Foto: Burtnieku novada pašvaldība
Autors: Arita Rudzīte
Avots: Burtnieku novada pašvaldība
Nedēļas nogalē (21.-23. aprīlī) Burtnieka ezerā zinātnieku un zvejnieku grupa no Latvijas un Somijas uzsāks balto zivju nozvejas jeb melioratīvās zvejas programmu. Mērķis – gūt pieredzi no Somijas kolēģiem melioratīvās zvejas veikšanā un uzsākt Burtnieku ezera novājinātās ekosistēmas atveseļošanas plāna īstenošanu un ilgtermiņā celt tā ekoloģisko un ekonomisko vērtību.
Kopš 2013. gada ezerā un tā sateces baseinā norisinājušies vairāki zinātniskie pētījumi, pētot gan ūdens kvalitāti, gan zivis un citu ūdens iemītniekus, augus, kā arī citus ezeru ekosistēmu ietekmējošos faktorus. To autori – latviešu, kā arī somu un čehu zinātnieki, kas pārstāv vienu no pasaules vadošajām lielo ezeru pētījumu laboratorijām un ir ar lielu pieredzi līdzīgu projektu īstenošanā visā pasaulē. Šāda mēroga ezera ekosistēmas atjaunošanas projekts Latvijā tiek īstenots pirmo reizi.
Reklāma
Zinātniskajos pētījumos secināts, ka, saskaņā ar Ūdens Struktūrdirektīvā noteiktajām prasībām, ezera ūdens kvalitāte vērtējama kā slikta. Par to liecina gan intensīvā mikroskopisko aļģu ziedēšana vasarā (zaļš ūdens), gan zivju populācijas sastāvs ezerā, kur nomācoši dominē baltās zivis. Savukārt plēsīgo zivju (zandarts, līdaka, asaris) populācijas īpatsvars ezerā (aptuveni 15%) un salīdzinoši mazo eksemplāru dominance liecina par nepieciešamību mainīt ezera resursu izmantošanas paradumus.
Kā būtiskākie ezera ekosistēmas kvalitātes krituma iemesli pētījumu rezultātos minēti vairāki: barības vielu nokļūšana ezerā no sateces baseina, barības vielu pievade no ezera nogulumiem, samazinātais izēšanas spiediens no zooplanktona (pateicoties augstam zooplanktonu patērējošo zivju blīvumam), kā arī pārāk liels makšķernieku un zvejnieku spiediens uz ekonomiski vērtīgākajām plēsīgajām zivīm un citi.
Burtnieku novada izpilddirektore Kristīne Auziņa: "Burtnieks ir ļoti sarežģīts un interesants ezers. Tam ir ļoti augsta sociālekonomiskā un ekoloģiskā vērtība, ko nepieciešams apzināties, atjaunot un saglabāt. Svarīgi ir saprast, ka nav viena galvenā iemesla ezera ekosistēmas kvalitātes kritumam. Plaužu populācijas ierobežošana un plēsīgo zivju populācijas saglabāšana un palielināšana ir tikai pirmais lielais solis ezera ekosistēmas sakārtošanas virzienā. Šīs darbības rezultāti tiks monitorēti un, balstoties uz iegūtajiem datiem, tiks izstrādāts turpmāko darbību plāns, kas nāks par labu gan pašam ezeram, gan Burtnieku novada iedzīvotājiem un viesiem."
Vides Risinājumu institūta vadošais pētnieks Matīss Žagars: "Mūsu pētījumi parādīja, ka ūdens kvalitāte un arī zivju populācijas neveselīgais sastāvs liecina par nepieciešamību uzsākt kompleksus ezera ekosistēmas kvalitātes uzlabošanas darbus. Prognozējams, ka, samazinot karpveidīgo zivju skaitu, palielināsies zandartu un asaru daudzums, kuri ir viens no būtiskākajiem posmiem ezera ekosistēmas barības ķēdē. Augstais zooplanktonu (nelieli vēzīši) patērējošo zivju īpatsvars (plauži u.c.) noved pie paaugstināta izēšanas spiediena uz liela izmēra zooplanktona īpatņiem, kas savukārt samazina spiedienu uz mikroskopiskajām aļģēm, pastiprinot to ziedēšanu vasarā un ūdens kvalitātes pasliktināšanos. Ņemot vērā pētījumus un aprēķinus, Burtnieka ezerā ir pieļaujama plaužu populācijas samazināšana līdz pat 280 tonnām, tādējādi neatstājot būtisku negatīvu ietekmi uz pārējām zivju grupām."
Puhajarvi zinātniskā institūta pārstāvji un profesionāli zvejnieki, kuriem ir liela pieredze līdzīgu projektu īstenošanā, kopā ar Vides Risinājuma institūta un Burtnieku novada pašvaldības speciālistiem no 21. līdz 23. aprīlim Burtnieku ezerā uzsāks balto zivju nozveju. Ezerā tiks ievietots viens liela izmēra murds, kurš turpmākā gada laikā tiks regulāri pārbaudīts. Visas plēsīgās zivis zvejas ietvaros tiks atgrieztas ūdenī. Izmēģinājuma laikā nozvejotās lielākās baltās zivis iespēju robežās tiks nodotas Burtnieku novada izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumiem, lai dotu iespēju bagātināt bērnu ikdienas ēdienkarti ar zivju produktiem.
Ar plašāku informāciju par veiktajiem pētījumiem un ezera ekosistēmas ilgtermiņa apsaimniekošanas stratēģiju var iepazīties Burtnieku novada mājaslapas www.burtniekunovads.lv sadaļā "Burtnieka ezers".
Burtnieka ezers ir ceturtais lielākais Latvijas ezers. Tas atrodas Ziemeļvidzemes Rietumu daļā - Tālavas zemienē, Burtnieku novada Burtnieku, Matīšu un Vecates pagastu teritorijā. Ezera virsmas laukums ir 4007.4 ha, garums 13,5 km, krasta līnija 33 km, platums 5,5 km. Vidējais dziļums ir 2,2 m, maksimālais 3,9 m, bet sateces baseins - 2290 km2. Tajā ietek 23 upes, upītes un strauti, iztek 95km garā Salaca, kas ietek Rīgas jūras līcī. Burtnieks ir iekļauts Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, ainavu aizsardzības zonā.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
