Es deviņu brāļu māsa,
Man deviņi vainadziņi,
Reklāma
Trīs bij’ zelta, trīs sudraba,
Trīs dzintara vizulīšu.
Dzintars – noslēpumains akmens, kas vieno tautas un ciltis, saimes un paaudzes, dziedniekus un amatniekus, un laikmetus... It visiem, kas Dzintarkrastā dzīvo, ir kaut kas par to domājams, jūtams, stāstāms.
Mūsu viesis, Rodzrigo Rikards, viens no latviešu kino Dižajiem meistariem, savulaik iesācis Dzintara ceļu un vairākus gadus to gājis, - domādams, klausīdamies, juzdams, filmēdams, rakstīdams. Tik ļoti iedziļinājies šai latviešu un mūsu priekšteču, aizlatviešu, pirmbaltu vai seneiropiešu tautu un cilšu dzīves klātbūtnē dzintaram, kā reti kuŗš Latvijā.
Vai maz mūsdienu cilvēks, 21.gadsimtā dzīvodams, var aptveŗt, ka pēc pētnieku domām tas dzintars, ko joprojām ik palaikam jūŗa izskalo krastā, radies tik neaptveŗamā laika tālumā kā pirms aptuveni vai vairāk kā 50 miljoniem gadu? Un šai laika kopsakarā 2000 gadu, par kuŗiem runā kā par dzintara tirdzniecības ceļu, ir gluži neliels laika sprīdis.
Dzintara ceļš ir viens no svarīgākajiem „ceļiem” Eiropas vēsturē, bet ko mēs zinām par dzintaru un tā noslēpumiem? Vai mēs zinām, kāpēc dzintara apstrādes darbnīcas atrastas tik tālu no jūŗas, Lubāna ezera krastā? Kas bijušas „dzintara klaušas” un ko nozīmējis „dzintara zvērests”? Un galugalā, kāpēc šis mums tik nozīmīgais akmens tik maz ir minēts Dainās? Vai tas dēvēts citā vārdā, - valodnieki uzskata, mūsu priekšteči to dēvējuši par svekes vai svakas? Varbūt tās ir tās „sveces”, ko dedzina svētvakarā Dievu piesaucot – un mistiskās, apcerīgās sajūtas radīšanai te domāta dzintara kvēpināšana? Un mums ir tikai nojauta par to, kā dzintars varētu būt radies.
Tie ir tikai daži pārdomu vērti jautājumi, kuŗi nav likuši mierā arī Rodrigo Rikardu, kuŗš, šīs atbildes meklēdams, par Dzintara ceļu mums ir devis trīs filmas un vienu grāmatu.
Latviešu tautas Dzīvesziņas cikla kārtējā tikšanās vakarā 2012.gada 13.janvārī plkst. 19.00 skatīsimies Rodrigo Rikarda filmu „Baltijas zelts” (pirmo no Dzintara ceļa filmām), kā arī fragmentus no citām kultūrvēsturi un tautas sirds vērtības skarošām fimām (Sirdsdaugava un Dziedošais pagasts), varbūt klausīsimies tos stāstus, kas pulikuši vēl ārpus filmām un grāmatas, un visvairāk tie varbūt būs mūsu iejūtu un sapņu stāsti, ko to skatoties un klausoties, atgādināsim sev paši.
Kā allaž Dzīvesziņas pasākumu kuplinās Katlakalna bibliotēkas sarūpēta grāmatu izstāde – gan par dzintaru, gan teikām un stāstiem tā sakarā, gan par Daugavu un varbūt vēl citiem mūsu tautas teiku un sapņu ceļiem
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.jpg "Ziemassvētku koncerti Mazmežotnes muižā Bauskas TIC")
