Autors: Evija Vasilevska
Avots: Rezekne.lv
No 15.septembra līdz 8.oktobrim Latgales Kultūrvēstures muzejā (3.stāva zālē, Atbrīvošanas alejā 102, Rēzeknē) skatāma Tautas lietišķās mākslas izstāde „Ar īstu tradīciju pamatā...”, tajā piedalās A.Paulāna TLMS un TLMS „Dzīpariņš”, izstādi papildina Pētera Džigura grafikas, veltītas mākslas zinātnieka Jāņa Pujāta piemiņai.
Izstādes atklāšana 15.septembrī plkst. 15:00
Izstādē iespējams iepazīt un apbrīnot Rēzeknes pilsētā darbojošos divu studiju meistaru amatu prasmes – skatāmi keramikas, tekstila, koka un ādas izstrādājumi, kas kārtējo reizi pārliecina par tautas tradīciju nezūdošajām vērtībām.
Andreja Paulāna Tautas lietišķās mākslas studija darbojas Latgales Kultūrvēstures muzejā, šogad aprit 35 gadi, kopš studija dibināta un 25 gadi, kopš studijai tika piešķirts godpilnais „Tautas” studijas nosaukums. Pastāvēšanas laikā studija, veidojot izstāžu darbību un arī atpūtu vienmēr ir sadarbojusies ar TLMS „Dzīpariņš” amata meistarēm, tāpēc izstādē skatāmi arī tekstilizstrādājumi.
Lietisķās mākslas tradīcijas Latgalē ir ļoti senas, to apliecina Lubāna ezara, Aglonas un Ludzas apkārtnē arheoloģiskajos izrakumos atrastās mālas lauskas, kas kādreiz 1.g.t. p.m.ē. bija saimniecībā noderīgi trauki. Lietišķās mākslas tradīciju kopšana, amatu prasme saglabājusies cauri gadsimtiem, jo cilvēkiem allaž bijusi nepieciešamība pēc lietišķiem un saimniecībā noderīgiem māla traukiem, tekstilizstrādājumiem, koka priekšmetiem u.c. Lietišķās mākslas priekšmetu izveides pamatā ir lietišķums, praktiskums, loģika, vienkāršība un gaumīgs skaistums.
Latgales reģionā šāda veida attieksme pret lietišķo mākslu saglabājusies arī mūsdienās. 20.gs.vidū mākslas zinātnieks Jānis Pujāts, pētot lietišķo mākslu Latgalē un gatavojot Latgales mākslas izstādi Rīgā, secina, ka šeit – Latgalē – roku darbs ir lielā cieņā, amatu prasmes visbiežāk tiek nodotas no vienas paaudzes otrai. Par keramikas tradīciju kopšanu kādreiz rūpējās veseli podnieku ciemi, ar aušanu 20.gs. vidū Latgalē nodarbojās gandrīz katrā mājā, Latgales kalēji prata apstrādāt metālu tā, ka vēl joprojām viņu pēcnācēji var izmantot gan durvju slēģus, gan citas sen kaltas metāla detaļas.
Patreiz, lai arī skaitliski daudz mazāk, tomēr cilvēkiem rūp amatu saglabāšana un prasmju nodošana citiem, tāpēc pēdējos gados veidojas un darbojas amatniecības centri, tiek organizētas prasmju skolas, rīkoti pasākumi, kuros svarīga loma atvēlēta roku darbam un ar rokām veidotam izstrādājumam.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
