Foto: Zemgales Plānošanas reģions
Autors: Juris Kālis
Avots: Zemgales Plānošanas reģions
Augustā Zemgalē noslēgsies virkne ekspedīciju, kuru laikā iecerēts apzināt un novērtēt aptuveni 100 seno kulta vietu, lai perspektīvā rastu piemērotāko veidu to apsaimniekošanai un izmantošanai vietējo tūrisma produktu attīstībā.
Ekspedīcijas, kurās piedalās vēsturnieki, kultūras nozares eksperti, novadpētnieki, tūrisma gidi un citi interesenti, jau notikušas Aizkraukles, Bauskas, Dobeles un Jelgavas apkaimē, bet šonedēļ tās turpināsies Aknīstes, Jēkabpils, Krustpils un vēl citos kaimiņu novados, kur Zemgales reģionā, saskaņā ar iepriekš pieejamo informāciju, ar teikām, leģendām un dažādiem nostāstiem apvītu objektu – avotu, koku, akmeņu un kalnu ir visvairāk.
Jau apsekotais Garozas Senču ozols Ozolnieku novadā, Kausakmens Elejas muižas parkā Jelgavas novadā, Ķeveles avoti Auces novadā, Kalna ziedu Upurozols un Meļķitāru muldas akmens Aizkraukles novadā, Ellītes purva sēravots, kur sākums Iecavas upei, Jaunjelgavas novadā un vēl citi šāda rakstura objekti Zemgalē ir jau labi zināmi un ceļotājiem tos nav grūti atrast. Taču lielākā daļa svētvietu un ar tām saistītie objekti ir grūti atrodami un grūti pieejami, jo meklējami mežainā, reizēm pārpurvotā, ar zālēm un brikšņiem aizaugušā apvidū. Turklāt rakstītos avotos, kā arī interneta resursos par tiem pieejamā informācija ir pārlieku skopa, vai arī neprecīza, tie izzuduši arī vietējo iedzīvotāju atmiņā. Turklāt daudzviet nav nemaz pašu iedzīvotāju kam ko pavaicāt, jo par kādreizējās mājvietas esamību liecina vairs tikai vientuļa dūmeņa paliekas.
Tieši tāpēc ikvienas ekspedīcijas dalībniekiem šķiet interesanti un svarīgi katram šādam objektam precizēt atrašanās vietu apvidus kartē, izmērīt tilpumu, apkārtmēru, saskatīt ko neparastu tā veidolā, veikt fotofiksāciju. Kā nekā senās kulta vietas ir nozīmīga mūsu tautas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa, kas arī saglabājama nākamajām paaudzēm, jo ietver priekšstatu par mūsu senču tradīcijām un ētiskajām vērtībām, kā arī zināšanām. Meklēto un atrasto objektu nosaukumos Sēlijas pusē vien iemūžināti tādi savdabīgi vietvārdi kā – Bogmuižas, Tēviju, Mežziedu, Baltiņu, Ezernieku Velna akmens, Bebru zīmogakmens un vēl citi.
Minētās ekspedīcijas ir tikai daļa no aktivitātēm, ko sadarbības partneri no Rīgas, Kurzemes, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģiona, kā arī Igaunijas un Zviedrijas īsteno Centrālās Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas INTERREG IV A atbalstītā projektā „ Senās kulta vietas – Baltijas jūras piekrastes kopīgā identitāte”. Vēl projekta ieviešanas laikā, kas ilgs līdz 2013. gada 31. augustam, paredzēts apkopot un izanalizēt ekspedīciju laikā savākto informāciju, izstrādāt seno svētvietu apsaimniekošanas koncepciju, izvērtēt objektu piemērotību iekļaušanai gan katra reģiona paraugmaršrutā, gan citos tūrisma maršrutos, ar dažādiem publicitātes pasākumiem nodrošināt to atpazīstamību. Tāpat paredzēts izveidot digitālo karti ar izraudzītajiem objektiem, veikt virkni mārketinga pasākumu, kā arī organizēt tūrisma speciālistu vizītes pie partneriem citos reģionos. Projekta kopējais budžets ir 1088240 eiro.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
