Autors: Maija Upeniece
Avots: Latgales Kultūrvēstures muzejs
Līdz 30.jūnijam Latgales Kultūrvēstures muzejā (Atbrīvošanas alejā 102, Rēzeknē) skatāma latvju rakstu zīmju izstāde, ko no dažāda koka darinājis Kārsavas mežsargs un kokapstrādes meistars Antons Rancāns.
Latvju rakstu izstādi saistoši un interesanti var iepazīt muzejpedagoģiskajā programmā „Dzīpariņa stāsts”, kur var uzzināt, kādas latvju rakstu zīmes nes laimi un svētību un kā tās iespējams iedzīvināt ikdienā.
Latvju rakstu zīmes ir kā stāsti, tikai jāiemācās tās „lasīt”. Šī izstāde un programma „Dzīpariņa stāsts”, kas paredzēta pamatskolas un vidusskolas 1.-12.klašu skolēniem, palīdz apgūt zīmju lasīšanas mākslu un iepazīt tās gan no koka darinātajos ornamentos, gan adītajos cimdos.
Antona Rancāna darinātās latvju rakstu zīmes no dažāda koka stāsta gan par zīmes simboliku, gan koksnes īpašībām, smaržu un noslēpumiem. Veidojot ornamentus no koka, Antons vairākas latvju zīmes savieno, ņemot vērā gan zīmes skaidrojumu, gan koksnes krāsu – visgaišākā ir apsei, priedei raksturīgas skaistas pārejas no gaiši brūna uz tumšāku, ozolam tumši brūns tonis, bet vistumšākā brūnā nokrāsa ir bumbierei.
Izstādi papildina Bronislavas Mūrnieces adītie rakstainie cimdi, kuros krāsainie dzīpari „stāsta” gan par seno dzijas krāsošanas metodi ozolu, alkšņu un sīpolu mizās, gan par pārmantotajiem un ieadītajiem rakstiem. Nodarbības laikā tiek izmantoti arī muzeja krājuma materiāli - cimdi un zeķes, rakstainās jostas un tautastērpa detaļas.
Jāatzīmē, ka Kārsavas meistars Antons Rancāns un plaši pazīstamais Makašānu koktēlnieks Antons Rancāns ir divi dažādi mākslinieki, kurus viegli var sajaukt gan vārda un uzvārda sakritības, gan līdzīgās nodarbošanās dēļ. Izrādās, ka kārsavieša Antona „iziešana tautā” un savu ornamentu eksponēšana izstādē Kārsavā ir bijis sākumposms arī Antonu radniecības noskaidrošanai – abi ir radinieki 4 pakāpē - viņu vecvectēvi bijuši brāļi.
Antons Rancāns dzimis 1952.gadā Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta Goldadiervīšu sādžā. Beidzis Aizupes meža tehnikumu kā mežkopis, pēc studijām un pēc dienesta armijā dzīvo Kārsavā. Kopš 1971.gada strādā par mežsargu Kārsavas mežniecībā, 10 gadus (1980-1990) ir bijis arī gāzes meistars, bet pēc tam atgriezies savā nozarē un turpina strādāt kā mežsargs.
Darboties ar koku un sajust tā smaržu Antons iemācījies jau agrā bērnībā no vectēva un mātes brāļa, kuri bija galdnieki. Dzimtās sādžas nosaukums Goldadiervīši arī cēlies saistībā ar kokapstrādi – apkaimē esot auguši lieli ozoli un dzīvojuši izcili galdnieki, kuri tālu izslavēti kā ļoti prasmīgi meistari.
Kokapstrāde ir Antona vaļasprieks, tāpat kā medības. Latvju rakstu zīmes no koka autors izgatavo jau vairāk kā 10 gadus, ir pievērsies arī to dziļākai izpētei, jo apzinās zīmju spēku. Antona Rancāna darinātie ornamenti no koka eksponēti Kārsavā, Baltinavā, Mežvidos un šobrīd Rēzeknē.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
