Reģionālās valodas statusam Latvijā atbilst tikai viena – latgaliešu valoda

Autors: Latgolys Saeima
Avots: Latgolys Saeima

Biedrība „Latgolys Saeima” atbalsta Armanda Kūceņa kunga sagatavoto viedokli, ka vairāku politiķu (T.Ždanokas, A.Bartaševiča, Ž.Kulakovas) pēdejās dienās izplatītais paziņojums par nepieciešamību Latgalē piešķirt reģionālās valodas statusu krievu valodai jāuzskata par promaskaviski noskaņoto spēku kārtējo provokāciju.

Krievu valodai tiek nepamatoti piedēvēts iespējamais nosaukums „reģionālā valoda”. Latvijā reģionālās valodas statuss var būt juridiski attiecināms tikai uz latgaliešu valodu, nevis nacionālo minoritāšu valodām.

Reklāma

Reģionālās valodas jēdziena korektums

Kaut arī praksē reizēm vērojama nekonkrētība termina „reģionālā valoda” lietošanā, tomēr Eiropas valodniecības un tieslietu speciālisti ir izstrādājuši galveno principu, pēc kura reģionālā valoda atšķiras no nacionālās minoritātes valodas:

1) reģionālās valodas runātāji uzskata sevi par savdabīgas valodas runātājiem un vienlaikus uzskata sevi arī par valsts galvenās valodas daļu;

2) nacionālās minoritātes valodas runātāji uzskata sevi par savdabīgas valodas runātājiem, bet vienlaikus neuzskata sevi par valsts galvenās valodas daļu.

Tātad šis jautājums ir skatāms ciešā sakarā ar valsts valodu.Tā kā 18. februārī, pateicoties Latvijas pilsoņu vienotībai, ekstrēmistiem neizdevās panākt krievu valodas oficiālu atzīšanu par vienu no Latvijas valsts galvenajām valodām, tad krievu valoda (jebkurā tās dialektālajā vai literārajā izpausmē) Latvijā var būt vienīgi nacionālās minoritātes valoda.

Nepieciešamība Latvijas likumdošanā atšķirt

reģionālo valodu no migrantvalodām

Citu ES valstu, piemēram, Polijas, likumos ir skaidri ierakstīts formulējums, ka „reģionālās valodas statuss „neattiecas uz migrantvalodām”. Par migrantvalodu juridiski atzīstama tāda valoda, kas nav vēsturiski izveidojusies un noformējusies attiecīgās valsts teritorijā.

Latvijas valsts teritorijā ir izveidojušās tikai trīs no pašlaik pastāvošajām valodām: latviešu (valsts valoda), tās reģionālā forma – latgaliešu (reģionālā valoda) un lībiešu valoda (senās pamattautas valoda). Visas pārējās valodas Latvijā uzskatāmas par migrantvalodām, un tām jau šobrīd Latvija ir nodrošinājusi visas tiesības, kas pienākas nacionālo minoritāšu valodām.

Krievu valoda nav izveidojusies un noformējusies kādā konkrētā Latvijas reģionā, bet gan Krievijas teritorijā, tātad krievu valoda Latvijā ir migrantvaloda jeb nacionālās minoritātes valoda. Kā apliecināja 18.februāra referendums, krievu valodai Latvijā nav nepieciešams vēl lielāks valsts atbalsts, nekā tas ir šobrīd, jo krievu valoda jau ir valsts valoda Krievijā ar milzīgi lielu oficiālo finansējumu, par kuru radītie produkti (krievvalodīgie iespieddarbi un audiovizuālie darbi) milzīgi lielā skaitā ienāk arī Latvijā.

Reģionālās valodas statuss gan ir nepieciešams latgaliešu valodai, jo šobrīd latgaliešu valodas lietotājiem Latgalē ir mazāk tiesību nekā krievu valodas lietotājiem. Ja Rēzeknes un Daugavpils pilsētas vadība būtu patiesi ieinteresēta integrācijā, tā rūpētos par latgaliešu tiesību paaugstināšanu līdz Latgales krievvalodīgo? Krievu tautības tiesību līmenim. Bet praksē redzam tieši pretējo.

Atšķirība starp reģionālo valodu un

nacionālās minoritātes valodas izloksnēm Latvijā

Publiskajās debatēs bieži tiek kļūdaini vilktas paralēles starp latgaliešu valodu un šķietami eksistējošo „vecticībnieku valodu”. Līdz ar to acīmredzot pastāv nepieciešamība diskusijās atkārtoti un īpaši uzsvērt, ka „vecticībnieki” apzīmē piederību reliģijai, nevis valodai, un ka šajā kontekstā korekti ir tikai šādi salīdzinājumi:

vecticībnieki~katoļi;

krievu valoda~latgaliešu valoda.

Latgaliešu valoda nav apstājusies tikai izlokšņu līmenī (pagastu līmenī). Latgalieši ir noformējuši savu reģionālās subetniskās grupas pašapziņu un radījuši savu standartizēto rakstu valodas formu, kura atšķiras no Latvijas valsts galvenās valodas un kurā ir izdots vairāk nekā 2000 grāmatu un vairāk nekā 100 periodisko izdevumu, kurā tiek rakstīti reklāmas paziņojumi, kurā ik dienas top literatūra un raksti internetā. Reģionālajā latgaliešu valodā tiek gatavoti arī televīzijas raidījumi un raida radio.

