No plkst. 12.00 līdz plkst. 18.00 muzejā var apskatīt I šķiras Lāčplēša Kara ordeņa komplektu, kas savulaik pasniegts Latvijas armijas ģenerālim Jānim Balodim (1881 – 1965). Kopš 1988. gada muzejs jau tradicionāli tikai reizi gadā - Lāčplēša dienā - to izstāda publiskai apskatei.
Lāčplēša Kara ordenis ir vecākais Latvijas Republikas apbalvojums, dibināts, 1919. gada 11. novembrī, kad no Rīgas tika padzīts Bermonta karaspēks. Ordeņa devīze ir “Par Latviju”, to piešķīra tikai par kara nopelniem. Lāčplēša Kara ordenim bija trīs šķiras. Ar I šķiras Lāčplēša Kara ordeni apbalvoja četrus nacionālās armijas karavīrus: pulkvedi Oskaru Kalpaku (pēc nāves), ģenerāļus Jāni Balodi un Krišjāni Berķi un leģendāro latviešu strēlnieku vadoni Fridrihu Briedi (pēc nāves). Ar I šķiras ordeni apbalvoti arī 7 ārzemnieki. Pirmā apbalvošana ar Lāčplēša Kara ordeni notika 1920. gada 11. novembrī, pēdējā – 1928. gadā.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs unikālo ordeņa komplektu 20. gadsimta 70. gadu sākumā ieguva no ģenerāļa atraitnes. Pārējo 10 ordeņu liktenis ir nezināms.
Plkst. 13.00, 14.00, 15.00, 16.00 un 17.00 muzeja konferenču zālē Rīgas pils tornī tiks demonstrēta muzeja dokumentālā filma „Kā tapa Latvijas valsts”.
No plkst. 17.45 līdz plkst. 19.00 ļaudis tiks gaidīti Rīgas pils pagalmā (ieeja no Daugavas gātes), kur uz lielā ekrāna tiks demonstrēts fotomateriāls par Rīgas pili 20. gadsimta griežos, un Lāčplēša dienas noskaņu ar dziesmām spēkā uzturēs Babītes jauktais koris „Atskaņa”, Rīgas 6. vidusskolas 5. – 9. klašu koris „Mirklis”, Āgenskalna ģimnāzijas jauktais koris „Mūžīgais strauts”.
Svētku programma ir muzejā bezmaksas.
www.history-museum.lv
Papildu informācija:
Ilze Jākobsone, tel.67221357
info@history-museum.lv
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Rīgā, Pils laukumā 3, 3. stāvā
http://www.history-museum.lv/
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir lielākā latviešu tautas muzejisko vērtību krātuve. Tas dibināts 1869. gadā kā Rīgas Latviešu biedrības muzejs. Kopš 1920. gada muzejs atrodas Rīgas pilī. 1924. gadā tas ieguvis valsts muzeja statusu. Muzeja misija ir Latvijas valsts un tautas interesēs vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt Latvijas un pasaules garīgās un materiālās kultūras liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, kam ir arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas, vēstures vai mākslas vēstures nozīme. Muzeja krājumā ir gandrīz 1 000 000 priekšmetu: arheoloģiskajos izrakumos iegūtas senlietas, rotu un monētu depozīti, tautastērpi, tradicionālie darbarīki, tautas lietišķās mākslas darinājumi, sadzīves priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti, kartes, gravīras, gleznas u.c. Latvijas vēstures liecības.
Papildu informācija par Lāčplēša ordeni
Gan ordeņa nosaukums, gan grafiskais attēlojums nav izvēlēts nejauši. Kad Andrejs Pumpurs pēc tautas teikām veidoja savu eposu „Lāčplēsis”, viņš iedzīvināja latviešu tēvijas mīlestību, cīņas garu un brīvības alkas Lāčplēša tēlā, kas palika kā simbols arī nākamajām paaudzēm. Tādēļ Lāčplēša Kara ordenis, kura centra medaljonā redzama Lāčplēša cīņa ar lāci, ir latviešu tautas brīvības ilgu iemiesojums un varonības simbols, kas atgādina tautas sensenos centienus pēc nacionālās brīvības un neatkarības.
Satversmes sapulce Lāčplēša Kara ordeni ar devīzi „Par Latviju” apstiprināja 1920. gada 18. septembrī, kad visa Latvijas teritorija bija atbrīvota no ienaidniekiem. Ordeņa statūtus izstrādāja Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris A. Stalbe, bet ordeņa skices un zīmējumus izgatavoja mākslinieks, brīvības cīņu dalībnieks Jānis Aleksandrs Liberts.
Lāčplēša Kara ordeni piešķīra par kauju nopelniem Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku cīnītājiem, kā arī ārzemniekiem, kuri bija palīdzējuši brīvības cīņās. Pirmie ordeņi ar Ministru kabineta lēmumu 1020. gada 13. augustā tika piešķirti septiņiem augstākajiem Latvijas armijas komandieriem - P. Radziņam, M. Peniķim, K. Berķim, O. Dankeram, J. Jansonam, J. Puriņam un J. Apinim. 1920. gada 11. novembrī svinīgās parādes laikā Esplanādē Satversmes sapulces priekšsēdētājs J. Čakstes pasniedza ordeņus pirmajiem 288 kavalieriem. Pēc tam apbalvošana notika ik gadus līdz 1928. gada 1. novembrim.
Sākot ar 1922. gada novembri, apbalvotajiem izsniedza mākslinieka R. Zariņa veidotu diplomu ar īsu varoņdarba aprakstu un LKO apliecību zilā krāsā.
Jautājumu par apbalvošanu izlēma Lāčplēša Kara ordeņa dome, kuras sastāvā bija Valsts prezidents (domes priekšsēdētājs), septiņi deputāti, ko ievēlēja Saeima un septiņi Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. Pirms tam armijas pulkos tika izveidotas komisijas, kuras izskatīja konkrētus apbalvošanas pieteikumus un sastādīja detalizētu varoņdarbu aprakstu. Tālāk izveidoto sarakstu apstiprināja kara ministrs un akceptēšanas gadījumā nodeva ordeņa domei jautājuma galīgai izlemšanai.
Lāčplēša Kara ordenim bija trīs šķiras. Apbalvošanu sāka ar zemāko - III šķiru, pēc tam varēja saņem II un I šķiru (šis noteikums nebija obligāts, apbalvojot ārzemniekus). Latvijas karavīru apbalvošanu ar I un II šķiru izsludināja 1927. gada 4. novembrī un 1928. gada 1. novembrī.
Deviņos gados pavisam pasniegtas 2146 visu trīs šķiru Lāčplēša Kara ordeņa zīmes. Nacionālās armijas karavīriem par brīvības cīņu laikā veiktiem varoņdarbiem piešķirti 1620 dažādu šķiru Lāčplēša Kara ordeņi. Jāatzīmē, ka apbalvoto vidū bija arī trīs sievietes – V. Veščūnas-Jansone, L. Čanka-Freidenfelde un E. Žiglevica. Visjaunākais ordeņa kavalieris F. Brikmanis bija varoņdarba veikšanas brīdī tikai 14 gadus vecs, bet vecākais (no Latvijas armijas karavīriem) – F. Liepiņš - 56 gadus vecs. Kritušiem vai no ievainojumiem mirušiem karavīriem pēc nāves tika piešķirti 130 ordeņi. Apbalvoja arī vienu pilsētu-cietoksni Francijā –Verdenu - par varonību 1 pasaules kara laikā. Šo ordeni saņēma arī 204 bijušie latviešu strēlnieki.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
