Autors: Santa Bivbāne
Avots: Baltictravelnews.com/visitjurmala.lv
Ragakāpas dabas parks ir īpaši
aizsargājama dabas teritorija, kas izveidota, lai saglabātu ar vecu
priežu mežu apaugušās kāpas un dabas daudzveidību jūras piekrastē. Parka
platība ir 150 hektāri.
Ragakāpa, kuras augstums ir
17 metru, ir valsts aizsardzībā kopš 1962. gada. Lai iepazīstinātu
apmeklētājus ar teritorijas dabas vērtībām, parkā ir ierīkotas divas
dabas takas. Viena no takām ved cauri priežu mežam, ir aptuveni 2 km
gara, un pārsvarā to veido koka laipas. Tajā ir izvietoti arī
informācijas stendi un soliņi, bet stāvākajās vietās - kāpnes. Brīvdabas
muzeja tuvumā no šīs takas pa kāpnēm var nokļūt arī uz otras dabas
takas, ko apsaimnieko AS "Latvijas valsts meži".
Dabas taka sniedz
informāciju par parka dabas daudzveidību, Ragakāpas ainavu neparasto
vēsturi, sastopamajiem augiem, dabiska veca priežu meža attīstību un
kukaiņu atstātajām pēdām mežā. Dabas parka nemitīgi mainīgā ekosistēma
ir daudzu retu sugu vienīgais patvērums. Tajā konstatēti septiņi Eiropas
Savienībā aizsargājami biotopi, to skaitā embrionālās kāpas, baltās
kāpas, mežainās jūrmalas kāpas un dabiski attīstījušies veci skujkoku
meži. Mežainās jūrmalas kāpas ir Latvijā īpaši aizsargājams biotops.
Parkā sastopama 21 Latvijā īpaši aizsargājama suga: astoņas augu, viena
sēņu, astoņas kukaiņu un četras putnu sugas. Parkā aug Eiropas Savienībā
aizsargājamā smiltāja neļķe, ligzdo meža balodis, melnā dzilna, sila
cīrulis un stepes čipste. Ņemot vērā šīs Ragakāpas dabas parka vērtības,
tas iekļauts Eiropas Savienības aizsargājamo teritoriju tīklā NATURA
2000.
Ragakāpas dabas parkā tevi sagaida un pavada gan krāšņi
ziedoši, gan izskata ziņā pieticīgāki augi. Ikviens no tiem ir
pielāgojies augšanai īpašos apstākļos. Mežaino piejūras kāpu saules
apspīdētajās nogāzēs gozējas augu sugas, kam sausums nekaitē, turpretī
ēnainākajās ziemeļu puses nogāzēs dzīves apstākļi ir nedaudz mitrāki,
dodot vietu ēnu mīlošām sugām. Arī jūras tuvums, vēja ietekme un iesāļā
smilts augsne veido neatkārtojamo mikropasauli, kurā izdzīvot iespējams
tikai pašiem izturīgākajiem. Šeit konstatētas astoņas Latvijā īpaši
aizsargājamas augu sugas.
Latvijas iedzīvotājiem kāpas parasti
nešķiet nekas īpašs – esam pieraduši, ka tās redzamas teju visā mūsu
valsts piekrastē gandrīz 500 km garumā. Tomēr daudzviet pasaulē tādu
kāpu vispār nav, tādēļ tās ir Eiropas mērogā unikāla ekosistēma. Daudzām
augu un dzīvnieku sugām kāpas ir vienīgā piemērotā dzīves vide. Kāpu
zemsedze ir ļoti trausla. Vienreiz izpostīta, tā atjaunojas tikai ļoti
ilgā laikā. Tāpēc arī aizliegts bojāt kāpu zemsedzi, iebraukt kāpās ar
mehāniskiem transporta līdzekļiem, kurināt ugunskurus, celt teltis.
Kāpas jūras krastā veidojušās gadsimtiem ilgi. Kādreiz klejojošās baltās
smilšu kāpas 20. gadsimta sākumā apmežotas ‒ šeit sastādītas priedes,
kas spēj izturēt grūtos augšanas apstākļus piekrastē. Priekškāpas, kas
atrodas vistuvāk jūras krastam, turpina veidoties joprojām.
Sausie
un dobumainie koki ir nozīmīga dzīvesvieta dažādām putnu sugām. Dobumos
ligzdo dzeņi, zīlītes, mušķērāji, arī pūces un pat dažas pīļu sugas.
Veci, lielu apmēru sausokņi dažkārt kļūst pat par savdabīgām
daudzdzīvokļu mājām – koku dobumos var ligzdot mušķērāji un zīlītes, aiz
atlupušas mizas savu ligzdiņu var ievīt mizložņa, savukārt nolūzuša
stumbeņa galā ligzdu var iekārtot kāda no mežastrazdu sugām. Dobumi
kokos var rasties vairākos veidos – tie var atvērties koka lūzumu
vietās, piepalīdzot koksnes sēnēm un kukaiņiem, tie laika gaitā koksnē
var lēnām iztrupēt, kā arī tos var izkalt putni. Nozīmīgākie dobumu
kalēji mežā ir dzeņi, kas katru gadu kaļ jaunu dobumu – turpmākajos
gados tajos var ligzdot citi putni, kas dobumus paši izkalt nevar.
Dobumus retumis kaļ arī divas zīlīšu sugas – cekulzīlīte un pelēkā
zīlīte, kas šim mērķim parasti izvēlas kokus ar mīkstu, satrupējušu
koksni.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.jpg "Autobusu noma - NEOPLAN N516(49 sēdvietas) AP SAULI")