Turpretī tām krievu valodas izloksnēm, ko runā Latgales vecticībnieku ciemos, nav izveidojusies kāda īpaša reģionālā līmeņa forma. Latgales vecticībnieku pēcteči izdod savas grāmatas tajā pašā Krievijas valsts valodā, lasa presi tajā pašā Krievijas valsts valodā, skatās televīziju un klausās radio tajā pašā Krievijas valsts valodā, nevis kādā īpašā „Latgales krievu valodā". Nekur savā komunikācijā Latgales vecticībnieki nerunā par kaut kādu reģiona līmeņa standartizēto „Latgales krievu literāro valodu", kura būtu atšķirīga no tās krievu literārās valodas, kas ir valsts valoda visā Krievijā un nacionālās minoritātes valoda visā Latvijā.

Visi kopā – pret ūdens duļķošanu

Vēlreiz atgādinot iepriekš sacīto, ka:

a) saskaņā ar definīciju, reģionālās valodas pārstāvji ir tie, kas sevi uzskata par savdabīgas valodas runātājiem un vienlaikus sevi uzskata arī par valsts galvenās valodas daļu;

b) reģionālās valodas statuss neattiecas uz migrantvalodām (ne literārā, ne izlokšņu formā) un šķirams no nacionālās minoritātes valodas statusa;

c) nepastāv nekāda atsevišķa Latgales reģiona līmeņa krievu literārā valoda, kas būtu atšķirīga no Krievijas valsts valodas;

latgaliešiem kārtējo reizi ir jāaicina Latvijas valsts:

1) nostiprināt latgaliešu valodas statusu Latvijā;

2) Latvijas likumos pēc citu ES valstu parauga skaidri nošķirt reģionālo valodu no nacionālo minoritāšu valodām (ieskaitot to izloksnes);

3) turpināt atbalstīt visu Latvijā lietoto izlokšņu (tai skaitā gan latgaliešu, gan Latgales krievu izlokšņu) zinātnisko izpēti un kultūrvēsturiskās vērtības akcentēšanu;

4) neuzskatīt par objektīvu informāciju prokrievisko politisko spēku publiskās spekulācijas ar valodu un kultūru jēdzieniem, lai tā rezultātā latgaliešu valodas likumīgās tiesības savā zemē nebūtu jānoliedz tikai tādēļ, ka Latvijas pārkrievošanas entuziasti cenšas ieviest sabiedrībā apjukumu.

Nobeigumā informācijai:

26.februārī Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 76 pl.11:30 tiks sasaukta biedrības „Latgolys Saeima” kopsapulce, kurā tiks apspriesti pēdējā laikā dažādu ministriju izstrādātie priekšlikumi, kas attiecas uz Latgales reģionu: Izglītības un Zinātnes ministrijas (IZM) gatavotais sabiedrības integrācijas plāns, kurā īpaši paredzēts izcelt arī latgaliešu valodas un identitātes saglabāšanas jautājumu; Kultūras ministrijā (KM) šī gada sākumā izveidota Latgales kultūras atbalsta grupa, par kuras paveikto darbu un tālākajiem plāniem pastāstīt aicināta KM parlamentārā sekretāre Inese Laizāne; visbeidzot Latgalei ir īpaši svarīga ekonomiskā attīstība, tādēļ tiks tuvāk iepzīts arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Ekonomikas ministrijas un IZM sadarbībā ar citām ministrijām un ekspertiem gatavotais plāns „Iespēju Latgale 2012” u.c.

Uz šo pasākumu tiek aicināti visu Latvijas Republikas 11.Saeimas partiju pārstāvji. Kopsapulcē tiks apstiprināts gada darbības pārskats, kā arī tiek plānots pārvēlēt biedrības vadību.

Pēc kopīga darba visi biedrības „Latgolys Saeima” biedri un uzaicinātie viesi tiks laipni gaidīti ikgadējā latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks” pasniegšanas ceremonijā Rēzeknes kultūras namā, sākums paredzēts pl.17:00. Vairāk informācijas par šo pasākumu meklējiet latgaliešu kultūras portālā LaKuGa.LV

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Latgolys Saeima

Citi raksti par šo tēmu:

30. novembris vēsturē: Atklāj Latvijas Nacionālo teātri (26.11.2021)

29. novembris vēsturē: Atklāj ebreju memoriālu Rumbulā (28.11.2023)

Investējot vairāk nekā pusmiljonu eiro, McDonalds atklāj rekonstruētu restorānu un jaunu McCafe (26.11.2024)

Latvijas ēdināšanas nozare kritiski vērtē priekšlikumu obligāti nodrošināt bezmaksas krāna ūdeni patērētājiem (26.11.2024)

Rīga uz trim dienām starptautiskās uzmanības centrā – mašīnbūves un metālapstrādes nozares flagmaņi izstādē “Tech Industry”! (26.11.2024)