Autors: Latvijas Banka
Avots: Latvijas Banka
Nominālvērtība: 1 lats
Svars: 27.00 g, diametrs: 35.00 mm
Materiāli: 925° sudrabs, kvalitāte: proof
Kalta 2012. g. Rahapaja Oy (Somija)
Mākslinieki: Ivars Mailītis (grafiskais dizains); Ligita Franckeviča un Ivars Mailītis (plastiskais veidojums)
Monētas priekšpuse (averss)
Centrā ieejas vārti ar uzrakstu ZOODĀRZS, tiem abās pusēs – eksotisku dzīvnieku grupas. Augšdaļā puslokā uzraksts RĪGAS ZOOLOĢISKAIS DĀRZS, zem tā gadskaitlis 2012. Apakšā puslokā uzraksts 1 LATS.
Monētas aizmugure (reverss)
Aplī vietoti septiņu dzīvnieku attēli.
Monētas josta
Uzraksti LATVIJAS BANKA, LATVIJAS REPUBLIKA un 2012, atdalīti ar punktiem.
Ieejot Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā pa 1912. gadā būvētajiem vārtiem, nokļūstam pavisam citā pasaulē, kas paslēpta vareno Mežaparka (agrāk – Ķeizarmeža) priežu paēnā un Ķīšezera spirgtās elpas apdvesta. Te vienkopus mīt gan Eiropas un Āzijas, gan Āfrikas un Austrālijas, gan arī Amerikas dzīvnieku pasaules pārstāvji. Te var brīnīties par tropu dzīvo radību krāsām un formām, paviesoties krāšņajā zemūdens pasaulē, iepazīt abiniekus, samīļot Lauku sētas iemītniekus un censties pamanīt labi nomaskējušos rāpuļus. Te var ieskatīties acīs pasaulē augstākajiem dzīvniekiem žirafēm, pavērot čaklāko kukaiņu lapgriežskudru darbošanos, pasveicināt Latvijas pūču ekspozīcijā mītošos ūpjus, pafilozofēt kopā ar nesteidzīgajiem nīlzirgiem, kā arī priecāties par roņa demonstrētajiem izcilajiem trikiem.
Līdztekus agrākos laikos būvētām ēkām zoodārzs var lepoties ar jaunām un mūsdienīgām mītnēm – Žirafu māju, Tropu māju, Lauku sētu, Tīģeru mītni u.c. Patlaban kolekcijā ir 420 sugu 3 200 dzīvnieku, turklāt aptuveni trešajai daļai zooloģiskajā dārzā pārstāvēto sugu dzimst vai izšķiļas mazuļi – tas liecina, ka par viņiem rūpējas čakli, zinoši un savu arodu mīloši darbinieki. Vairāk nekā 90 šeit apskatāmo sugu iekļautas Pasaules Sarkanajā grāmatā, savukārt 30 sugām tiek uzturētas starptautiskas ciltsgrāmatas. Zoodārzs piedalās 32 Eiropas apdraudēto sugu vairošanas programmās. Rīgas Zooloģiskais dārzs ļoti veiksmīgi īstenojis Eiropas kokvardes reintrodukcijas projektu – kādreiz izzudusī suga atjaunota Liepājas pusē tās agrākajās dzīvesvietās. Pasaulē šis veikums novērtēts kā viens no 30 labākajiem abinieku reintrodukcijas projektiem.
Rīgas Zooloģiskā dārza pirmsākumi meklējami 1908. gada 29. septembrī, kad tika izveidota biedrība "Rīgas Zooloģiskais dārzs". Tās uzdevums bija savākt līdzekļus un veikt zoodārza izveidošanas organizatoriskos darbus. Tie veicās raiti, un no 1912. gada 14. oktobra (pēc vecā stila) apmeklētāji varēja iepazīties ar 88 sugu dzīvniekiem. Diemžēl 1. pasaules kara laikā, 1917. gadā, Rīgas zoodārzu slēdza un 37 vērtīgākos dzīvniekus aizveda uz Vāciju, un tikai 1933. gada 24. septembrī Rīgas Zooloģiskais dārzs no jauna vēra vārtus apmeklētājiem. Tolaik tajā dzīvoja 48 sugu 124 dzīvnieki. 2. pasaules karš zoodārzu saudzēja, un darbinieku fanātiskās pūles ļāva dzīvniekus saglabāt sveikus un veselus. Padomju okupācijas gados Rīgas Zooloģiskais dārzs kļuva par vienu no labākajiem PSRS.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Rīgas zoodārzs turpināja attīstības ceļu un jau 1992. gada novembrī tika uzņemts Eiropas Zooloģisko dārzu un akvāriju asociācijā, bet 22. decembrī Latvijas Republikas Augstākā padome tam piešķīra Nacionālā zooloģiskā dārza statusu. Aizputes novadā 1993. gadā tika izveidota ārpilsētas bāze – filiāle, kas 2006. gadā ieguva nosaukumu "Cīruļi" un kļuvusi par jauku un omulīgu atpūtas vietu ikvienam dzīvnieku mīļotājam. 2004. gadā Rīgas Zooloģisko dārzu atzina par ģimenei draudzīgu atpūtas vietu.
100 gadu jubileju Rīgas Zooloģiskais dārzs sagaida ar kuplu apmeklētāju pulku, sakārtotu infrastruktūru un izaugsmes plāniem. Šā veikuma atspulgs ir Latvijas Bankas velte – jubilejas monēta.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
