dažādas veselības problēmas,” stāsta Jeļena Reste.

Līdz zināmam vecumam vispārējā veselības pārbaude jāveic vien reizi 10 gados – pa šo laiku var notikt ļoti daudz kas (salīdzinājumam – darbavietā obligātā veselības pārbaude jāveic reizi 1–3 gados atkarībā no kaitīgu faktoru daudzuma, kas ir būtiski biežāk nekā vispārējās veselības pārbaudes). Ja pēc nopietnām veselības problēmām vai traumām cilvēks atkārtoti neatnāk uz komisiju, viņš būtiski apdraud drošību uz ceļa. Apzinoties, kāds ir Latvijas iedzīvotāju vispārējais veselības stāvoklis un kāda – veselības aprūpes pieejamība, daudzas slimības paliek neatklātas, neaprūpētas un ielaistas – īpaši sirds un asinsvadu slimības, kurām visvairāk pakļauti vīrieši, īpaši vecāki un smēķējoši vīrieši. Ja autovadītājam ir miokarda infarkts vai insults, atrodoties pie stūres, tas ir milzīgs apdraudējums arī citiem satiksmes dalībniekiem.

Kā rāda novērojumi, darbinieka nosūtīšana uz obligāto veselības pārbaudi ir labāk sakārtota lielajos uzņēmumos, atzīst RSU eksperte. Pašlaik notiek centieni sakārtot obligātās veselības pārbaudes sistēmu, lai vienuviet būtu apkopota informācija par to, vai pārbaude izieta, vai ievērotas rekomendācijas. “Šobrīd nav vienotas sistēmas, kur pieejami rezultāti, tādēļ sarežģīti tam izsekot. Arī E-veselībā nav pieejami visi veselības dati – ja pacientam ir veselības problēmas, ko obligātās veselības pārbaudes ārsts neredz un pacients nesaka, ir risks palaist kaut ko garām. Piemēram, vibrācijas slimība un dzirdes problēmas var objektīvi pārbaudīt arī tad, ja nav sūdzību, taču epilepsiju pārbaudes laikā nav tik vienkārši konstatēt,” saka Jeļena Reste.

Kravas auto vadītājiem – lielāks arodslimību risks

Īpaša ceļu satiksmes dalībnieku kategorija ir kravas auto vadītāji, sevišķi tālbraucēji šoferi: viņu darba specifika un īsais laiks, ko viņi pavada mājās, reti kad iet roku rokā ar pietiekamām rūpēm par savu veselību. Sēdošs darbs, smēķēšana, daudz kafijas, negaidītas stresa situācijas u. c. faktori veicina gan paaugstināta asinsspiediena un trombu veidošanās risku, gan citas sirds-asinsvadu saslimšanas un insultu. Tāpēc šajā nozarē īpaši svarīgas ir darba devēja rūpes par saviem darbiniekiem, kuri jāpieskata vai vismaz jāmudina rūpēties pa savu veselību.

“No šoferu darba devēju puses varētu vēlēties lielāku aktivitāti savu darbinieku veselības apdrošināšanā – šādu klientu loks nav plašs: tikai 16% no BALTA transporta (KASKO un OCTA) klientiem uzņēmumu segmentā ir veselības apdrošināšana BALTA. Jā, protams, veselības apdrošināšanas polise ir drusku garlaicīga, ar šo karti nevar nopirkt ne cepumus un desu, ne kafiju vai cigaretes, toties var atļauties vizīti pie ārsta un savlaicīgus izmeklējumus, lai neielaistu problēmas, kuras nevajadzētu atstāt bez ievērības. Redzam, ka ik pa laikam šajā nozarē atgadās pēkšņas nāves, infarkta vai insulta gadījumi, braucot pie stūres. Un parasti nelaime nenāk viena, jo uz ceļa ir arī citi satiksmes dalībnieki. Ja tas notiek komandējuma laikā ārvalstīs, izmaksas ir ārkārtīgi lielas, turklāt nepieciešams arī steidzami nosūtīt aizvietojošo šoferi. Tādēļ līdztekus veselības apdrošināšanai ne mazāk svarīga ir arī ceļojumu apdrošināšana, kas sedz šos izdevumus,” stāsta BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs, gada balvas “Drošākais uzņēmuma autoparks” žūrijas priekšsēdētājs Kristaps Liecinieks.

