Elektrotransporta tirgus ir piedzīvojis vairākas attīstības fāzes. Vispirms tajā ienāca elektriskās mobilitātes pionieri, tad parādījās salīdzinoši dārgas automašīnas, ko varēja atļauties cilvēki ar vidējiem un augstiem ienākumiem, bet pēc tam sekoja patiesi grezni luksusa auto, kas bija pa kabatai tikai nedaudziem. Tie atklāja, ko spēj jaunākās tehnoloģijas un kādas priekšrocības sniedz elektroauto konstrukcija, taču sevis cienīgu izplatību elektromobilitāte sagaidīs tad, kad zīmoli sāks piedāvāt plašam pircēju lokam domātus auto par pieejamu cenu. Dažus šādus modeļus var iegādāties jau tagad, un tuvākajā laikā to skaits augs. Vai tie spēs pārliecināt Eiropas iedzīvotājus un iekarot ceļus?
Piedāvājums paplašinās, bet der ne visiem
Reklāma
Pirmā Nissan Leaf, Kia Soul un citu elektromodeļu īpašnieki lielā mērā bija entuziasti, kas jauna piedzīvojuma vārdā bija gatavi samierināties ar augstu cenu un kompromisiem praktiskuma jomā. Tomēr pagājušās desmitgades izskaņā šis segments sāka paplašināties, lielāki akumulatori beidzot ļāva veikt lielākus attālumus un ātrā līdzstrāvas uzlāde kļuva būtiski efektīvāka un ērtāka. Teju visu zīmolu piedāvājumā parādījās populāras formas auto, kas funkcionāli atbilda vairākuma ikdienas vajadzībām, savukārt Tesla pierādīja, ka elektriskais auto var būt pilnvērtīgs privātais transports.
Tiesa, akumulatoru pašizmaksa lika ražotājiem orientēties uz situēto slāni, kas vēlējās prāvāku auto, tāpēc vispirms popularitāti ieguva vidēja izmēra krosoveri. Ledus bija sakustējies, taču ne tikai strauji kā cerēts, un galvenais šķērslis tā ceļā bija cena. Piemēram, labi aprīkots Volkswagen ID.3 var maksāt vairāk nekā 40 000 eiro, bet, ja vēlaties ģimenei piemērotu krosoveru tālākiem braucieniem, jārēķinās ar vismaz 50 000 eiro. Lētākais elektroauto Eiropā ir Dacia Spring, kas maksā 20 tūkstošus, un tas ir izrādījies pārsteidzoši pieprasīts. Taču pārlieks utilitārisms tomēr nav tas, ko vēlas pie moderniem hečbekiem un krosoveriem pieradušie auto īpašnieki.
Ar labu cenu nepietiek
“Es teiktu, ka vēl pērn ražotāji nodarbojās ar vairāksolīšanu, cerot pircējos iedēstīt vairāk optimisma, bet tagad solījumiem par ne dārgu, bet praktisku elektroauto seko pirmie darbi. Citroën ir laidis tirgū lētu elektrisko C3, un sērijveida ražošanai tiek gatavots elektriskais Renault 5. Volkswagen parādīja Polo izmēra ID.2, bet tas nozīmē, ka līdzīgam produktam būtu jānāk arī no Škoda. Respektīvi – tirgus pildās, un mēs redzam, ka iepriekš solītā 25 000 eiro bāzes cena nav bijuši tukši vārdi,” saka populārā bloga Dzīve ar elektroauto veidotājs Mārtiņš Labāns.
Cena nevar būt vienīgais kritērijs. “Šie mazauto būs lielisks variants Rietumeiropai. Tur cilvēki ar šāda izmēra automašīnām brauc gadu desmitiem, it īpaši lielpilsētās, kur vidēja un pat kompakta izmēra spēkrats var radīt neērtības, nemaz nerunājot par lielu SUV. Savukārt pie mums aktuāli būs modeļi, kas piedāvās alternatīvu pašreizējiem dižpārdokļiem, proti – kompaktie un subkompaktie krosoveri. Tos pārstāv, piemēram, Volvo EX30 no premium sektora un gaidāmais Kia EV3. Tie ir pietiekami ietilpīgi un universāli auto, lai būtu ģimenes vienīgais transports, bet tādi, saprotams, nevar maksāt 25 000 eiro. Līdz ar to es teiktu, ka nākamā lielā intriga ir par to, kā ražotāji spēs sacenot šos jaunos elektriskos krosoverus, lai ar normālu aprīkojumu pēc subsīdijas piemērošanas cenu lapā būtu reāli pievilcīgs cipars,” saka Mārtiņš.
Pieminētais Volvo EX30 ar 38 000 eiro bāzes cenu ir pieejams ar 51 vai 69 kWh akumulatoru, kas nodrošina 337 un 476 kilometru sniedzamību, un pārsteidz ar iespaidīgu, pat sportisku braukšanu. Divu motoru izpildījumā EX30 jauda ir 315 kW (428 ZS), un līdz 100 km/h tas ieskrienas 3,8 sekundēs. Tiesa, šis zviedrs neizceļas ar praktiskumu, jo otrajā rindā sēdvietas nav tās plašākās, bet bagāžas nodalījumā, ņemot vērā Volvo tradīcijas, daudz mantu nesalikt.
Svarīgs ir optimāls īpašību salikums
“Izstrādājot jaunus modeļus, ražotāji īsteno pašu izlolotās idejas, taču seko arī konkurentu darbībai un plāniem. Tāpat viņi raugās, lai nepieļautu, teiksim tā, iekšējo kanibālismu. Proti – lai mazās klases auto pēkšņi neiznāk tikpat labs kā pakāpienu augstāk stāvošais kompaktnieks, kuru tad attiecīgi pirks mazāk, jo – kāpēc maksāt vairāk?” skaidro Mārtiņš.
Taču elektroauto specifika paver iespēju radīt kaut ko jaunu. “Kā parasti, lielākie ieguvēji būs tie ražotāji, kuri savos produktos piedāvās veiksmīgāko īpašību salikumu. Kompakto auto gadījumā tas nozīmē optimālu proporciju starp salona telpu un bagāžnieku, kā arī maksimāli efektīvi izmantotu pasažieru daļu. Lai gan automašīnas nemainīsies radikāli, elektroauto arhitektūra tomēr ļauj spēlēties un uztaisīt kādu radošu atkāpi no ierastā,” piebilst Mārtiņš.
Piemēram, drīzumā gaidāmajam kompaktajam Kia EV3 ir patiešām plašs salons. Tam ir ērtas aizmugurējās sēdvietas un 460 litru bagāžnieks, kas ietilpības ziņā pārspēj tiešos konkurentus, kā arī priekšējais nodalījums, kurā var glabāt uzlādes kabeli.
Bāzes izpildījumā EV3 būs 58 kWh akumulators, kas ar pilnu uzlādi ļaus veikt 429 km (WLTP), bet Long Range versijā būs 81,4 kWh akumulators, kas ļaus nobraukt līdz 600 km.
Būtisks nosacījums veiksmīgam startam tirgū ir arī cena. EV3, kura eksterjerā un interjerā paturētas vairākas interesantas koncepta idejas, bāzes cena paredzama zem 40 000 eiro, un, kā ierasts, Dienvidkorejas auto jau bāzes komplektācijā ir aprīkoti ar daudzām komforta funkcijām un modernām tehnoloģijām.
