Autors: Ilze Salna
Avots: BalticTravelnews.com/Bild.de
Kurš gan kaut reizi dzīvē nav iedomājies, cik skaisti būtu pavadīt atvaļinājumu uz kādas salas, - prom no cilvēku burzmas un tuvu dabai! Tomēr izrādās, ka ne tuvu visas pasaules salas ir piemērotas laiskai atpūtai. Iepazīstinām jūs par pasaules briesmīgākajām un bīstamākajām salām, kurās visticamāk neviens nevēlētos izmēģināt dzīvi Robinsona Kruzo garā.
Piemēram, 1500 reiz 500 metrus lielajā Isla de Queimada pie Brazīlijas krastiem uz kvadrātmetru zemes sastopamas vidēji piecas indīgas čūskas jeb kopā – apmēram 15`000 čūsku. Turklāt šī čūsku suga atzīta par vienu no indīgākajām pasaulē. Pārējo salas faunu veido tur ligzdojošie putni, no kuriem pārtiek minētās čūskas, citu dzīvu būtņu tajā nav.
Baltijas jūras salā Rīmsā (Riems) izvietotas laboratorijas, kurās notiek dzīvnieku mēra vīrusu pētījumi, - sākot ar cūku mēri līdz pat putnu gripai. Protams, sala šādiem mērķiem izvēlēta tāpēc, lai iespējami samazinātu risku slimību ierosinātājiem izplatīties plašāk.
Pie Meksikas krastiem atrodas Isla de las Munecas („Leļļu sala”), kas nesagatavotam ceļotājam arī var radīt pamatīgu šoku. Salas koku un krūmu zari ir pilni ar tūkstošiem sakropļotu leļļu. To uzdevums ir padzīt kādas meitenītes garu, kas pirms daudziem gadiem noslīkusi salas piekrastē.
Ramrī (Ramree) salu pie Mjanmas Āzijā iecienījuši tūkstošiem sāļūdens krokodilu. Otrā Pasaules kara laikā dzīvnieki saplosījuši ap 1`000 bēgošu japāņu karavīru, izdzīvojuši tikai 20 cilvēki.
Indijas okeāna La Reunion salas sauszeme ir ceļotājiem droša, bet briesmas draud okeānā salas piekrastē: haizivis! 2011. gadā vien pie salas krastiem haizivis saplosījušas sešus ceļotājus, divi no viņiem gājuši bojā. Salas pludmales apmeklētājiem nereti tiek slēgtas.
Haizivis apdraud tūristus arī Bikini atolā Klusajā okeānā, bet ne tikai tās. 1946.gadā ASV Bikini atolā uzsāka atomieroču testēšanu. Pirms tam no atola uz citām dzīvesvietām tika pārvietoti visi iedzīvotāji. Pētnieki pie salas dzīvojošajos jūras iemītniekos, augļos un dzeramajā ūdenī konstatējuši paaugstinātu radioaktivitāti, un 1978.gadā iedzīvotāji tika evakuēti vēlreiz. Kopš tā laika radioaktīvais atols ir neapdzīvots.
Līdzīgus kodolieroču izmēģinājumus Klusā okeāna Mururoa atolā (Mururoa) līdz 1996. gadam veica Francija. Izmēģinājumi galvenokārt notika zem zemes, un atola salu urbumu šahtās joprojām glabājas ļoti daudz radioaktīvo atkritumu. Atols ir pasludināts par slēgto zonu.
1942.gadā Grināra salā (Gruinard) netālu no Skotijas krastiem Atlantijas okeānā tika atrasti ārkārtīgi bīstamā Sibīrijas mēra izraisītāji, tāpēc gandrīz 50 gadus sala tika slēgta apmeklējumiem. Lai gan tika veikta mēra perēkļu iznīcināšana ar formaldehīdu preparātiem joprojām tajā dzīvo ļoti maz cilvēku, toties jo vairāk trušu un žurku.
Karību jūras Kaimanu salu dzidri zilās debesis ir mānīgas, jo laikapstākļi šajā reģionā var izmainīties ļoti ātri, atnesot grēku plūdiem līdzīgas ilgstošas lietavas un postošus orkānus.
Laikā no 1946. līdz 1970. gadam Faralonu sala (Farallon) pie Sanfrancisko tika izmantota kā radioaktīvo atkritumu izgāztuve, turklāt ar tiem tika piesārņota ne tikai salas sauszeme, bet arī jūra ap to. Radioaktīvo atkritumu mucas joprojām guļ jūras dibenā visapkārt salai 900 metru dziļumā.
Apdraudētā Dienvidjūru paradīze: salu valsts Tuvalu klimata izmaiņu rezultātā grimst arvien dziļāk jūrā. Zinātnieki uzskata, ka saliniekiem uz salas palikuši vēl 20 līdz 50 gadi, un tad būs jāpārceļas citur. Līdzīgs liktenis draud arī Maldīvijai un tās palmu pludmalēm.
Lūdzu pieliecieties! Karību jūras Sanmartina salas atpūtniekiem vajadzīgi izturīgi nervi, lai mierīgi noskatītos, kā zemu pār viņu galvām starptautiskajā lidostā nosēžas lielās starpkontinentālās lidmašīnas.
Maldīvijā atrodas viena no bīstamākajām lidostām pasaulē – Hulule Airports pacelšanās un nolaišanās skrejceļi atrodas uz šauras zemes strēles jūras vidū. Lai droši nosēdinātu lidmašīnu uz skrejceļa, pilotiem nepieciešama īpaša pieredze.
Vēl viena Baltijas jūras sala iekļuvusi pasaules bīstamāko salu sarakstā, un tā ir Vācijai piederošā Hidenzē (Hiddensee) sala uz rietumiem no Rīgenas. Tās stāvkrastu kopš vairākiem mēnešiem pāršķēlusi divus kilometrus gara plaisa, un tas nozīmē augstu zemes nogruvumu iespējamību, tāpēc vāciešu iecienītajā salā, kas piedāvāja kilometriem garas pastaigu takas, tūristu pastaigas šobrīd nav iespējamas – risks ir pārāk liels.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