Šī gada desmit mēnešos apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) KASKO atlīdzībās izmaksājusi 23,3 miljonus eiro par vairāk nekā 18 000 ceļu satiksmes negadījumu. To cēloņi, protams, ir bijuši dažādi, tomēr tas ļauj nojaust situāciju uz Latvijas ceļiem – ap 50 negadījumu katru dienu, un tas ir tikai viena apdrošinātāja atlīdzību portfelis. Nav šaubu, ka situāciju varētu uzlabot, stiprinot autovadītāju atbildību par dalību ceļu satiksmē – vai tā būtu pareiza braukšanas ātruma izvēle un distances ievērošana, vai atteikšanās no telefona lietošanas auto vadīšanas laikā, vai savlaicīgas rūpes par savu veselību.

Autovadītāju veselība – arī ekspertu redzeslokā

Šogad jau vienpadsmito reizi norisinās BALTA, Satiksmes ministrijas un auto nozares pārstāvju organizētais konkurss – gada balva “Drošākais uzņēmuma autoparks 2023”. Gada balvas “Drošākais uzņēmuma autoparks” mērķis ir rosināt Latvijas uzņēmumu, valsts iestāžu un pašvaldību izpratni un vajadzību pēc droša uzņēmuma autoparka un veicināt labo praksi to pārvaldībā, kā arī informēt par autotransporta nozares tendencēm, iepazīstināt ar ceļu satiksmes drošību veicinošiem risinājumiem un godināt izcilākos uzņēmumu autoparkus.

30. novembrī plkst. 10.00–13.00 norisināsies klātienes balvu pasniegšanas ceremonija un ekspertu diskusija “Drošas satiksmes ABC: Auto, Bizness, Cilvēks 2023”. Viens no tās blokiem būs veltīts individuālajai un uzņēmumu atbildībai, rūpējoties par autovadītāju veselību un labsajūtu. Eksperti diskutēs par autovadītāju veselību, obligāto veselības pārbaužu pārkāpumiem, uzņēmumu lomu un piekopto praksi

autovadītāju veselības un labsajūtas uzlabošanā, autovadītāju individuālo atbildību par savu veselību un pašsajūtu, piedaloties satiksmē, kā arī biežākajām arodslimībām, to iemesliem un iespējamiem risinājumiem. Pasākums būs skatāms tiešsaistē BALTA Facebook kontā. Plašāka informācija par konkursa norisi: https://drosak.lv/drosakais-uznemuma-autoparks-2023/.

Konkursu organizē BALTA sadarbībā ar Satiksmes ministriju. Gada balvu atbalsta un izpratni par ilgtspējīgu un sociāli atbildīgu autoparku pārvaldi palīdz veicināt Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), SIA “Circle K Latvia”, SIA “SEB līzings”, AS “Mapon”, SIA “Green Wave Latvija”, biedrība “Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts” (InCSR), Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija un Latvijas Pašvaldību savienība.

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
Jelgavas TIC “Uzziedi kopā ar pavasari" Jelgavas reģionālais tūrisma centrs
Ar aicinājumu “Uzziedi kopā ar pavasari” Jelgavas TIC martā mudina piedalīties dažādās aktivitātēs, lai pavasara sezonu uzsāktu veselīgi, | Skatīt vairāk
Latvija
Ekspress kūre "Jaunķemeros" Rehabilitācijas centrs Jaunķemeri
Vēlies izrauties no ikdienas rutīnas, atpūtināt prātu un izkustēties svaigā gaisā? Izbaudi 2 dienu programmu "Ekspress kūre". Procedūras, nodarbības | Skatīt vairāk
no 138 EUR
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 21.02.2024 - 27.02.2024 Pilis un muižas Aizkraukles novadā Aizkraukles novada TIC
Aizkraukles novadā apskatāmas vairākas muižas un pilis, arī pilsdrupas. To stāsti un likteņi ir dažādi - atliek tos iepazīt savām acīm! | Skatīt vairāk
PAVASARIS Šokolādes muzejā Pūrē Tukuma TIC
Kur gan var būt saldāka sagaidīšana par sagaidīšanu Šokolādes muzejā? Īpašs piedāvājums skolēnu ekskursijai ar meistarklasi Šokolādes muzejā | Skatīt vairāk

Par mums / about us | Ētikas kodekss | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2024 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2024 1st-studio.com

 
Total Timed::1.71629286sec.